Saules koka autors dizainers Tālivaldis Muzikants stāsta, ka ideja dzimusi pirms četriem gadiem, Mākslas akadēmijas dizaina pedagogu kursa studentiem strādājot pie tēmas par pasaules enerģētiskajiem resursiem. Kāds no akadēmijas viesprofesoriem no Nīderlandes reiz sacījis, ka ik stundu Zemi sasniedz tāds saules enerģijas daudzums, ka tas varētu nodrošināt visas cilvēces enerģētiskās vajadzības veselu gadu.
"Mani šī doma uzrunāja, un es sapratu, ka labs risinājums būtu izveidot koku, kurš, tāpat kā dabā esošie, ar lapām uztvertu saules starus. Tā, skatoties uz jau ierastajiem četrstūrainajiem paneļiem uz namu jumtiem, tapa saules koks ar saules paneļiem lapu vietā. Dienā ar šīm "lapām" uzņemtā enerģija uzkrājas akumulatoros, kas atrodas koka stumbrā, bet naktī tā tiek izmantota apkārtnes izgaismošanai, atmodinot LED gaismas diodes.
Koka forma ir ābele – latviešiem vistuvākais, visizplatītākais, arī folklorā biežāk pieminētais augļu koks. Tāpēc "Zelta ābele", kā es nosaucu šo objektu, labi iederētos pie Nacionālās bibliotēkas, kas ir tāds pats latviešu tautas simbols kā Stikla kalns vai Gaismas pils. "Augļi" šoreiz ir elektrība, ko iegūstam no saules enerģijas.
Patiesībā, attīstot ideju tālāk, tehniski būtu iespējams izveidot pat veselus saules ābeļu dārzus, jo visi materiāli – metāls, stiklašķiedra, LED gaismas diodes, saules paneļi – ir viegli pieejami. Tāpēc paralēli strādājam arī pie saules koka kā elektroautomašīnu uzlādes stacijas," stāsta T. Muzikants.
Savukārt dizainera idejas praktiskais īstenotājs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Dr. Jānis Kleperis teic, ka viņam ļoti interesanta šķitusi ideja par koka lapas formas saules paneli.
"Nākotnē varbūt šādai enerģijas ābelei varētu izveidot arī "ziedus" – pavisam nelielus ģeneratorus vēja spēka izmantošanai. Tad ābele būtu vēl stiprāka un enerģētiski neatkarīgāka.
Protams, šādi estētiski objekti vismaz pagaidām nav tik efektīvi kā komerciālie gaismas avoti, taču tie nekad nebūs tik skaisti kā "Zelta ābele".
Attiecībā uz to, ka Latvijā esot par maz saulainu dienu, nākotnē no vasaras saules gaismas iegūto enerģiju būs iespējams pārvērst ūdeņradī, bet ziemā, kad saules ir maz, no tā iegūt elektrību, ar ko pietiktu ne tikai vienai mājsaimniecībai, bet varbūt pat veselam ciematam.
Pati "Zelta ābele" ir objekts, kurā apvienots skaistais ar lietderīgo, turklāt tam ir arī zinātniskā kapacitāte. Kas zina, varbūt nākotnē šādām ābelēm lapas kustēsies vējā vai sekos saulei. Tas jau būs koks ar smadzenēm," uzsver zinātnieks.
Saules koka prototipu plānots testēt nākamā gada pavasarī pie Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta. Savukārt T. Muzikants jau vairākus gadus cer redzēt saules ābeļu dārzu pie Nacionālās bibliotēkas ēkas.
