Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jautājumam – kas ir patērētājs un patērētāju sabiedrība, viennozīmīgi atbildi Ivars nav radis. "Piemēram, tāda prece kā maize. Agrāk bija tikai maize, tagad jau ir arī iepakojums, ir sagriezta un nesagriezta. Uz iepakojums apraksts – mārketinga teksts! Tātad patērējam maizi, kurai ir visa šī pievienotā vērtība. Un tad ir tā dīvaini – mums vajag tikai maizi, bet saņemam ļoti daudz nevajadzīgu lietu, kas patiesībā patērē mūs vai arī caur kurām mēs tiekam patērēti."

Informācijas laikmetā mārketings, nevis lietas būtība, nosaka preces vai pakalpojuma kvalitāti. Ivars min, ka uzmanības novēršana no galvenā ir manipulācija ar cilvēka domāšanas procesiem un galu galā nosaka cilvēku rīcību.

Robeža starp patērētāja un pilsoņa domāšanu ir smalka parādība. Jaunais uzņēmējs uzskata, ka visa pamatā ir atbildība par rīcību vai tās neesamību, precīzāk izsakoties, pat nolaidību: "Līdz ar to veidojas tāda kritiķu sabiedrība. Paši neko nedara, bet vainīgi ir visi pārējie! Vispār, no tāda viedokļa skatoties, galvenais patērētājs ir bomzis!" Ivars uzskata, ka par pilsoni nepiedzimst, bet to var apgūt kā profesiju. Šāda pieeja veidotu sabiedrības briedumu.

Savukārt jēdziens "ekoloģija" jaunā studenta uztverē ir tīrīšanā process, visās tās izpausmēs. "Es kaut kā iedomājos, ka tiem visiem jēdzieniem ir sava saikne. Tādā patērētāju sabiedrībā attīrīšanās process nevar notikt, jo tālāk par savu degungalu neredz. Bomzis jau zeķes nemazgā, kāda tad tur var būt ekoloģija!"