Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

No vēstules e-pastā līdz klasterim

Uz pirmo Daugavas lejteces tūrisma forumu Ķekavā bija sapulcējušies pārdesmit tūrisma nozarē iesaistītu uzņēmēju un Pierīgas pašvaldību pārstāvju.

Atklājot forumu, klātesošos uzrunāja mājastēvi – Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks un Ķekavas Tūrisma informācijas centra vadītājs Juris Žilko, kurš atgādināja, ka no idejas par kopīgu kuģīša maršrutu Daugavā līdz pirmajam Daugavas lejteces novadu tūrisma organizatoru forumam ir pagājuši trīsarpus gadu, tāpēc ir pienācis laiks skatīties, ko darīt tālāk.

Kā nozīmīgākos pieturas punktus aizvadītajā laikā viņš pieminēja pagājušajā vasarā četru Pierīgas novadu – Baldones, Ķekavas, Salaspils un Stopiņu, kā arī Ikšķiles un Ogres domes priekšsēdētāju un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvja Doles salā parakstīto vienošanos par Daugavas lejteces novadu sadarbību tūrisma jomā. Arī to, ka šopavasar visi seši novadi izstādē "Balttour 2015" veidoja kopīgu stendu un ka kopīgiem spēkiem izdota Daugavas lejteces reģiona karte.

Pašlaik tiek meklēti veidi, kā jau 2017. gadā izveidot kopīgu tūrisma klasteri, kas ļautu saņemt ievērojamu Eiropas līdzfinansējumu. Taču nepieciešams, lai šā mērķa sasniegšanai apvienotos vismaz 20 komersantu, apvienības kopējais gada apgrozījums būtu 300 miljoni eiro, uzņēmumos būtu nodarbināti vismaz 200 cilvēku un tai būtu piesaistīta kāda zinātniski pētnieciskā iestāde. Tas ir loģisks solis laikā, kad kļuvis skaidrs, ka ar sadarbību naudas apgūšanai vienu vai divus gadus ilgos projektos ir par maz. Tāpat jādomā par to, kā reģionam labāk sevi pasniegt konkurences apstākļos.

Uz Pierīgu – aktīvi pavadīt laiku

Viena no foruma dalībniecēm – Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta direktore Agita Līviņa – uzskata, ka Daugavas lejteces reģiona priekšrocība ir tuvums Rīgai.

Pierīgas tūrisma uzņēmējiem pagaidām ir jāsamierinās ar faktu, ko klātesošajiem atgādināja Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava, sakot, ka vairāk nekā 80 procenti tūristu, kas Latvijā paliek vairāk nekā vienu dienu, nakšņo Rīgā. Tāpēc, viņasprāt, Pierīga ir vieta, kur cilvēki brauc aktīvi pavadīt brīvo laiku, sporto, izklaidējas un ēd.

Lai Rīgas iedzīvotājs sasniegtu Baldoni, Siguldu, Stopiņus vai Ķekavu, nav jātērē daudz laika. Arī ceļa izdevumi ir salīdzinoši niecīgi. Taču ceļā ietaupīto naudu un laiku var izmantot, aktīvi atpūšoties.

Katrai vietai nepieciešams savs stāsts

"Pirms domāt par ārzemju tūristiem, jāatrod, ko piedāvāt pašu cilvēkiem," sacīja A. Līviņa, piebilstot, ka grūti ir pārdot pat vislabākās lietas, ja ar tām nesaistās interesanti stāsti. Tie, kā stāstīja eksperte, var būt gan saistoši fakti no tuvākas un tālākas pagātnes, atgādinājumi par kariem, katastrofām, spokiem, holokaustu, senām kapsētām. Taču tās varbūt arī norādes par filmām, kas uzņemtas Pierīgā, vai pazīstamu rakstnieku darbos ietvertās vietas, pat norādes uz dzimtas kokiem un, neapšaubāmi, vietējām dabas un arhitektūras pērlēm.

Viena no vietām, uz kuru cilvēki tiecas gan dabas skaistuma, gan vēstures, kultūras un sporta dēļ, ir Sigulda. Siguldas novada pašvaldības aģentūras "Siguldas Attīstības aģentūra" direktore Laura Konstante pastāstīja, ka vērtību ir ieguvis zīmols "Enter Gauja". Klasterī ir iesaistījušās desmit pašvaldības un 60 uzņēmēji, kas domā par to, ko jaunu piedāvāt Gaujas nacionālā parka apmeklētājiem, ieskaitot taku maršrutēšanas iespējas un arī to, lai viesnīcu klienti televīzijā varētu noskatīties video par vietējo dabu un tūrisma piedāvājumiem.

Par sevi jārunā ar mirdzošām acīm

Uz forumu dalīties ar veiksmes receptēm bija uzaicināts arī uzņēmuma "Libertu bērzu sulas" īpašnieks Linards Liberts no Ikšķiles, kurš Latvijas bērzu sulas eksportē pat uz Taivānu. Par veiksmes pamatu viņš uzskata radīt interesi ar savu darbu arī Maskavā, Londonā, Berlīnē un pat Kalifornijā. "Ja jums nebūs mirdzuma acīs, runājot par to, ko jūs darāt, nevajag domāt, ka cilvēki ieinteresēsies par to, ko jūs darāt," bilda L. Liberts.

Savi veiksmes stāsti bija arī Baldones "Waterjump" pārstāvim Kasparam Lagzdiņam, Signei Utānei no piemājas zoodārza "Brieži" Stopiņos un skvoša dārza ierīkotājai Zanei Ešenvaldei no Ķekavas kempinga "Zanzibāra".

Savukārt Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns lepojas ar to, ka dažu gadu laikā, saprotamā valodā uzrunājot iespējamos apmeklētājus, ir izdevies dubultot to skaitu.

"No pašpietiekamas akadēmiskas institūcijas mums ir izdevies pārtapt par iestādi, kas guvusi sekmes vides izglītībā un tūrismā," uzsvēra A. Svilāns. Tas panākts, pārstājot būt augstprātīgiem pret presi, rīkojoties tā, lai ikvienam, kurš ierodas botāniskajā dārzā, būtu interesanti un katra apmeklētāju grupa tiktu uzrunāta tai saprotamā valodā.