Un, lai gan kopš neatkarības atgūšanas apritējuši 25 gadi, izgāztuves vietā vēl aizvien ir indes dīķi, nevis meži.
Indes kokteiļu dīķi
Olainiete Elita Kalniņa (attēlā pirmā no kreisās) pirmoreiz pievērst sabiedrības un atbildīgo iestāžu uzmanību vides draudiem Olainē centās jau 1987. gadā, kad Vides aizsardzības klubs sarīkoja tiem laikiem pārdrošu protesta akciju pie VEF Kultūras pils ar lozungu ”Par tīru gaisu, zemi un ūdeni”
Savulaik, laika posmā no 1973. gada līdz 1980. gadam, kādreizējie ķīmijas pārstrādes uzņēmumi "Olainfarm" un "Biolar" uz četrus kilometrus attālo Olaines mežu veda izgāzt to, kas ražošanā vairs nenoderēja. Apglabāt atkritumus mežā, neievērojot vides prasības, padomju uzņēmumiem toreiz bija ierasta lieta, un neviens par to skaļi nerunāja.
Olainiete un Vides aizsardzības kluba vadītāja Elita Kalniņa par Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sakārtošanu cīnījusies jau kopš Atmodas laikiem. "Ir pagājis tik ilgs laiks, bet izgāztuve vēl aizvien nav likvidēta. Par tās sakārtošanu cīnījos jau 1987. gadā, kad Vides aizsardzības klubs sarīkoja tiem laikiem pārdrošu protesta akciju – demonstrāciju pie VEF Kultūras pils ar lozungu "Par tīru gaisu, zemi un ūdeni". Toreiz sev uz krūtīm biju uzkārusi milzīgu plakātu ar vārdiem "Es dzīvoju Olainē". Visi uzreiz saprata, par ko ir runa," atceras E. Kalniņa.
Kopā ar "Apriņķis.lv" izstaigājot Olaines bīstamo atkritumu izgāztuvi, kas Latvijai palikusi mantojumā no padomju impērijas laikiem, viņa teic, ka kopš bērnu dienām, kad ziņkārības vadīta nākusi pētīt apkārtni, nekas sevišķi daudz nav mainījies – indes dīķi te ir vēl šobaltdien.
"Kādreiz vismaz teritorija bija apsargāta, apgaismota, tai nevarēja piekļūt jebkurš. Tagad nav nekas no tā. Sarga būdu pirms gada vai diviem kāds nodedzināja. Un izskatās, ka kāds atkritumus ir vedis arī klāt, jo diez vai padomju laikos bīstamas vielas transportēja zilās plastmasas mucās," pārliecināta ir E. Kalniņa.
Olaines dīķu "indes kokteiļos" ir tik daudz ķīmisko savienojumu, ka nedz E. Kalniņa, nedz ķīmiķi precīzi nemāk teikt, kādas vielas atkritumu izgāztuvē noglabātas. Turklāt toksiskais kokteilis ir tik liels, ka ķīmiskās reakcijas nu jau daudzus gadus notiek pašos dīķos un veidojas arvien jauni indīgi ķīmiskie savienojumi.
2011. gada izpētes ziņojumā lasāms, ka visos četros dīķos galvenie piesārņotāji ir tādas organiskas vielas kā sērskābe, svins, trihloretēns un tetrahloretēns jeb vielas, ko izmanto kā šķīdinātājus, turklāt īpaši bīstams ir slāpekli saturošais piridīns. Vienlaikus šī pati izpēte liecina, ka bīstamo vielu koncentrācija tūkstošiem reižu pārsniedz pieļaujamās normas un, filtrējoties caur smiltīm, nonāk gruntsūdeņos. Turklāt šķidro toksisko atkritumu radītais piesārņojums ar gruntsūdeņu plūsmu pārvietojas par 40–60 metriem gadā, piesārņojot teritorijas arī ārpus izgāztuves robežām.
