Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Mucenieki" ir patvērums, bet Latvija nav galamērķis

Kad pirmdien uz izbraukuma sēdi "Muceniekos" ierodas Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti un preses pārstāvji, viesu skaits pārsniedz "Mucenieku" iemītnieku skaitu, kuri nelielā pulciņā – pārsvarā jauni vīrieši un dažas sievietes ar maziem bērniem – iznākuši mājas priekšā paskatīties uz atbraucējiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki atļauj ar viņiem aprunāties, bet fotogrāfiem piekodina, lai bildēs sejas būtu neskaidras.

Sarunas ar "Mucenieku" iemītniekiem notiek gan angļu, gan krievu valodā. Piemēram, kāds puisis no Sīrijas pierobežas ar Turciju izbēdzis jau pirms divarpus gadiem. Viņam pašlaik ir 22 gadi "Es esmu kristietis, bet kristiešus islama valsts kaujinieki nogalina bez jebkādas žēlastības. Turklāt jo tālāk, jo situācija kļūst sliktāka. Māsa palika citā Sīrijas pilsētā, bet arī tur nav droši.

Sākumā tāpat bez dokumentiem dzīvoju Krievijā, Sanktpēterburgā, kur strādāju bārā un iemācījos runāt krievu valodā. Bet skaidrs, ka tur vienmēr palikt nevarēju, turklāt tur bija auksti un devos uz Latviju. Kad būšu sagaidījis, kad man piešķirs bēgļa statusu, meklēšu darbu un mācīšos latviešu valodu. Pagaidām, kamēr nākotne nav skaidra, vienkārši te dzīvoju," stāsta jaunais cilvēks, kuru ērtības labad varot saukt par Džozefu.

Parunājot vēl ar kādu jaunu vīrieti, atklājas, ka viņš ir no Afganistānas. Radi dzimtenē zina, ka viņš atrodas "Muceniekos", un gaida, kādu statusu viņam piešķirs Latvijas valsts. Daži bēgļa statusa gaidītāja ģimenes locekļi dzīvo Zviedrijā un, iespējams, arī viņš došoties uz turieni, jo "nav jau liela starpība starp Latviju un Zviedriju", piebilst afgānis.

Patiesībā gan "Mucenieku" iemītnieki pārāk laimīgi par to, ka jāaizkavējas Latvijā, nav, jo patiesais ceļamērķis ir Skandināvijas valstis vai Vācija, retāk Francija. Tieši jau to neviens nesaka, bet liek noprast, ka tur pabalsti bēgļiem ir lielāki un priekšā ir tautiešu kopiena. Tātad iejušanās svešumā varētu būt vienkāršāka. Patiesi, dienasnauda 2,15 eiro, kādu patvēruma meklētājiem uz laiku piešķir Latvijā, nav liela.

Ekonomiskās grūtības nav pamats bēgļa statusa piešķiršanai

Kā, tiekoties ar Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem, stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze, kopš 1998. gada patvērumu Latvijā ir lūgusi 1621 persona. No tiem bēgļa statuss ir piešķirts 65 cilvēkiem. Šogad patvērumu lūgusi 181 persona no Ukrainas, Sīrijas, Afganistānas.

"Muceniekos" vietas pietiek 100 izmitināmajiem, maksimālā centra ietilpība varētu būt 200 cilvēki, bet ne vairāk. Pieredze gan liecinot, ka līdz šim vairāk par 70 patvēruma meklētājiem vienlaikus nekad te neesot bijis. Piemēram, bēgļi no Ukrainas arī labprātāk dzīvo pie radiniekiem vai paziņām.

Patvēruma meklētāja statuss ieceļotājiem tiek piešķirts uz robežas vai iekšzemē, ja viņi iebraukuši ar vīzu. Bēgļa statusu daudzi no viņiem neiegūs un daļai nāksies atgriezties savā dzimtenē, saņemot izbraukšanas rīkojumu. Protams ir cilvēki, kas saņem uzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem vai termiņuzturēšanās atļaujas, kuras jāatjauno ik gadu. Bēgšana no ekonomiskajām grūtībām nav pamats nedz bēgļa statusa piešķiršanai.

Ministrs zina vairāk

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, atbildot uz deputātu jautājumiem par bēgļu uzņemšanu Latvijā, stāsta, ka sākotnēji, ņemot vērā mūsu valsts iekšzemes kopprodukta rādītājus, iedzīvotāju skaitu un, piemērojot īpašus koeficentus, mums solidāri nāktos uzņemt 737 bēgļus, kas jau tagad ir apmetušies Grieķijā un Itālijā. Taču garās sarunās Luksemburgas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā ir izdevies vienoties, ka šis skaitlis būs 250 bēgļi. Turklāt nebūs jāuzņem visi bēgļi uzreiz, bet gan divu gadu garumā.

"Visticamāk, Latvijā viņi varētu ierasties katrus trīs mēnešus," patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" apmeklējuma laikā norādīja iekšlietu ministrs. "Mums bija divas iespējas – saņemt trīs reizes vairāk vai arī jau zināmo skaitli," viņš piebilda.

R. Kozlovskis domā, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu ierasties ziemā un tad katrus trīs mēnešus. Tas ir tāpēc, ka Latvija apņēmusies ES pārvietošanas programmā no trešajām valstīm un mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā solidāri uzņemt 250 personas, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Zināms, ka 50 bēgļi būs no trešajām valstīm, bet pārējie – no Grieķijas un Itālijas. Taču kritēriji, pēc kādiem Latvijas puse izskatīs, kurus bēgļus uzņemt vai neuzņemt, būšot zināmi tuvākajā laikā. Lielāka interese ir uzņemt bēgļu ģimenes – vecākus ar bērniem, bet ne atsevišķus bēgļus.

Būs komisija, būs atbildes

Visasākos jautājumus, kuros bija ietverti pārmetumi, ka valdība neievēro Latvijas nacionālās intereses, piemēram, neveidojot migrācijas politiku un nedomājot kā bēgļus integrēt sabiedrībā, iekšlietu ministrs saņēma no Nacionālās apvienības deputātiem.

Atbildot uz šiem apgalvojumiem, R. Kozlovskis uzsvēra, ka "situācija ir unikāla", un solīja, ka jau līdz augusta vidum tiks izveidota darba grupa, kurā tiks iesaistīta Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrija. Darba grupa izveidos Latvijas apstākļiem vispiemērotāko sistēmu šo personu integrācijai sabiedrībā, pagaidu mītnes vietai, nodarbinātībai, veselības aizsardzībai un citiem jautājumiem.

Runājot par bēgļu integrāciju, ministrs pauda cerību, ka projektos varētu piedalīties arī Norvēģija.