Nākas cīnīties ar talkas sekām
Jau telefonsarunā, vienojoties par tikšanos, SIA "Rīgas meži" meža apsardzes vadītājs V. Morozs atgādina, ka pavisam nesen visā Latvijā, arī Pierīgā, notika Lielā talka.
"Ko tā nozīmē Rīgas mežu apsardzības darbiniekiem? Kad talka beigusies, mums sākas cīņa ar talkas sekām. Reizēm izskatās, ka cilvēki, kuri pirms tam gada garumā piemēslojuši savu apkārni, tagad, labu gribot, nevienam neko nesakot, sanāk kopā, salasa atkritumus maisos un tos kaut kur turpat arī atstāj.
Garāmgājēji, atkritumu maisus ieraugot, nodomā, ka mežā atkal izveidojusies jauna nelegāla izgāztuve. Tad viņi zvana uz Rīgas domi, Rīgas vai novada pašvaldības policijai vai mums uz "Rīgas mežu" meža apsardzi un jautā: kāpēc mežā ir atkritumi? Tad sākas skaidrošanās ar policiju un presi un darbs mūsu strādniekiem, kuriem viss jāsavāc un jāaizved uz izgāztuvi Getliņos vai "Meliorators-J" Mārupē. Protams, ir arī tādi, kas nezvana nevienam,
bet talkas atkritumu maisiem pievieno arī savējos.
Tāpēc mans padoms turpmākajām talkām: ja kādam gribas sakopt savu apkārtni, vispirms vajag talku pieteikt. Šogad "Rīgas mežiem" konkrētu talkas vietu pieteica tikai jaunsargi. Mēs zinājām, kur atradīsies viņu savākto atkritumu maisi, no kurienes tos arī nekavējoties izvedām."
V. Morozs stāsta, ka "Rīgas mežiem" atkritumu izvešanai ir tikai divas automašīnas un divi traktori, kas visur vienlaikus nevar paspēt aizbraukt. Turklāt SIA "Rīgas meži" gadā nodod Getliņu izgāztuvē vairāk nekā 3000 kubikmetru atkritumu.
"Parēķiniet paši, cik kravu tas būs, ņemot vērā, ka vienā kravā saiet seši septiņi kubikmetri atkritumu," saka V. Morozs. Turklāt Pierīgas mežos ir arī tādas vietas, kas jāsatīra, jo tur vasarā dzīvojuši bezpajumtnieki.
"Pašvaldības mežs ir sabiedriska telpa, kur uzturēties nevienam nevar aizliegt. Tad arī bezpajumtnieki pa vienam vai vairāki iekārto apmetnes, kur guļ teltīs vai plēvēs ietinušies un piemēslo tuvāko apkārtni. Ar viņiem par kaut ko var vienoties tikai pa labam, lai gan šādas apmetnes nākas slēgt.
Pirms pāris gadiem taboru mežā pie Lielupes kanāla iekārtoja arī čigāni. Paskats visapkārt bija briesmīgs. Turklāt ceļotāji nejauši aizdedzināja mežu, bet, par laimi, paši arī nodzēsa. Šo nometni likvidēt palīdzēja policija," atceras V. Morozs.
Atkritumu mazāk nekļūst
"Manuprāt, atkritumu problēma ir neatrisināms jautājums. Situācija varētu mainīties nākamo paaudžu laikā, bet mēs to nepiedzīvosim," bez liela optimisma raugoties nākotnē, spriež V. Morozs un piebilst, ka ļautiņu, kuri izgāž Pierīgas mežos atkritumus, laika gaitā jūtami mazāk neesot kļuvis. Taču galvenie mežu piegānītāji nav privātmāju iedzīvotāji, lai gan sadzīves atkritumu nodošana nav ļoti lēta.
"Ja palūkojamies internetā, kaut vai portālā "ss.lv", redzam, ka izvest atkritumus piedāvā vairāk nekā 200 mikrouzņēmumu. Liela daļa no tiem strādā bez kvītīm un jebkādas citas dokumentācijas. Daļa šo pakalpojumu veicēju atkritumus ved uz izgāztuvi, taču ne visi. Diemžēl izskatās, ka daļa viņu savākto atkritumu nonāk arī Pierīgas mežos.
Bet nevar vainot tikai privātīpašniekus, jo gadās, ka sagrēko arī lielas firmas. Papētot sadzīves atkritumus, tajos nereti var atrast dokumentus, sacīsim, "vizītkartes", kas norāda uz atkritumu izcelsmes vietu. Protams, gadās arī tā, ka nopietni uzņēmumi uzticas šoferiem, kuri ne vienmēr saprotamu iemeslu dēļ atkritumus neaizved uz izgāztuvi, bet kādu meža nostūri.
Piesārņojot mežu, jārēķinās, ka mežam ir arī acis un ausis – mašīnas, kas braukā tur, kur tām nevajadzētu būt, bieži tiek nofotografētas vienkārši ar mobilo telefonu, un fotogrāfijas, kurās labi redzamas auto numura zīmes, nonāk pie tiem, kuri atbild par kārtību mežā," atgādina V. Morozs. Tāpat esot jāņem vērā, ka atkritumus, it īpaši lielākas kravas, neviens nekādus gaisa gabalus, piemēram, no Rīgas uz Ropažu mežiem, nevedīs. Visas pēdas parasti norādot uz tuvāko apkārtni.
Pirmais aplis, kad nokūst sniegs
Pavasarī, kad nokūst sniegs, "Rīgas mežu" apsardzes darbinieki veic pirmo riņķi pa Pierīgas mežiem, savācot acīs krītošākās atkritumu kaudzes. Sezona turpinās līdz pirmajam sniegam. Būtiskākā atkritumu daļu parasti ir celtniecības gruži, tad seko sadzīves atkritumi. Mazāk esot nolietotās sadzīves tehnikas, jo ir cilvēki, kas tur atrod dažādas peļņas iegūšanai derīgas metāla detaļas. Arī plastmasas, piemēram, PET pudeļu, daudzumu dabā varētu samazināt, taču par to jādomā jau valstiskā līmenī.
"Un vēl mums vajadzētu atšķirt tā sauktās nelegālās atkritumu izgāztuves no vietām, kas vienkārši tiek piesārņotas ar sadzīves atkritumiem. Uz atkritumu izgāztuvēm mašīnas ar kravām brauc regulāri. Iespējams, viens no iemesliem, kāpēc atkritumu daudzums Pierīgas mežos daudz nemainās, ir tas, ka nav vairs izgāztuvju novados. Viens otrs to nav sapratis un pēc veca paraduma dodas uz ierastajām vietām," domā V. Morozs, kurš par Pierīgas mežiem rūpējas jau 13 gadus.
Valērijs Morozs: Ja arī izdodas noskaidrot vietu, no kuras atkritumi nonākuši mežā, vainīgajam vienmēr ir iespēja attaisnoties, ka viņš izmantojis kādas transporta firmas pakalpojumus, turklāt neko vairāk par firmas tālruņa numuru pateikt nevar, bet arī tas var būt jau ir aizmirsies.