"Apkārt ir meži, kuros cilvēki sēņo. Divu kilometru attālumā ir apdzīvota vieta – Grēnes ciems. Manuprāt, tie cilvēki, kuri pēdējo gadu laikā tur ir iegādājušies īpašumus, pat nezina, cik bīstamai teritorijai blakus dzīvo. Turklāt dažu simtu metru attālumā no dīķiem ir plašas lauksaimniecības zemes, kur tiek stādīti kartupeļi," saka E. Kalniņa, piebilstot, ka viņai nav saprotams, kāpēc šie indes dīķi netiek apsargāti, lai vismaz bērni tai nevarētu piekļūt.
Nauda bija, laiks – arī, projektu nopūdelē
Bīstamā vieta nav nedz norobežota, nedz apsargāta. Sarga būda pirms gada tika nodedzināta. Vienīgais, kas liek noprast, ka teritorijā labāk nedoties, ir paceļamā barjera, ko itin viegli var attaisīt jebkurš, pat bērni.Visticamāk, Olaines ķīmisko kombinātu atkritumu izgāztuve stāvētu, kā stāvējusi, ja vien nebūtu radusies iespēja piesaistīt tās likvidācijai nepieciešamos miljonus no Eiropas Savienības fondiem. Tā pirms trim gadiem tapa sanācijas plāns, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piesārņotās vietas attīrīšanu uzticēja Valsts vides dienestam (VVD), kuram līdz 2015. gadam tika uzdots projektu pārraudzīt un veikt iepirkumu.
Tomēr VVD ar darbiem nevedās, lai gan naudas un laika bija gana. Lai atrastu kādu, kas izgāztuvi varētu sakārtot, iepirkums tika izsludināts tikai pagājušā gada martā. Turklāt pēc vairākkārtējas iepirkumu konkursa rezultātu pārsūdzēšanas darbu veicējs tā arī netika atrasts. Gala rezultātā pērn oktobrī visa iepirkumu procedūra tika pārtraukta pavisam.
Tika konstatēts, ka Olaines izgāztuves sanācija ir apdraudēta, jo, neīstenojot to paredzētajā termiņā, proti, līdz šā gada novembrim, var tikt atņemts Eiropas struktūrfondu finansējums. Turklāt pagājušā gada septembrī tika saņemta piesaistīto Eiropas vides ekspertu JASPERS (Joint Assistance to Support Projects in European Regions) vēstule, kurā sanācijas projekts tika novērtēts kā nepilnīgi izstrādāts un īstenošanai neatbilstošs.
JASPERS eksperti rosināja projekta īstenotājus pārskatīt un precizēt sanācijas darbu apjomus, utilizācijas un attīrīšanas iekārtu atrašanās vietas, kā arī citus neskaidrus jautājumus.
Pērn rudenī sašutumu, ka Olaines novada teritorijā esošā izgāztuve, kas ir valsts īpašums, tā arī var netikt likvidēta, pauda Olaines novada mērs Andris Bergs. Viņš vērsās VARAM, prasot šo bīstamo objektu sakārtot kaut vai par valsts naudu.
Neizpratnē par notikušo bija arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Pērn decembrī viņš lūdza VARAM pārstāvjus veikt pārbaudi, lai izvērtētu, kuras personas ir atbildīgas par projekta virzības kavējumu, kuru dēļ radušies apstākļi, kad projekta realizācija ir apdraudēta. Kā noskaidrots pārbaudē, kas nupat noslēgusies, atbildīgas par Olaines ķīmisko atkritumu sanācijas projekta neīstenošanu laikus ir VVD ģenerāldirektore un ģenerāldirektores vietniece, kurām abām piemērots disciplinārsods – izteikts rājiens.
"Ja būsim pavisam godīgi, kopš 2012. gada Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves projekts bija atstāts pašplūsmā. Redzot, ka trīs gadu laikā nekas nenotiek, mēs rakstījām vēstules gan VARAM, gan Finanšu ministrijai, gan par iepirkumu sagatavošanu atbildīgajam VVD. Kopš esmu Olaines novada domes priekšsēdētājs, par šo jautājumu esmu runājis ar vismaz četriem ministriem, un šķiet, ka tikai tagad ir sapratne, ka bīstamo atkritumu izgāztuve nav tikai Olaines liksta, bet visas valsts problēma," sacīja pašvaldības vadītājs.
