Tajā pašā laikā ASV, kur jau 19. gadsimtā aizsākās nacionālo parku veidošana, ar to saprot pavisam ko citu. Tur tā bija dabas procesu iekonservēšana, lai vide kādā cilvēka darbības neskartā zemes nostūrī saglabātos pēc iespējas dabiskāka.
Kad 1973. gadā tika dibināts Gaujas nacionālais parks un pirmajos tā pastāvēšanas gados, cilvēkiem ar nacionālo parku saistījās ne tikai tautas pašapziņas apliecinājums, bet arī sapņi par ziedošām pļavām un bišu stropiem tajās. Tagad ļaudis sašutuši, redzot, ka GNP teritorijā nocirsts meža gabals, lai gan likums to atļauj. Pret nacionālo parku atšķirīga attieksme ir pilsētniekiem, jo īpaši tiem, kuriem tur ir māja, kur pavadīt vasaras, un zemniekiem, kuri, piemēram, audzē graudus.
M. Mitrevics neslēpj, ka viens otrs šo nacionālā parka teritoriju dažādo ierobežojumu dēļ sauc pat par "cūku parku". Arī jēdzieni "mikroliegums" un "biotops" jau kļuvuši par lamuvārdiem, lai gan patiesībā striktu ierobežojumu GNP, izņemot rezervātus, nav tik daudz.
Tāpat kā visos nacionālajos parkos pasaulē, arī GNP ir tā sauktās funkcionālās zonas, kurās tiek formulēti mērķi, kāpēc tās noteiktas, un uzskaitītas atļautās vai saskaņojamās darbības.
Funkcionālās zonas nav radītas tādas teorētiskas idejas dēļ, bet gan lai pēc iespējas labāk un efektīvāk sargātu dabas un ainaviskās vērtības, tajā pašā laikā dot iespēju apmeklētājiem saskatīt, izzināt un izbaudīt dabu.
Starp cilvēkiem, kuri 70. gadu sākumā ar GNP ideju gāja pie toreizējās Latvijas PSR valdības, bija arī ģeogrāfe Aija Melluma un mežzinātnieks profesors Pauls Sarma. GNP zonējumu izstrādāja ainavu pētniece A. Melluma. Nolikumā par GNP bija aprakstītas parka un priekšparka robežas. Ideja bija pavisam vienkārša: parks ir GNP vērtīgākā daļa, kurā daba jāsaglabā, pēc iespējas mazāk to pārveidojot. Priekšparks bija paredzēts kā buferzona, lai pasargātu pašu parku no nevēlamas ietekmes. Vēlāk GNP robežās iekļāva gan parku, gan priekšparku.
"Es gribētu sacīt, ka tā bija padomju laiku gigantomānijas izpausme, bet GNP robežas kopš tiem laikiem nav mainītas," piebilst M. Mitrevics.
Tad, kad tika sagatavots Eiropas īpaši aizsargājamo teritoriju saraksts jeb "NATURA 2000", kurā ir daudz ierobežojumu, bet pastāv arī noteiktas atlaides un teritoriju īpašnieki var saņemt piemaksas, tur tika iekļautas arī bijušās priekšparka teritorijas, lai gan blīvi apdzīvotās vietās ar dabas aizsardzību tur maz kopīga.
Turpinājums sekos.
