Dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja, ka dzīvnieku patversmes un dažādas citas organizācijas par obligātu mājdzīvnieku čipēšanu un reģistrāciju iestājušās jau sen.
"Valstīs, kurās ir ļoti daudz suņu un kaķu, agri vai vēlu tam būtu jānotiek. Pēc pēdējiem aprēķiniem, Latvijā mīt 250 tūkstoši suņu, kaķu ir vēl vairāk. Bet vienotajā mājas dzīvnieku datubāzē patlaban lielākoties reģistrēti vien izstāžu suņi vai tie, kas tiek vesti uz ārvalstīm," sacīja D. Priede.
Viņa skaidroja, ka suņu reģistrācija varētu krietni mazināt lielo dzīvnieku skaitu patversmēs un veicinās atbildīgāku rīcību gan pret dzīvnieku, gan pret apkārtējiem.
"Šobrīd diemžēl ir tā, ka patversmēm ir grūti atrast suņa saimnieku, ja dzīvnieks nav reģistrēts. Dzīvnieks citreiz patversmē tā var gaidīt savu saimnieku nedēļām un mēnešiem ilgi. Tieši tas pats ar gadījumiem, kad notiek kāda cietsirdība pret dzīvniekiem vai kad suns sakož kādu. Policijai nav iespējams kvalitatīvi veikt izmeklēšanu, jo nav nekādu iespēju juridiski pierādīt saistību starp dzīvnieku un viņa īpašnieku. Ja dzīvnieks ir reģistrēts datubāzē, tad tur ir norādīts viņa īpašnieks, un jautājumu nav," saka D. Priede.
Tāpat viņa stāsta, ka aptuveni 80 % pašvaldību šobrīd savos saistošajos noteikumos ir paredzējušas, ka par suņu turēšanu ir jāmaksā noteikta nodeva, un, ieviešot šo sistēmu, pašvaldības varēs zināt, cik, piemēram, suņu novadā dzīvo. Turklāt šo naudas summu pašvaldības varētu novirzīt patversmju uzturēšanai un sētnieku algošanai.
"Gandrīz visām pašvaldībām ir saistošie noteikumi, kas paredz, ka par suņa turēšanu ir jāmaksā noteikta nodeva. Bet diemžēl pašlaik tiek iekasēti tikai 3 %, jo gluži vienkārši nav zināms, cik tad īsti suņu novadā dzīvo. Nav godīgi, ka par patversmes pakalpojumiem šobrīd maksā visi iedzīvotāji ar saviem samaksātajiem nodokļiem. Arī sētniekiem ir jāmaksā, jo cilvēks, kam ir suns, rada zināmus izdevumus sabiedrībai," klāstīja dzīvnieku patversmes pārstāve.
Dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja stāstīja, ka pašlaik salīdzinājumā ar situāciju pirms vairākiem gadiem savus mājdzīvniekus čipē liela daļa Latvijas iedzīvotāju, tomēr ne vienmēr čipēšanai seko dzīvnieka iegrāmatošana Latvijas lauksaimniecības datu centra reģistrā. D. Priede norādīja, ka pašlaik ļoti maz cilvēku zina, ka savi labākie draugi ir ne tikai jāčipē, bet arī jāreģistrē, jo plašsaziņas līdzekļos par to runā maz un arī vetārsti ne vienmēr visiem dzīvnieku īpašniekiem to izstāsta.
"Sunim čips ir tieši tas pats, kas automašīnai numura zīme. Ja automašīnām ir tikai numurzīme, bet tās nav reģistrētas, tad šoferi nevar atrast, ja viņš ir izdarījis pārkāpumu vai izraisījis ceļu satiksmes negadījumu," skaidro D. Priede, piebilstot, ka mikročipēšanai bez reģistrācijas nav jēgas.
Dzīvnieku patversmes pārstāves ieskatā tas, ar kādiem panākumiem darbosies šī sistēma, atkarīgs no tā, vai un cik stingri to kontrolēs. "Šobrīd lielākās bažas ir par to, kas uzraudzīs un kontrolēs to, cik godprātīgi mājdzīvnieku saimnieki ievēro prasību par obligātu dzīvnieku reģistrēšanu. Pašlaik tiek runāts, ka to varētu veikt pašvaldības policijas darbinieki," stāsta D. Priede.
Tāpat viņa norādīja, ka ir atbalstāma pagājušajā nedēļā izskatīšanai komisijā nodotā Saeimas deputātu rosinātā iecere par naudas sodu piemērošanu tiem saimniekiem, kuri savus dzīvniekus nereģistrēs.
Pašlaik plānots, ka par mājdzīvnieku nereģistrēšanu uzliks naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 350 eiro.
23.02.2015 15:51
Čipēt un reģistrēt – šie divi vārdi nākamgad būs jāatceras katram mājdzīvnieku saimniekam
Autore Arita RudzīteNo nākamā gada čipēšana un reģistrācija būs obligāta visiem mājdzīvniekiem, pretējā gadījumā viņu saimniekiem var nākties maksāt sodu. Dzīvnieku patversmē "Mežavairogi" norāda, ka jaunā kārtība galvenokārt veicinās atbildīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un apkārtējiem.