Dīķus cer izsmelt šogad
Šķiet, ka apņemšanās izgāztuvi likvidēt nav tikai tukši vārdi – pulciņš vīru jau otro nedēļu veic dziļurbumus, lai noskaidrotu, kādas indes izgāztas Olaines mežā, un sagatavotos vietas sanācijai.VARAM stāsta, ka plāns likvidēt bīstamo atkritumu izgāztuvi Olainē nebūt nav atcelts, un pašlaik VVD izvērtē iespējamos risinājumus Olaines atkritumu izgāztuves sanācijas projekta īstenošanai līdz šā gada beigām.
"VARAM nav apturējusi Olaines projektu. Olaines, tāpat kā Sarkandaugavas projekta un Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas projekta īstenošana ir prioritāra un veicama nekavējoties," norāda ministrijas pārstāve Kristīne Kļaveniece.
Arī Olaines novada mērs, kurš ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru pārrunā projekta virzību divreiz mēnesi, teic, ka, par spīti neizdarībām un likstām, beidzot ir stingra apņemšanās bīstamo teritoriju sakārtot.
"Mēs necenšamies teikt, ka neko nevar paspēt, bet darām visu, lai šis projekts tiktu realizēts, apgūstot arī šim mērķim atvēlēto finansējumu no Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda, kas noslēgsies nākamā gada beigās. Lai gan projektu neuzsāka laikā, pašlaik ministrija un VVD aktīvi strādā, lai līdz šā gada beigām projektu varētu gan uzsākt, gan pabeigt. Pašlaik eksperti stāsta, ka iekļauties ES noteiktajā termiņā vēl varam un ar attiecīgajām tehnoloģijām varam paspēt sanāciju veikt," sacīja A. Bergs.
To, ka apņemšanās izgāztuvi likvidēt ir ne tikai vārdos, bet arī darbos, apstiprina pie bīstamajiem atkritumu dīķiem piebraukušās pašvaldības uzņēmuma AS "Olaine ūdens un siltums" smagās mašīnas ar nopietnu tehniku. Pulciņš vīru kopš pagājušās nedēļas veic izpēti. Tikšot veikti pieci kontrolurbumi, lai noskaidrotu, kādas bīstamās vielas teritoriju un gruntsūdeņus piesārņo un kādu tehnoloģiju vajadzēs izmantot, lai izgāztuvi likvidētu.
"Pašlaik notiek papildu izpēte. Mēs kā pašvaldība uzņēmāmies veikt papildu urbumus, un finansējums tam tika piešķirts no valsts budžeta programmas "Vides aizsardzības projekti". Papildu urbumiem ir jābūt, lai noskaidrotu, kā atkritumu radītais piesārņojums izplatās gruntsūdeņos, kādas sekas tas var radīt. Viena lieta ir tas, kas par piesārņojuma izplatību zināms pirms pāris gadiem veiktajos pētījumos, cita lieta – apjaust reālo situāciju tagad," skaidro A. Bergs.
Tikmēr Vides aizsardzības kluba vadītāja E. Kalniņa domā, ka nekas uz priekšu izkustējies nav, lai gan viņa, protams, cer, ka Olaines indes dīķu vietā beidzot augs meži.
"Sajūta, ka kaut kas būtu izkustējies, nav. Viņi iztaisīs urbumus, paņems proves analīzēm, bet, iespējams, var nepaspēt projektu realizēt par Eiropas naudu. Iespēju izgāztuvi sakārtot iepirkumu pārsūdzību dēļ "nopūdelējām". Savukārt jaunajā Eiropas Savienības budžetā naudu piesārņoto vietu sakopšanai nav plānots piešķirt. Bet kur to naudu dabūt no citiem finanšu avotiem, nevienam pagaidām nav skaidrs. Paļaujamies, ka varbūt šveicieši no saviem fondiem kaut ko iedos," norādīja vides aktīviste.
