Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vesela un stipra ģimene, kurā dzimst bērni, ir demokrātiskas valsts pamats un sabiedrības labklājības garants. To veido māte, tēvs, bērni, mazbērni, savukārt ģimenes veido dzimtas, kuras unikālā veidā nodod dzīvības stafeti nākamām paaudzēm un nodrošina nācijas ilgtspējīgu attīstību. Ģimenes stūrakmens ir laulības institūts, kurš nodrošina vīrieša un sievietes uz savstarpējas mīlestības, atbildības un cieņas pamata veidotu savienību, kas ir visdrošākā vide bērna attīstībai, tāpēc noturīgu un ilgstošu laulības attiecību izveidošanā ir ieinteresēta gan valsts, gan sabiedrība. Ģimenes veseluma pārrāvums negatīvi ietekmē dzimstību un demogrāfiskās tendences.

Vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti samazinājās no vairāk nekā 2,0 bērniem 1980.gadu beigās līdz kritiski zemajam līmenim – 1,1 bērnam.

2010. gadā tika noslēgtas 9 290 laulības, bet šķirtas 4 930, bija dzimuši 19 219, bērni, bet reģistrēti 10 870 aborti, bija 3 325 skolēni, kuru vecāki devušies uz ārzemēm, 2 237 ģimenēs (ar 3 851 bērnu) netika pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, bet 1 953 bērnu vecākiem tika atņemtas aprūpes tiesības. Trūcīgo bērnu skaits 2010.gadā pieauga par pusotru reizi, no 39 400 janvārī līdz 60 600 decembrī (par 16,1%), bet 8 237 bērni atradās ārpus ģimenes aprūpē.

Viena gada statistika atklāj galvenos problēmu virzienus: puse no laulībām šķirtas, abortos zaudējam gandrīz pusi no potenciālajiem Latvijas iedzīvotājiem, ģimenes kļūst arvien nabadzīgākas, pieaug bezatbildība vecāku vidū un viņiem tiek atņemtas vecāku tiesības, bērni paliek novārtā vecākiem dodoties peļņā uz ārzemēm. Diemžēl Latvijā demogrāfiskajai politikai tiek novirzīts vismazāk līdzekļu – nedaudz vairāk kā 1% no IKP, kamēr vidējais ES līmenis pārsniedz 2%, bet vairākās valstīs tas ir pat 3%. Ģimenēm tiek palīdzēts netieši – garantēti bērnudārzi, brīvpusdienas visās klasēs, ievērojamas nodokļu atlaides utt. Īpaši valstis cenšas kompensēt to ģimeņu izdevumus, kurām ir 3 un vairāk bērnu.

Cēloņi Latvijas demogrāfiskai lejupslīdei ir gan ekonomiski (bezdarbs, zems atalgojums, vāja infrastruktūra, sociālo garantiju un bērnudārzu trūkums u.c.), gan garīgi (bezatbildīga attieksme pret ģimeni, laulības institūciju un bērniem, tikumisko vērtību krīze, galēja individuālisma un patērētājkulta pastiprināšanās sabiedrībā), gan politiski (trūkst mērķtiecīgas integrētas ilgtermiņa valsts ģimenes atbalsta politikas). Līdztekus ģimenei un skolai pieaug plašsaziņas līdzekļu loma jauniešu vērtīborientācijas veidošanā. Prese, TV un interneta vide kļūst par tādu uzvedības modeļu popularizētajiem, kas ne vienmēr sekmē ģimenes vērtību pārmantošanu.

Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija nosaka, ka ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, un tai ir tiesības uz sabiedrības un valsts aizsardzību.

Latvijas Republikas Satversmes 110.pants definē, ka Valsts aizsargā un atbalsta laulību -savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.

Pasaules Ģimenes Kongresu un citu starptautisku forumu deklarācijas, pasaules un Latvijas nevalstisko organizāciju pieredze liecina, ka ģimene ir labākā vide bērna audzināšanai un attīstībai.

Aicinām:

1) izstrādāt ģimenes atbalsta un aizsardzības likumu, kas par valsts pamatvērtībām atzītu ģimeni, kas balstīta laulībā, un bērnus;

2) noteikt ģimenes, bērna un demogrāfijas atbalsta politiku par ilgtermiņa prioritāti Latvijas Nacionālās attīstības plānā, kā arī finanšu plānošanas dokumentos;

3) likumu izstrādes procesā izvērtēt to ietekmi uz ģimeni un bērnu kā nācijas pamatvērtībām, lai veicinātu jaunu ģimeņu veidošanos un nepieļautu ģimenes un laulības institūcijas vājināšanu;

4) palielināt finansējumu demogrāfijas politikai līdz 2% procentiem no IKP jau 11. Saeimas laikā;

5) valsts demogrāfijas politikā iestrādāt principus, kas sekmētu sociālās un ekonomiskās vides sakārtošanu ģimenēm ar bērniem, īpaši atbalstot daudzbērnu ģimenes. Nodrošināt valstisku atbalstu krīzes situācijā grūtniecēm, pagarināt pārdomu laiku no vizītes pie ginekologa līdz nosūtījumam uz abortu, šai laikā paredzot kā obligātu speciāli sagatavota ģimenes atbalsta speciālista apmeklējumu, kā arī pilnveidot adopcijas procesu;

6) ieviest atbalsta un nodokļu atvieglojumu sistēmu ģimenēm ar bērniem, t.sk., palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu personām, kuras audzina nepilngadīgus bērnus;

7) atcelt nodevas par pases un autovadītāja apliecības nomaiņu personām, kas slēdz pirmās laulības, uzvārda maiņas gadījumā;

8) valsts pasūtījumā sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem iekļaut ģimenes, izglītības, jauniešu veselīga dzīvesveida un citu sabiedrības pamatvērtību atspoguļojumu un popularizēšanu;

9) izstrādāt mācību programmas skolām, kas būtu vērstas uz personības atbildības, dzīves prasmju, valstisko, tikumisko un ģimenes vērtībās apguvi;

10) precīzi definēt to pakalpojumu grozu, ko izglītībā nodrošina valsts;

11) nodrošināt valstisku atbalstu ģimenēm, kurām nav pietiekami līdzekļu bērnu izglītības procesa nodrošināšanai;

12) nekavējoties izvērtēt atbalsta un palīdzības pasākumus bērniem, kuru vecāki atrodas ārzemēs un ģimenēm, kas nonākušas krīzes situācijās;

13) izstrādāt un īstenot reemigrācijas politiku, lai tuvākajos gados vismaz puse aizbraukušo savas darba un dzīves gaitas nolemtu saistīt ar Latviju, un atgrieztos;

14) izstrādāt finansiālās, sociālās un psiholoģiskās palīdzības sistēmu nepilnām ģimenēm un vientuļajiem vecākiem, pilnveidot atbalsta sistēmu aizbildņiem un audžu ģimenēm.

Biedrības "Asociācija "Ģimene"" valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze
Biedrības "Latvijas Pedagogu padome" valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks
Latvijas Audžuģimeņu biedrības vadītāja Ilze Golvere

Rīga, 2012. gada 19. aprīlī

Aicinājuma tekstu var izdrukāt un parakstīt arī citas organizācijas, kā arī individuāli atbalstītāji, un sūtīt norādītajiem adresātiem.