Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tumši paneļi uz namu jumtiem

Uzņēmuma OU "Sinergo" darbinieks Artūrs Gergelevičs ikdienā ir saistīts ar pasīvo māju celtniecību. To apsildīšanai nepieciešams desmit, pat divdesmit reižu mazāk enerģijas nekā nesiltinātām ēkām un četras reizes mazāk nekā labi siltinātām. Viņaprāt, arī saules staru enerģijas izmantošana labi iekļaujas gan pasīvo māju veidošanas plūsmā, gan zaļajā pasaules skatījumā.

Protams, saules siltuma izmantošanas veidi un iekārtas – saules voltāžas paneļi jeb saules baterijas, kas kalpo elektroenerģijas iegūšanai, un saules kolektori ūdens sildīšanai gan mājsaimniecībās, gan sabiedriskās celtnēs – pagaidām jāuztver kā labs papildinājums jau ierastākiem enerģijas veidiem, kad enerģija tiek iegūta no gāzes, šķeldas un citiem avotiem.

Saules kolektors ir ļoti izdevīgs, ja mājsaimniecībā ir liels ūdens patēriņš vai papildus jāsilda ūdens baseinā.

Latvijā ir vairāk saules nekā Vācijā un Dānijā

Latvijā, kā stāsta A. Gergelevičs, saules radiācija ir pat augstāka nekā, piemēram, Dānijā vai Vācijā. Taču tur saules kolektori un saules baterijas tiek izmantotas daudz vairāk nekā pie mums. Ir pētījumi, kas liecina, ka Pierīgā saulaināku dienu ir mazāk nekā Dobelē, bet vairāk nekā Valkā.

Protams, šī starpība ir nebūtiska. Taču Latvijā saules paneļu, bet jo īpaši saules kolektoru lietotājiem tomēr jārēķinās, ka no novembra līdz janvārim šo enerģijas avotu lietderība ir krietni zemāka nekā pavasarī un rudenī, jo dienas ir īsas un debesis lielākoties apmākušās.

"Tomēr no šķietamā saules trūkuma nevajadzētu baidīties. Uzstādot saules kolektorus ūdens sildīšanai vai paneļus elektrības ražošanai, jāsaprot, ka tas ir nopietns ieguldījums nākotnē – reiz uzbūvēta sistēma strādā vismaz trīsdesmit gadu, bet atmaksājas apmēram pēc desmit gadiem. Tiesa, pēc 25 gadiem tās lietderība krītas par 15 procentiem. Tas gan ir atkarīgs no tā, kādas sistēmas ir uzmontētas un no kādiem materiāliem izgatavotas," skaidro uzņēmējs.

Visu nosaka lietderības princips

Parasti saules paneļus, vadoties pēc lietderības principa, izvēlas uzstādītājs. Tiek ņemts vērā, cik lielu platību paneļi var aizņemt un, pats galvenais, cik daudz enerģijas pasūtītājam konkrētajai mājsaimniecībai ir nepieciešams.

Saules paneļus parasti novieto vai nu uz ēkas jumta, vai uz zemes. Galvenais, lai tie pēc iespējas būtu vērsti uz dienvidiem un nebūtu apēnoti.

Saules bateriju panelim līdzi nāk iekārtas, kas panelī radušos maiņstrāvu pārstrādā līdzstrāvā, ko mēs patērējam. Tas neattiecas uz autonomajām sistēmām, bet tās ir efektīvas tikai trīs siltos gadalaikus, kad pietiek saules.

Runājot par saules baterijām, ja klienta mājsaimniecībā vidēji mēnesī patērē, piemēram, līdz 200 kilovatu elektroenerģijas, viņam pietiks ar staciju, kas ražo ne vairāk kā divu kilovatu jaudu. Kad projekts ir gatavs, jāraksta iesniegums Ekonomikas ministrijai un jāsaskaņo ar "Latvenergo", ka tiks izmantota stacija noteikta daudzuma elektroenerģijas izmantošanai.

Privātpersonām ir atļauts uzstādīt līdz 11 kilovatus spēcīgas stacijas. Saules bateriju stacijas izmaksas ir 3–8 tūkstoši eiro, dārgākas maksās pat 10 tūkstošus eiro, atkarībā no tā, cik lielam patēriņam tās domātas. Taču jau pēc vairākiem gadiem šie ieguldījumi atmaksāsies, un visa tā enerģijas daļa, kas tiek iegūta no saules stariem, būs bez maksas.

Paneļi mēdz būt dažādi

Saules bateriju un saules kolektoru paneļi var atšķirties. Piemēram, ir metru reiz pusotru metru lieli saules bateriju paneļi, kas noteiktā laika posmā var saražot 50 kilovatus, bet var būt tāda paša izmēra paneļi, kas saražos 350 kilovatus. Tā kā to ražošanā dažādi ražotāji izmanto atšķirīgus materiālus, varbūt kāds, kurš būs noklājis visu jumtu ar paneļiem, iegūs divus kilovatus, bet cits no tāda paša laukuma – desmit. Populārākas ir stacijas, kas ražo no 3,5 līdz 5 kilovatiem. Tā ir jauda, kas atbilst cilvēka reālajam pašpatēriņam pusgada garumā, nerēķinot ziemu.

Saules enerģijas izmantošana nav projekts ātrai peļņai

Cilvēkiem, kuri īstermiņā domā nopelnīt ar saules paneļiem, tas nav labākais risinājums, bet labs ieguldījums ilgtermiņā savā īpašumā, uzskata A. Gergelevičs, piebilstot, ka tas ir svarīgi arī zaļi domājošiem cilvēkiem, kuri piedomā pie tā, kur viņi ņem siltumu un enerģiju, ko patērē.

Saules enerģijas izmantošana ir liels ieguldījums CO₂ izmešu samazināšanā, jo nedz saules baterijas, nedz saules kolektori nerada kaitīgos izmešus un tiem nav arī citas degradējošas ietekmes uz vidi.

Piemēram, stacija Ikšķilē, kuras jauda ir 5 kilovati, līdz šā gada septembrim bija radījusi tik daudz enerģijas, ka, saražojot to ar tradicionālajiem veidiem, vidē būtu nonākušas trīs tonnas kaitīgo izmešu.

* Saules voltāžas panelis jeb saules baterijas ražo elektrību, ko var izmantot gan apgaismojuma nodrošināšanai, gan sadzīves ierīču darbināšanai, gan arī ūdens sildīšanai. Kad boilers ūdeni ir sasildījis, elektrība vairs nav vajadzīga, un to var izmantot citiem mērķiem. Savukārt saules kolektors, kas kalpo tikai ūdens sildīšanai un ir kā papildinājums apkurei, īpaši noderīgs ir tad, ja mājsaimniecībā ir liels karstā ūdens patēriņš vai jāuzsilda ūdens baseinā.