Kā zina teikt šīs kampaņas organizatori uzņēmums SIA "Eco Baltia grupa", pēdējos gados nelegālo būvgružu izgāztuvju skaits Latvijā arvien palielinās. Tamdēļ ar nelegālās būvgružu izgāztuves sakopšanu Ādažu novadā jau otro gadu pēc kārtas startējusi sociālā kampaņa "Pieķer būvgružotāju!". Tās mērķis ir novērst nelegālo būvgružu izgāšanu dabā, veicināt piegružoto vietu sakopšanu, kā arī iestrādāt stingrākas prasības un kontroles mehānismus normatīvajos aktos būvgružu apsaimniekošanai.
"Nelegālo izgāztuvju skaits pieaug līdz ar aktīvāku būvniecību. Ja mēs paskatāmies uz būvniecības apmēriem, tad ik gadu Latvijā tiek saražots simtiem tūkstošu tonnu būvgružu atkritumu. Bet, kā liecina ikgadējie dati, tad tikai 260 tūkstoši tonnas nonāk izgāztuvēs vai tiek pārstrādātas. Savukārt par vismaz 160 tūkstošiem tonnu atkritumu ziņu nav. Visticamāk, šie atkritumi tiek izgāzti pļavā vai mežā," norāda SIA "Eco Baltia grupa" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Būvgružu izvešana ir ļoti dārga. Patlaban šīs celtniecības drazas var legāli nogādāt atkritumu izgāztuvē, samaksājot 160 eiro par tonnu, savukārt citi darbīgi ļautiņi ir ar mieru būvgružus no cilvēkiem savākt par nepilniem desmit eiro. Tātad nelegālie atkritumu izvedēji un cilvēku vēlme ietaupīt ir galvenais iemesls, kādēļ tiek piecūkoti meži un pļavas.
Lai šo jautājumu sakārtotu, jau pagājušajā gadā kampaņas laikā tika iesniegti priekšlikumi normatīvo aktu izmaiņām, kā rezultātā tika izveidots Būvgružu pārvadātāju reģistrs. Tomēr, lai izskaustu nelegālo izgāztuvju sērgu pavisam, priekšā vēl ir daudz darāmā.
Valsts Vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova stāsta, ka katrai pļavai vai mežam vides inspektoru klāt pielikt nevar, tāpēc ir jāsakārto būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Tiek plānots, ka tuvākajā laikā ikvienam, kurš vēlēsies kaut ko celt, būvēt vai remontēt, būs valsts institūcijām jāizstāsta, cik šo atkritumu būs un kur tad tie tiks vesti.
"Sistēma ir jāsakārto tādā līmenī, lai iedzīvotājiem nerastos vēlme aizvest būvgružus kaut kur citur vai atdot tās kādam nesaprotamam "atkritumu apsaimniekotājam". Tas ir ļoti svarīgi, jo tikai tā vides inspektori var redzēt un izsekot šīm te atkritumu plūsmām," norāda I. Koļegova.
Vienlaikus viņa atgādina, ka mums jāpārstāj būvgružus uzskatīt tikai par nekam nederīgu atkritumu kaudzi. Būvniecības atkritumus var arī pārstrādāt un celtniecībā izmantot atkal no jauna, tā ietaupot neatjaunojamos dabas resursus, proti, smilti un granti.
Tā kā būvgružu izgāztuves parasti veidojas vietās, kur aktīvāk notiek būvniecība, lielākās problēmas ar nelegālo būvgružu izgāztuvēm ir Pierīgā, kā arī ap lielākajām Latvijas pilsētām. Tam piekrīt arī Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kurš gan norāda, ka vismaz pēdējo desmit gadu laikā Ādažu novadā nelegālo izgāztuvju skaits ir krietni samazinājies.
"Nelegālās izgāztuves kādreiz bija ļoti izplatītas, sevišķi Kadagā, Ādažu poligona teritorijā. Ierakumos un bedrēs cilvēki izgāza visu ko – saplēstus rīģipšus, vecus dīvānus, klozetpodus un citas līdzīgas lietas. Tagad situācija uzlabojas ar katru gadu, tomēr tik un tā ik palaikam kāda nelegālā būvgružu izgāztuve tiek uzieta," saka novada mērs.
M. Sprindžuks arī teic, ka parasti piegružoto teritoriju nākas sakopt vai nu Latvijas Valsts mežu darbiniekiem, vai pašvaldībai. Turklāt piemēslotās vietas sakopšana ir dārgs, ķēpīgs un laikietilpīgs process.
"Lai būvgružus savāktu, ir vajadzīga speciāla tehnika, un gadās, ka pie piemēslotās vietas nemaz tik viegli nevar piekļūt. Ir diezgan lielas klapatas, un dažkārt tā darba organizācija ir lielāka par pašu procesu. Tāpat tās ir augstas izmaksas. Savākt būvgružus no meža vai pļavas izmaksā trīs līdz četras reizes vairāk nekā vienkārši izvest celtniecības atkritumus no būvlaukuma," zina teikt M. Sprindžuks.
Vienlaikus viņš norāda, ka tamdēļ Ādažu novadā pašvaldība izveidojusi atkritumu šķirošanas laukumus, kuros ļaudis regulāri var nogādāt būvgružus un citas nederīgas lietas.
"Šīs problēmas atrisinājums slēpjas sabiedrības izglītošanā, audzināšanā un radināšanā pie kaut kādas noteiktas kārtības. Tieši tāpēc pašvaldībā esam izveidojuši atkritumu šķirošanas laukumus un reizi ceturksnī organizējam akcijas, kurās iedzīvotāji var nodot būvgružus, saplēstu elektrotehniku, vecus dīvānus – visu, kas vairs nav derīgs. Cilvēki to labprāt izmanto, un interese ir tik liela, ka apsveram iespēju šādas akcijas organizēt pat reizi mēnesī. Turklāt pašvaldībai šādas ērtas sistēmas radīšana izmaksā daudz mazāk nekā pēc tam to visu lasīt pa mežiem," skaidro M. Sprindžuks.
Kampaņa "Pieķer būvgružotāju!" norisināsies no 21. maija līdz 18. jūnijam, un iedzīvotāji arī šogad ir aicināti iejusties vides reportieru ādā un ziņot par nelegālo būvgružu vietām, sūtot savus foto vai video materiālus plašsaziņas līdzekļiem. Jo, kā teic šīs kampaņas patrons, Saeimas deputāts un vides eksperts Ingmārs Līdaka, vislabākais vides inspektors ir tas, kurš, izgājis laukā klausīties putnus vai pastaigāt ar suni, spēj "pieķert aiz riteņa" gružotāju.
21.05.2015 20:21
Būvgruži visbiežāk nonāk tieši Pierīgas mežos, tāpēc ar sociālo kampaņu aicina pieķert mēslotājus
Autore Arita Rudzīte
Tiek lēsts, ka ik gadu Latvijas dabā nonāk tūkstošiem tonnu nelegālo būvgružu, liela daļa no tiem tiek izgāzta arī Pierīgas mežos. Tāpēc jau otro gadu pēc kārtas ar kampaņas "Pieķer būvgružotāju!" palīdzību mēģinās mežu gružotāju sērgu izskaust.
