Gaujas nacionālais parks II. Parka piecas zonas
Tagad tā ir daļa no GNP kultūrvēsturiskās zonas, ieskaitot Krimuldas baznīcu un mācītājmāju, Krimuldas muižu, Turaidas muzejrezervātu, Līgatni un Ķempjus, Āraišu muzejparku, Veselavas muižu, Vaidavas Briežu krēslinieku sētas, Ungurmuižu un Straupi.
Siguldā tūrisms pastāv jau simtiem gadu kopš Livonijas laikiem. Ar vilcienu un automobiļu parādīšanos apmeklētāju kļuva arvien vairāk. Tajā pašā laikā šeit gravās ir liela koku un augu daudzveidība, un radās bažas, vai daba netiks "nomīlēta" līdz nāvei, kā tas notiek Jūrmalā, kur tiek nomīdītas kāpas.
"Ieliekot intensīvās rekreācijas zonas dabas liegumā, apmeklētāju skaits nesamazinās. Rodas pretruna – lielajā dabas liegumā gar Gauju no Valmieras līdz Murjāņiem, no vienas puses, pēc iespējas vairāk ir jāsaudzē daba, bet, no otras puses, intensīvā tūristu apmeklētība šajā teritorijā dabu noplicina," secina ilggadējais Gaujas nacionālā parka (GNP) darbinieks Māris Mitrevics.
"Divus gadus pirms gadsimtu mijas Siguldā ieradās skandināviete Oze Ostergārda, kura vadīja un konsultēja GNP dabas aizsardzības plāna izstrādāšanu. Viņa ieteica šajā lielajā dabas liegumā pie Siguldas, Līgatnes un Cēsīm radīt apakšzonas ar atvieglotiem noteikumiem. Diemžēl priekšlikums netika uzklausīts, kas rada lielas problēmas dabas sargātāju un pašvaldību kopējā darbā."
Kopš 2001. gada GNP ir dabas rezervātu, dabas liegumu, kultūrvēsturiskā, ainavu aizsardzības un neitrālā zona. Nebūtiskas izmaiņas šo zonu robežas skāra 2011. gadā, kad no dabas lieguma tika izņemtas vairākas apbūvētās teritorijas, bet Gaujas ielejas un tās pieteku ielejas un tām piegulošos mežu teritorijas tās neskāra.
Vismaz puse mežu, kas atrodas GNP teritorijā, pieder privātpersonām. "No laika gala meži dalās aizsargājamos un saimnieciskajos. Kad mežs ir izaudzis, to var cirst," uzskata M. Mitrevics, gan atgādinot, ka dabas lieguma zonā mežu var cirst četros piegājienos 30 gadu laikā. Protams, jārēķinās, ka GNP ierobežojumi apcērp ieguvumus un arī Eiropas "NATURA 2000" maksājumi neatsver neiegūto labumu.
Raugoties no filozofiskā viedokļa, mežu apsaimniekošana balstās latviešu zemnieka klasiskajā domāšanā, spriež M. Mitrevics.
"Ja man ir labības lauks un tas nenopļauts aiziet bojā, es esmu sliņķis un cūka. Ar mežu ir tāpat. Ja koki ir izauguši un es ļauju tiem aiziet bojā, esmu tāds pats sliņķis. Turklāt pat vēl lielāks, jo rudzu lauks aug no rudens līdz nākamajai vasarai, bet koki ir auguši jau no vectēvu laikiem simt un pat vairāk gadu."
Uzziņai:
• Gaujas nacionālais parks ir Latvijas lielākais un vecākais nacionālais parks, kas dibināts 1973. gada 14. septembrī.
• Gaujas nacionālā parka platība ir 91 745 ha
• Dabas rezervātu zona aizņem 3709 ha (4% no parka teritorijas)
• Dabas lieguma zona – 28 414 ha (31%)
• Ainavu aizsardzības zona – 40 191 (44%)
• Kultūrvēsturiskā zona – 3050 ha (3%)
• Neitrālā zona – 16 381 ha (18%)
• GNP sastopamas gandrīz 900 augu sugas, to apdzīvo 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas. Kopš 2004. Gada GNP ir daļa no "NATURA 2000" tīkla kā teritorija, kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai.
• GNP atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu – pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi.
