Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Trešdien rīta pusē jau otro reizi no Ādažu bāzes uz Aglonu, lai 14. augustā piedalītos Svētās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos, ceļā devās karavīru, zemessargu un viņu tuvinieku grupa. Svētceļojums, kuru vada Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku kājnieku brigādes 1. kājnieku bataljona kapelāns virsleitnants priesteris Ilmārs Kravalis, ilgs desmit dienas.

Karavīri un viņu tuvinieki kājām mēros turpat 300 kilometru, piestājot Ropažos, Lielvārdē, Jaunjelgavā, Sēlpilī, Kūku pagastā, Atašienē, Rudzātos, Preiļos, Aglonas stacijā un visbeidzot Aglonā, vidēji dienā noejot 35 kilometrus.

Vēlā trešdienas pēcpusdienā Ādažu svētceļnieki jau tuvojās savai pirmajai nakšņošanas vietai – Ropažiem.

"Daļa ceļabiedru – karavīri un viņu tuvinieki – svētceļojumā ir devušies jau tagad, bet būs arī tādi, kuri pievienosies vēlāk. Ir arī tādi, kuri uz Aglonu ies kopā ar citām svētceļnieku grupām, bet paši aizņemtākie pievienosies jau Aglonā. Pārsvarā nakšņosim skolās, bet Lielvārdē – Gaisa spēku bāzē. Ceļā skaitām lūgšanas, dziedam, sarunājamies, bet ir arī pārdomu un klusēšanas brīži," stāsta priesteris I. Kravalis. Viņš svētceļojumos bijis gan Latvijā, gan ārzemēs, piemēram, gājis no Varšavas uz Čenstohovu, un šī ir jau desmitā svētceļojuma reize.

Savukārt Liene Martuzāne Ādažu svētceļniekiem pievienojusies tāpēc, ka viņas brālis Laimonis dien Nacionālajos bruņotajos spēkos. Arī Lienei šis nav pirmais svētceļojums uz Aglonu.

"Iepriekš gāju kopā ar draudzēm, bet šoreiz par ceļabiedriem izvēlējos karavīrus. Pats galvenais, kas mani saista svētceļojumos, ir iespēja iziet ārpus ikdienas zonas, ejot sevi izvērtēt un padomāt par pārlaicīgām lietām. Patiesībā tā ir iespēja, pārvarot ceļa grūtības, bagātināt savu garīgo pasauli. Ceļojumu visvairāk ietekmē laika apstākļi. Pērn iegājām Aglonā galīgi salijuši, lai gan lietu prognozes it kā nesolīja, tāpēc somā nebija nekā tāda, kas pasargātu no salīšanas. Cerams, manā astotajā svētceļojumā laiks pieturēsies jauks," teic Liene.

Vēl viens svētceļnieks – kaprālis Gints Subatovičs – nāk no katoļu ģimenes, un viņam šis ir pirmais svētceļojums uz Aglonu. Gintam ir uzticēta krusta nešana, bet to viņš par grūtu uzdevumu neuzskata. Krusts ir no Limbažu katoļu baznīcas, kurā kalpo I. Kravalis.

"Lai dalītos svētceļnieka pieredzē, vēl par maz ir noiets, bet laikam jau svarīgākie nebūs pārvarētie kilometri, bet iespēja izrauties no ikdienas un padomāt par dzīvi. Mobilo tālruni jau esmu izslēdzis un līdz Aglonai, visticamāk, tā arī neieslēgšu," sola Gints.

Savukārt seržante Ineta Variokoja lietišķi teic, ka ar sporta kurpēm, kuras viņai ir kājās, Aglona tiks sasniegta jau otro reizi. "Apaviem – vienalga, vai tie būtu septiņjūdžu vai armijas zābaki vai vieglas sandales – jābūt labi iestaigātiem un arī mitrumizturīgiem, jo ceļā var uzlīt lietus."

Iepriekš:

Svētceļojumā uz Aglonu dosies desmitiem Pierīgas ticīgo