Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Es gatavoju autorlelles. Bieži vien tās pie manis atnāk sapņos. Pamostos, uzskicēju un, kad ir brīvs laiks, ķeros pie darba. Lelles tapšanā ir vairāki posmi," stāstu par savu aizraušanos sāk Karina.

Lelles ķermeņa tapšana

"Vispirms es no folijas izveidoju lelles galvas pamatni, no stingras – 3 līdz 5 mm resnas – metāla stieples izveidoju lelles centrālo asi jeb mugurkaulu un kājas. No tievākas – 1 līdz 2 mm resnas – stieplītes izloku plecus un rokas un piestiprinu pie lelles centrālās ass.

Nākamais darbiņš ir lelles sejas, plaukstu un pēdu veidošana. Šim nolūkam izmantoju plastisko modelēšana masu "Fimo" bālas ādas krāsas tonī. No tās izveidoju plāksnīti, aplieku ap galvas pamatni, un, piespiežot tai, nogludinu.

Pēc tam veidoju seju – degunu, acis, lūpas. Lelles sejiņa ir ļoti smalka, tāpēc izmantoju metāla darbarīkus ar uzgalīšiem – bumbulīšiem, lāpstiņām, asumiņiem, kas atgādina zobārsta instrumentus. Ar tiem var izveidot un nogludināt vissmalkākās vietiņas.

Pēc tam gatavoju plaukstas un pirkstiņus, nākamās no veidojamās masas top pēdiņas, kas ievilktas kurpītēs.

Kad šīs detaļas ir gatavas, uzspraužu tās uz stieplītēm un ielieku koka klucītī ar caurumiņiem. Nopūderēju ar gaišu pūderi un lieku cepeškrāsnī, kur tās karsēju, līdz masa sacietē. Šis process turpinās arī pēc izņemšanas no cepeškrāsns, līdz detaļas atdziest. Pēc tam ar stieplītēm tās piestiprinu pie lelles auguma.

Nākamais solis ir lelles mīkstā ķermeņa darināšana. Tam izmantoju smalkās strēmelēs sagrieztu sinteponu – aptinu to ap lelles mugurkaulu un nostiprinu, sašujot ar diegu. Tieši tāpat ar sinteponu notinu stieples, kas veido lelles plecus, rokas un kājas. Sinteponu tinu tikmēr, kamēr ir iegūts lelles ķermeņa daļu vēlamais apjoms.

Pēc tam ar akrila krāsām iezīmēju acis un lūpas un, kad krāsa nožuvusi, nolakoju – tad tās iemirdzas kā īstas.

Frizūras veidošana

Lelles matiem izmantoju šķipsnas matu pieaudzēšanai jeb treses. Man ir paveicies – mana krustmāte ir friziere. Lelles pakausim matus pielīmēju pa šķipsnai ar karsto līmi. Tad šķipsnas ieveidoju un nostiprinu, lai iegūtu vēlamo matu sakārtojumu.

Tērpu modelēšana

Nākamais darbiņš ir lelles apģērbšana. Mana mamma ir šuvēja, un es pati vidusskolas laikā pabeidzu "Burdas" šūšanas kursus, tāpēc zinu, kā modelēt un šūt tērpus. Kad lelle apģērbta, izgatavoju un piestiprinu aksesuārus.

Katrai savs dzīves stāsts

Vienkārši taisīt lelles nav interesanti. Es uzskatu, ka lellei kaut kas ir jāvēsta. Bieži gadās, ka savas lelles vispirms redzu sapņos, reizēm idejas rodas, ejot pa ielu un vērojot cilvēkus. Taču gadās, ka sāku veidot vienu lellei, bet beigās iznāk pavisam cita. Izveidotā lelles seja izmaina manu ieceri un pati diktē, kāda grib būt.

"Rudens elfam" ar garajām ausīm nav kāju – tie ir zari, ar ko viņš it kā izaug no zemes. Ap viņa tērpa apakšmalu salīmēju sūnas un ķērpjus, un zaļi tonēta stikla kristālus, kas asociējas ar kalnainu apvidu, no kurienes elfs nācis.

Pavisam cits stāsts ir lellei "Lēdija Pasaka". 70 cm garā lelle ir tērpusies garā rūtainā kleitā un vestītē ar podziņām. Vienā rokā viņai ir mazas brillītes, bet otrā viņa tur grāmatu brūnos ādas vākos ar zaļu mežģīņu maliņu. Galvā viņai ir smalka cepurīte ar pērlītēm.

Lelles dodas pasaulē

Katra lelle, ko uztaisu, man ir ļoti mīļa. Pirmos trīs mēnešus tā dzīvo pie mani, bet pēc tam es ļauju viņai iet pasaulē. Lelli garā, kuplā, puķainā kleitā gaiši violetā krāsā ar violetu sejas masku rokā nopirka kāda kundze savai māsai uz 60 gadu jubileju. Bet lelli, kurai matos bija puķes un rokās no stieplītēm uzpīts lukturītis ar pērlītēm, kāda dāma uzdāvināja savai krustmeitai uz izlaidumu bērnudārzā.

Par manām lellēm cilvēki uzzina no manis pašas, no maniem paziņām un draugiem, jo Ķekavas Jauniešu iniciatīvu centrā es vadīju leļļu izgatavošanas nodarbības. Savu leļļu fotogrāfijas esmu ielikusi arī portālos "Draugiem.lv" un "Facebook.com".

Ja man būtu pietiekami finansējuma, es gatavotu tikai lelles, bet patlaban to varu atļauties tikai no darba brīvajā laikā."