02.04.2015 12:56

Katehēzes 1x1 Klusajai nedēļai. 4. Svētā Kristība

Autors  Voldemārs Lauciņš, gudribassakums.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Neticīgiem cilvēkiem Svētā Kristība liekas nieka lieta – ūdens un vārdi. Ir pat kristīgas baznīcas un grupas, kurām Kristība ir maznozīmīga. Jā, cilvēcīgi to vērtējot, Kristība var nešķist īpaši nozīmīga.

Vai šāds zems vērtējums ir lietpratēja (eksperta), vai nezinātāja un pat noliedzēja dots?

Šķiet, vispirms ir nepieciešams pašķetināt kādu bieži piemirstu lietu – kur kristietim ir jāmeklē atbilde par to, kas ir Svētā Kristība? Un kāda ir tās vērtība ekspertu un zinātāju skatījumā?

Vai atbilde nav pašsaprotama?

Tomēr tik bieži kristieši atbildes par kristīgiem jautājumiem rod ārpus Bībeles vai pat no avotiem, kas ir pret Svētajiem Rakstiem. Kāpēc tā?

Pirmkārt, grēks cilvēku dara ļoti skaidras mācības vājuzņēmīgu vai pat nemaz neuzņēmīgu. Grēcinieks daudz tuvāk sev sajūt un uzņem lietas, kuras ir naidnieciskas skaidrajai Rakstu atklāsmei. Otra lieta, cilvēki nereti ir pārlieku pavirši jautājumos, kas skar Dievu, mūžīgo dzīvību un citas ar biblisko atklāsmi saistītas lietas. Tas, protams, atkal ir saistīts ar mūsu grēcību.

Visbeidzot, arī kristieši nereti par maz atkārto pat absolūti nepieciešamo mazumu, kas ir veselīgai laicīgai un ticības dzīvei vajadzīgs. Paredzami neiepriecinošas sekas ir gan par maz nodarbojoties ar sportu vai valodu apguvi, gan arī par maz darbojoties ar Kristus atklāsmi un ar to saistītām lietām.

Rezultāts ir tāds, ka vērtējam lietas (arī kristīgajā mācībā) no nepareizā skatu punkta. Kristietībā – ne no Svēto Rakstu atklāsmes.

Ja spriež par kaut ko no nepareiza izejas punkta, tad tikai laimīgas nejaušības dēļ var nonākt pie daudz maz pareiziem spriedumiem, jo nejaušības pēc pie precīza novērojuma nevar nonākt.

Un tomēr Svētā Kristība ir svarīga, pat ļoti. Ne par velti Kristus to Saviem mācekļiem pavēlēja izplatīt: "ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā" (Mt 28:19). Te ir pietiekoši skaidri Kungs Kristus pasacījis, ka Kristības nešana tālāk ir kristiešu uzdevums. Vēl vairāk, Marka evaņģēlija beigās (16:16) rodam Kristus vārdus par to, ka, "kas tic un tiks kristīts, tas tiks glābts". Vai Kristus vērtējumā Svētā Kristība ir maza lieta? Pilnīgi noteikti, nē.

Kas tad veido Kristību? Vai ūdens vien? Vai tie, pie ūdens, ir kādi maznozīmīgi vārdi?

Protams, Svētajā Kristībā ir ūdens, bez šī elementa tā vairs nevar būt Kristība. Tomēr par ūdeni nekas vairāk nav sacīts – tas var būt gan krāna ūdens, gan arī no dīķa, ka tik ūdens.

Tomēr, Lutera vārdiem, "ūdens to gan nedara, bet Dieva vārdi, kas ar ūdeni savienoti". Tātad pie ūdens jābūt vārdiem. Turklāt, nevis kādiem nenozīmīgiem, gadījuma rakstura vārdiem, bet pašiem Dieva vārdiem.

Iepriekš jau lasījām Kristus pavēli un apsolījumu par Svēto Kristību. Kristība ir jāizplata, un tā (vai arī – jo tā) ticošu cilvēku glābj.

Turklāt viscaur Jaunajā Derībā, kad runa ir par Trīsvienīgās vai Jēzus Vārdā veiktās Kristības praksi, tā ir vienreizēja lieta. Tā ir tik nozīmīga, ka vairs nav nepieciešams to atkārtot. Vai tas nepadara visu vēl interesantāku un nozīmīgāku?

Tātad, ja vienreiz veikta Svētā Kristība tik daudz ir jau izdarījusi, vai nav vispareizāk šādu Kristību salīdzināt ar drošu kuģi dzīves vētras jūrā, kurš, pat ja viļņi mūs noskalo nost, arvien mūs uzņem atpakaļ un ved mūs pareizā virzienā?

Visas augstāk minētās nianses ir tikai paši pamati tai dāvanai, kuru apzīmējam ar daudziem cilvēkiem tik vienkāršajiem vārdiem – Svētā Kristība. Tā ir dāvana, pie kuras pastāvīgi varam un mums vajag atgriezties. Tā ir mūsu patvērums, kad dzīve ir grūta, un šķiet, ka pamati zem kājām zūd, jo tā nav mūsu izvēle vai darbs, bet Dieva pavēle un apsolījums. Viņš nevar kļūdīties un nekļūdās!

*Senāk luteriskajā baznīcā bija tradīcija vēsturiski pieņemtajos īpašajos Baznīcas liturģiskā gada gājumos (īpaši Adventa un Kristus Ciešanu laikā), pievērsties kristīgās dzīves pašām pamatlietām (tautas valodā – vienreizvienam). Kur vēl tās vislabāk atrast kā Lutera "Mazajā katehismā", kas ir paredzēts katra kristieša ikdienai!?

Sekojot šai tradīcijai, "Gudrības sākums" šajā Klusajā nedēļā apskatīs Mārtiņa Lutera "Mazā katehisma" sešus artikulus jeb mācību gabalus – baušļus, ticības apliecību, Tēvreizes (Mūsu Tēvs) lūgšanu, Svēto Kristību, grēku sūdzēšanu un Svēto Vakarēdienu, katram no tiem veltot vienu nedēļas dienu.