"Pašā dzīvnieku pansijas teritorijā darba pietiek vienmēr, bet par piemiņu no šīs talkas paliks jauns suņu voljers ar būdiņu, ko "Ulubelei" uzdāvināja kāda kundze no Siguldas. Tika pielaboti arī jau esošie dzīvnieku voljeri.
Bet ļoti daudz darba ir arī pansijas apkaimē, jo mums apkārt ir mežs un pļavas, kurās uzkrājies daudz kas tāds, kas pats no sevis dabā nerodas. Tāpēc, kā vienmēr, ar sadzīves pārpalikumiem pildās arī talkas atkritumu maisi," piebilst I. Sardiko.
Taujāta, kāds būtu "vidējā" "Ulubeles" talkotāja portrets, Ieva atbild, ka tas neesot tik viegli pasakāms. "Tās ir ģimenes ar maziem bērniem, cilvēki gados, kas atnāk uz pansiju vieni paši, ir jaunu cilvēku draugu kompānijas. Taču visus viņus vieno mīlestība pret dzīvniekiem."
Kā vienmēr, talka "Ulubelē" beidzās ar brīvprātīgo palīgu izvārītas zupas ēšanu. Tiesa, šeit palīgi nešķiras līdz nākamajam gadam, jo talkas dzīvnieku pansijā notiek regulāri cauru gadu.
Iepriekš:
Arī šoreiz talkotājiem darba pietika. Lielā talka Pierīgā I
Vispirms darbs, tad futbols. Lielā talka Pierīgā II
