"Mazručku" māju saimnieks Aldis Sēlis atklāj, ka pirms apmēram septiņiem gadiem, kad racis tranšejas, lai ievietotu ūdens caurules, uzdūries karavīru galvaskausiem. Tolaik nezinājis, ko iesākt ar atrasto, un bedri vienkārši aizbēris, taču, nesen "Rīgas Apriņķa Avīzē" izlasījis, ka vienība "Brālība" meklē dažādos karos, armijās un frontes pusēs kritušos karavīrus, ziņojis par savu atradumu.
"Mazručku" mājas kauju kontekstā pieminētas arī vēsturiskos aprakstos, kas saistīti ar 1. pasaules karu, un tā ir viena no vecākajām mājām rajonā, zina stāstīt meklēšanas vienības pārstāvis Edgars Urbāns.
Pirms rakšanas meklēšanas vienības vīriem nav ne jausmas, vai zem zemes guļošie karavīri būs no 1. vai 2. pasaules kara laika un kādas tautības - latvieši vai krievi. Apmēram pusotru metru dziļajā bedrē karavīri samesti krustu šķērsu. Meklējot atbildes uz jautājumu, kādos apstākļos tie varētu būt šādi apglabāti, vīri sākotnēji pieļauj iespēju, ka turpat blakus esošā ēka, iespējams, bijusi lazarete. Tomēr pēc tam, kad karavīriem kājās pamanīti zābaki, šī versija izslēgta. E. Urbāns pieļauj, ka kritušie pēc kādas kaujas varētu būt vienkārši samesti kaudzē. "Ja karavīri neguļ rindā, ir grūti pateikt, kas tieši tolaik noticis," saka vienības pārstāvis.
Uz galvām tiem uzmests zaļš šinelis (militārā formas tērpa mētelis), no kura dažam iekrāsojies arī galvaskauss. Pēc gandrīz simts pagājušiem gadiem zem zemes joprojām saglabājušies ādas zābaki, kopā ar mirstīgajām atliekām tiek atrastas arī pogas, uz kurām attēlots krievu ērglis un viens ceturtās pakāpes apbalvojums par drošsirdību. Pie kāda karavīra galvaskausa atrodas arī saplīsis briļļu stikliņš un sudraba krustiņš. Pirmais karavīrs, ko vienība izceļ, bijis jauns un neliela auguma, secina vīri. Neliels zābaku izmērs – 42, šauri gurni un salīdzinoši jauni un labi zobi.
Karavīrus izdevās identificēt pateicoties atrastajām Latviešu strēlnieku pulka zīmēm. Viens no meklēšanas vienības dibinātājiem Juris Teteris stāsta, ka, atrodot tikai pogas, nav iespējams noteikt – tas bijis latviešu vai krievu karavīrs. "Tajos laikos visiem karavīriem bija tādas pogas, un visi karoja vienā armijā – gan latviešu, gan krievu strēlnieki," viņš atklāj.
Pēc tam, kad karavīru mirstīgās atliekas izraktas, tās tiek nodotas Brāļu kapu komitejai, kas savukārt lemj par to tālāku pārapbedīšanu.
Iepriekš:
Ķekavas meklēšanas vienība: Karš beigsies, kad būs apbedīts pēdējais karavīrs
12.05.2012 08:28
Pēc gandrīz 100 gadiem atrod septiņus kritušos latviešu strēlniekus (pievienota fotogalerija)
Autors Agnese DzeneĶekavas meklēšanas vienība "Brālība" 11. maijā pēc septiņu stundu ilgiem rakšanas un meklēšanas darbiem pie mājām "Mazručkas" atraduši septiņu latviešu strēlnieku mirstīgās atliekas no 1. pasaules kara.
Attēlu galerija
View the embedded image gallery online at:
http://www.a.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/2321-pec-gandriz-100-gadiem-atrod-septinus-kritusos-latviesu-strelniekus#sigProGalleria9f5273a4fd
http://www.a.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/2321-pec-gandriz-100-gadiem-atrod-septinus-kritusos-latviesu-strelniekus#sigProGalleria9f5273a4fd