Tagadējā Olaines Mežaparka apkārtnē 1915. gada rudenī vācu armijas vienības sausākās vietās raka seklus ierakumus un būvēja virszemes nocietinājumus, cenšoties šeit nostiprināties. Līdz frontes nostabilizēšanās brīdim notika abu armiju izlūku vienību apšaudes, kas nereti beidzās ar zaudējumiem abās pusēs.
Runājot par strēlnieku simtgades pasākuma datuma izvēli, M. Ribickis atgādina, ka tolaik cilvēki dzīvoja pēc Gregora kalendāra, tāpēc Olaines kauju laiks pēc mūsu kalendāra sakrīt ar oktobra pēdējo nedēļu.
Latviešu strēlnieku simtgadei veltīto pasākumu rīkoja Olaines Vēstures un mākslas muzejs, Olaines Kultūras centrs, Olaines Sporta centrs, uzaicinot biedrību "Latviešu karavīrs".
Biedrības "Latviešu karavīrs" valdes priekšsēdētājs Normunds Jērums:
"Olainē esam pēc Olaines Vēstures un mākslas muzeja un novada domes uzaicinājuma, lai pieminētu latviešu strēlnieku simtgadi un vietējiem iedzīvotajiem parādītu vienu kaujas epizodi, kā arī iepazīstinātu interesentus ar Pirmā pasaules kara ieročiem un formastērpiem.
Kauju imitācijās izmantojam strēlnieku ieročus – šautenes, pistoles, ložmetējus un pirotehniku. Parasti pirms kaujas tiek izstrādāts neliels scenārijs, lai zinātu, ko un kur mēs darīsim un skatītājiem būtu interesanti. Kaujas aina parasti ilgst no desmit līdz 15 minūtēm. Komandieri zina, ko darīs viņu padotie, taču ir arī sīkas iepriekš neparedzamas nianses. Piemēram, ir nerakstīts likums, ka cīņā krīt tas, kuram atsaka ierocis. Ja no vēstures ir zināms kaujas rezultāts, pretiniekam ir jāprotas laicīgi krist vai padoties."
