Vienlaikus gan jāatzīmē, ka juridiskas personas joprojām var sodīt par karoga neizkāršanu.
Karoga izkāršanas datumus nosaka likums
Datumus, kuros pie ēkām jānovieto Latvijas valsts karogs, noteic Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmā un otrā daļa. Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību, juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1. maijā, 4. maijā, 21. augustā, 11. novembrī un 18. novembrī. Pie šīm pašām ēkām valsts karogu sēru noformējumā novieto 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.
Likums paredz, ka valsts karogu lieto arī citos Ministru kabineta (MK) vai pašvaldību noteiktajos gadījumos. Tāpat Latvijas valsts karogu var izkārt tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.405 "Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi" 28. punktu par Latvijas valsts karoga lietošanu pie ēkām ir atbildīgs attiecīgās ēkas vai telpu valdītājs vai turētājs, vai tā pilnvarota persona, kurai uzlikts pienākums nodrošināt karoga novietošanu. Jāatceras, ka valsts karogu aizliegts izkārt pie ēkām, kas ir avārijas stāvoklī, un pie ēkām, kuru fasāde tiek remontēta.
Personas, kuras pie ēkām nav novietojušas valsts karogu datumos, kad to noteic likums, likumdevējs paredzējis sodīt. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 201.43 pants par Latvijas valsts karoga nepacelšanu Saeimas, Ministru kabineta, republikas pilsētu domju vai novadu domju noteiktajās dienās vai gadījumos, kā arī par Ministru kabineta noteiktā Latvijas valsts karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu paredz brīdinājuma izteikšanu. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 40 eiro.
Sodīšana par karoga neizkāršanu neatbilst Satversmei
Pagājušā gada vasarā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu lietā Nr. 2015-01-01 "Par Latvijas valsts karoga likuma 7.panta pirmās un otrās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100.pantam". Sūdzības iesniedzējai bija uzlikts administratīvais sods par to, ka viņa pie sev piederošās dzīvojamās ēkas nav novietojusi Latvijas valsts karogu sēru noformējumā. Sūdzības iesniedzēja karogu nebija novietojusi, jo karogs sēru noformējumā traucēja privātas svinības. Personas ieskatā, apstrīdētās normas pārkāpa viņas tiesības uz vārda brīvību, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā.
Satversmes tiesa norādīja, ka valsts karoga novietošana pie dzīvojamās ēkas veicina demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību un šim valsts simbolam ir būtiska nozīme valstiskās apziņas veidošanā un stiprināšanā. Satversmes tiesa atzina Latvijas valsts karoga likuma 7.panta pirmo un otro daļu par atbilstošu Satversmes 100.pantam. Arī turpmāk juridiskām un fiziskām personām saglabājas pienākums izkārt Latvijas valsts karogu likumā noteiktajos datumos.
Savukārt attiecībā uz soda piemērošanu par karoga neizkāršanu Satversmes tiesa atzina LAPK 201.43pantu tiktāl, ciktāl tas nosaka sodu par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie fiziskajām personām piederošajām dzīvojamām ēkām par neatbilstošu Satversmes 100.pantam. Tas nozīmē, ka šobrīd fiziskām personām neviena no Latvijas pašvaldībām, to izveidotajām pašvaldības policijām nevar piemērot sodu par karoga nenovietošanu pie ēkas datumos, kuros to pieprasa likums.
Tieslietu ministrijā (TM) apstiprina: Satversmes tiesas spriedums liedz piemērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43pantu par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām atbilstoši Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmajai un otrajai daļai.
Valsts heraldikas komisijas loceklis jurists Edgars Pastars skaidro: "Fizisku personu nevar sodīt, attiecībā uz juridisku personu jautājums ir atvērts. Kamēr tiesā nav vērsušās juridiskas personas un tiesa nav lēmusi citādāk, norma ir spēkā un sodīt var."
Karogs jāpaceļ līdz pulksten 9
Vietās, kur Latvijas valsts karogu nelieto pastāvīgi, to paceļ ne vēlāk kā pulksten 9.00 un nolaiž ne agrāk kā pulksten 21.00 vai paceļ tad, kad sākušies svētki, svinības, sēru vai cita ceremonija, un nolaiž, kad minētie pasākumi beigušies, teikts MK noteikumu Nr. 405 10.punktā.
Datumos, kad Latvijas valsts karogs paceļams sēru noformējumā, virs karoga pie kāta piestiprina melnu lenti, kuras platums ir 1/20 no karoga platuma un garums atbilst karoga platumam. Mastā uzvilktu Latvijas valsts karogu nolaiž pusmastā bez sēru lentes.
Normatīvie akti liedz publiski lietot tādu Latvijas valsts karogu, uz kura attēloti jebkādi simboli, zīmes vai uzraksti. Publiski nedrīkst lietot karogu, kas papildināts ar bārkstīm vai jebkādiem citiem dekoratīviem vai informatīviem elementiem.
Vairāk lasiet LV portālā šeit.