Baldones novads ir bagāts ar sēravotiem, par kuru brīnumainajām dziedinošajām spējām ir liecības no tālas senatnes. Gandrīz visi avoti atrodas zem zemes.
Iedzīvotājiem pieejama tikai "Ķirzaciņa" – sēravots, kas dabiski iztek zemes virspusē. Kad darbojās Baldones sanatorija, bija arī strūklaka "Vāverīte," kura darbojās ar sūkni. "Toreiz tā bija ikdiena, ejot garām "Vāverītei" pienākt un padzerties no tās," par Baldones sēravotiem stāsta novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa. "Vāverītes" ūdens bija maigāks par "Ķirzaciņas" gan smaržas, gan garšas ziņā," viņa atzīst.
Patlaban pašvaldība plāno lielus "Vāverītes" rekonstrukcijas darbus. Ja apstiprinās projektu finansējuma saņemšanai, iespējams, rekonstrukcija sāksies jau šogad. "Mūsu apkārtnē esošie priežu meži ir pilni ar vāverēm, tāpēc vāverīte ir novada ģerbonī, un tās bronzas skulptūra savulaik rotāja arī strūklaciņu. Kad darbojās Baldones sanatorija, ar sērūdeņradi bagātinātās dūņas izmantoja, lai ārstētu locītavu kaites, reimatismu, neauglību, citas ginekoloģiskas vainas, un novēroja ļoti labu iedarbību," stāsta K. Putniņa. "Šodien daudzi baldonieši sērūdeni nāk padzerties no "Ķirzaciņas." Ir cilvēki, kuri katru dienu atnāk ar pudelīti un paņem ūdentiņu. Tas ļoti labi iedarbojoties uz visām kuņģa vainām, ar to izmazgā acis redzes uzlabošanai un noskalo seju. Sērūdeni fasēt ražošanai nevar, jo tas ļoti ātri sadalās."
Bagātīgi veselīgais ūdens
Baldones sēravotu ūdeni, savulaik izmantodama Baldones sanatorijas pakalpojumus, lietojusi Dailes teātra aktrise Olga Dreģe. "Ūdens, manuprāt, ir viena no visīpašākajām dabas dāvanām, kas mums ir dota. Neapzināti, iespējams, to esmu apjautusi jau agrā bērnībā, kad kāri dzēru auksto, avotaino ūdeni, ko smēlām no akas pie mājām. Tāpēc domāju, ka noteikti varu pateikties arī Baldones sanatorijas sēravotu ūdenim par to, ka savulaik pēc smagajām kaitēm, ko nācās pārciest, es atguvu spēkus un piedzima mans lielākais dārgums – meita Zane!"
Baldones sēravotu ūdeņi ir īpaši ar to, ka tie plūst cauri vietām, kur saskaras ar kūdru un ģipsi saturošiem iežiem. Tie ir bagāti ar sērūdeņradi, ogļskābi un ir pieskaitāmi pie sārmzemju sulfāta vēso sēravotu grupas. Sērūdenim ir stipra piegarša un puvušām olām raksturīga smarža, kam piemīt dziednieciskas īpašības.
Vēstures fakti liecina – tālā senatnē zemnieki ievērojuši, ka govis sēravota ūdeni esot dzērušas aizgūtnēm. 15. gadsimtā pie Baldones sēravota uzcēla mestra torni, kur vasaras apmetās Livonijas ordeņa mestrs, lai dzertu jaunības avota ūdeni. 1780. gadā, kad Rīgas garnizonā plosījās mēra epidēmija, pie Baldones sēravota tika izveidota Rīgas garnizona karaspēka nometne, un avota dziednieciskās īpašības bija acīm redzamas, jo daudzi slimie kareivji izveseļojās.
1797. gadā nodibināja Baldones kūrortu, kas kļuva par vienu no slavenākajiem Eiropā. 19. gadsimtā Baldone kļuva par lielāko sēravotu kūrvietu Krievijas impērijā. 20. gadsimta 20. gados Baldones kūrortu apmeklēja daudzi latviešu inteliģences pārstāvji – aktrise L. Štengele, rakstnieki K. Skalbe, P. Rozītis, komponists J. Kalniņš, gleznotājs V. Purvītis. 1935. gadā sēravotu apmeklēja Kārlis Ulmanis un netālu no sēravota iestādīja ozolu. 20. gadsimta 70. gados Baldone bija Vissavienības nozīmes kūrorts. Mūsdienās sanatorijas ēkas pārvērtušās gruvešos, teritorija – nolaista.
Sēravots "Ķirzaciņa".