Savukārt ražas palielināšanai baro nevis augus, bet dažādiem paņēmieniem rosina dzīvības procesus augsnē.
Prom no Rīgas, sadzīvot ar dabu
Zemnieku saimniecībā "Silpurmašas" Krimuldas pusē jau kopš jaunāko laiku zemes reformas uz mantotās zemes saimnieko Rozenbergu ģimene – Anita, viņas dēls Gints un vedekla Marika.
Anita vectēva īpašumā atgriezās jau uzreiz pēc aiziešanas pensijā, un, kā pati saka, tagad tikai sācies īstais darba cēliens. Savukārt Gints stāsta, ka dzīvojis Mežaparkā, bet tad vienu dienu ierastā vide sākusi mainīties, un, kad jau bijis grūti piekļūt Ķīšezeram, viņš sapratis, ka jānāk ar ģimeni dzīvot uz mantotajiem dzimtas īpašumiem Krimuldā. Nu jau labu laiku bioloģiskā saimniecība ir ģimenes galvenais ienākumu avots.
Uz jautājumu, ar ko bioloģiskā saimniekošana atšķiras no parastās, Marika stāsta, ka "Silpurmašu" saimniecībā, kur sešos hektāros zemes aug zemenes, kartupeļi, garšvielas, zirņi, pupas, ķirbji, avenes, upenes un daudz kas cits, netiek izmantota nekāda lauksaimniecības ķīmija.
"Mēģinām sadzīvot ar dabu, visu audzējot dabīgi, ievērojam augseku, lai neattīstītos augu slimības. Kā jau visiem dārzeņu audzētājiem, arī mums atbilstoši noteikumiem piektajā daļā apstrādājamās zemes platības ir jāsēj tauriņzieži. To mēs arī darām, audzējot zirņus un pupas, kuru stublāji pēc tam jāiear augsnē.
Kabači ir viens no 200 kultūraugiem, kas aug “Silpurmašu” laukos. Taktika audzēt lielu dārzeņu dažādību nelielās partijās ir attaisnojusies.
Kā visas bioloģiskās saimniecības – turklāt mēs esam arī pārtikas ražotāji –, mūs divas reizes gadā pārbauda Vides kvalitātes valsts dienests un Pārtikas un veterinārais dienests. Protams, ir arī atļautie līdzekļi augļu koku miglošanai, piemēram, "Lerāns" un bordo pret lapu slimībām, bet starp kāpostiem mēs uz lauka audzējam samtenes un koriandru, kuru smaržas kukaiņiem nojauc spēju orientēties," skaidro Marika.
"Loģiski, ka, ja uzbērtu minerālmēslus, mūsu zemenes būtu lielākas, taču tagad mūsu produkcija ir tīra un veselīga. Un ir jau arī citi veidi, kā augi tiek pie slāpekļa un citām vajadzīgām barības vielām."
Karš ar nezālēm: cik varam, tik plēšam
"Ja, piemēram, uz kartupeļu lakstiem parādās Kolorādo vaboles, ejam tās nolasīt. Bija laiks, kad bērniem maksājām vienu santīmu par katru vaboli. Tā kā tīrumā aug nezāles, tas ir patiešām milzīgs roku darbs, lai ar tām tiktu galā.
Augus sējam ar rokas sējmašīnu, bet vagu starpas apstrādājam ar riteņkapli. Pārējais paliek ravēšanai. Starp ķirbjiem sākumā ejam ar frēzi, bet vēlāk, kad tie sāk stīgot, ne par kādu parauglauku bez nezālēm, protams, vairs runa nevar būt," atzīst Anita, piebilstot, ka labas zāles pret, piemēram, vārpatu ir vairākkārtēja lauka frēzēšana gadu pirms tur atkal atgriežas dārzeņi vai garšaugi, jo galvenais ir tām neļaut sazelt. Un nekādas ķīmijas."
Viss pašiem savs
Protams, bioloģiskās saimniecības galvenais uzdevums ir ražot veselīgu pārtiku. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc "Silpurmašu" saimnieki sezonā audzē turpat 200 dažādu kultūru.
"Tad mums pašiem ir viss, kas nepieciešams ogu un dārzeņu pārstrādei," skaidrojot taktiku, kāpēc nav izvēlēta tikai atsevišķu kultūraugu audzēšana lielākos apjomos, bet salīdzinoši liela dažādība nelielos daudzumos, teic Marika, atzīstot, ka dārzeņkopība ir atkarīga no laika apstākļiem, un vienmēr viss vienlīdz labi nepadodas.
Konservēšana sākas rudens pusē, kad nav iespējams pārdot visu izaudzēto. Taču, tā kā netiek lietoti mākslīgie konservanti, produktu partijas ir salīdzinoši nelielas un nav domātas bezgalīgi ilgai uzglabāšanai.
Savukārt ievārījumos un konservos tiek pārstrādāta tā izaudzētās produkcijas daļa, ko nav izdevies pārdot zaļajos tirdziņos. Konservos izmanto tikai sāli un cukuru, nekādas krāsu piedevas un vielas, kas būtiski pagarinātu produktu uzglabāšanas laiku. Tāpēc tie tiek gatavoti nelielās partijās, lai divu mēnešu laikā konservējumus varētu pārdot. Protams, varot nopirkt arī bioloģiskās garšvielas, bet "Silpurmašās" izmanto tikai pašu zemē augušās.
No bērzu sulām līdz saldēto ogu dzērieniem
Mūsu lauksaimniecības gads sākas ar bērzu sulām. Tad nāk pirmie dīgsti – nātres, pienenes, skābenes, gārsas –, no kā, pievienojot upenes, taisām salātus. Tad gan ir viens brīdis – maijs –, kad vairs nav ko tirgot, tad velkam laukā no saldētavas upenes, zemenes un citas ogas un gatavojam veselīgus dzērienus. Tad seko zemeņu laiks, ko pamazām nomaina ķirši, tad avenes, mellenes, arī priežu un egļu jaunie dzinumi," stāsta Gints.
"Tas, ko mēs vedam uz tirgu vai pārstrādājam, ir atbilde uz pircēju pieprasījumu: viņi pagaršo, novērtē, tad saka, ka gribētu kaut ko asāku vai saldāku. Mūsu klienti pārsvarā ir māmiņas ar maziem bērniem, vecāki cilvēki, tad ļaudis no tā sauktā sabiedrības krējuma – mākslinieki, uzņēmēji, bet kopumā cilvēki, kuri domā par to, ko ēd, lai arī jāmaksā mazliet vairāk nekā veikalā."
Vai ir vērts būt bioloģiskajam zemniekam
"Cilvēki, vismaz zaļojos tirdziņos, meklē tīrus produktus bez veselībai nedraudzīgām vielām, ko pievieno produktiem, lai tie ilgāk uzglabātos. Arī mēs esam tālu no lauksaimniecības ķīmijas lietošanas, un roka vairs neceļas tās atsākt lietot. Turklāt ar laiku jau saproti, kā tieši atšķiras lielražošanas un bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas garša un kvalitāte. Es patiesībā nemaz vairs nezinu, kā garšo veikala burkāni un sīpoli," teic Marika.
Taujāta par izdzīvošanas riskiem, viņa skaidro, ka "Silpurmašas" saņem bioloģiskās lauksaimniecības un pārtikas ražotāju atbalstus. Kā jau Gaujas Nacionālā parka iemītniekiem, zemnieku saimniecībai ir ierobežojumi meža apsaimniekošanā, bet par to pienākas Eiropas programmas "Natura 2000" maksājumi.
"Ja mājās ir dators, daudz ko var uzzināt Lauku atbalsta dienesta mājaslapā. Tur ir redzami visi, arī bioloģiskās saimniekošanas, projekti, uz kuriem var pieteikties. Tikai pašiem jāzina, ko gribam darīt."
* Bioloģiskā lauksaimniecība ir vienota lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas sistēma, kas nodrošina optimālu savstarpēji saistītu ekosistēmas elementu – augsnes, augu, dzīvnieku un cilvēku – veselīgu un auglīgu pastāvēšanu. Ražošanas paņēmieni balstās uz ilgtspējīgas ekosistēmas uzturēšanu, veidojot maksimāli noslēgtu ražošanas ciklu, pilnībā izslēdzot sintētiski ražotu minerālmēslu un pesticīdu izmantošanu, līdz minimumam samazinot vides piesārņošanas iespējas. Bioloģiskās lauksaimniecības rezultāts ir ne tikai veselīga pārtika, bet arī ilgtspējīga dabiska vide, kas nodrošina augstu dzīves kvalitāti ne tikai cilvēkiem, bet arī augiem un dzīvniekiem.
