Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pašā Vecrīgas viducī – restorānā "Rīgas atslēga" – uz Sveču dienas svinībām aicināja pieredzējušais Daugmales bitenieks Jānis Sulutaurs ar saviem draugiem un domubiedriem.

Sveču īpašais noslēpums

Sveču dienas vakarā restorānu "Rīgas atslēga", kas atrodas pie Doma laukuma, izgaismoja vairāki simti sveču, kas bija iedegtas elektrības vietā. Visus, kas pavēra restorāna durvis, tautu dēls pelēkos vadmalas svārkos laipni aicināja piebiedroties Sveču dienas viesu pulkam: "Šovakar visus cienājam par brīvu, jo svinam senču svētkus! Būs jautri – liesim sveces, dziedāsim, iesim rotaļās, baudīsim gardas uzkodas, iedzersim pa alus kausam un mēriņam enerģijas dzēriena!"

Pat divas sirmas ārzemnieces, kuras latviski nesaprata ne vārda, smiedamās ļāvās šim aicinājumam un pēc mirkļa jau atradās nama mātes – lielās Bites apskāvienos. Vakara gaitā apjautām, kāpēc tieši Bitei uzticēts šis goda pienākums. Lielā mērā pateicoties čaklo nektāra vācēju darbam, šie svētki ziemas viducī vispār ir iespējami.

Vispirms jau tāpēc, lai garajos un tumšajos vakaros būtu sveces, ar ko izgaismot māju. Un izrādās, ka Sveču dienā lietās deg ar gaišāku liesmu un dod spēcīgāku enerģiju. Lai par to pārliecinātos, Jānis Sulutaurs aicināja uz sveču darbnīcu un piedāvāja izliet pašiem savas sveces.

"Mūsu senči sveces gatavoja ar mērcēšanas paņēmienu," skaidroja pieredzējušais bitenieks. "Mēs darām tāpat. Iemērcam dakti traukā ar izkausētu vasku, izceļam, ļaujam, lai vasks ap to sastingst, tad iemērcam atkal. Tā rīkojamies tikmēr, kamēr svecei uzaudzējam vēlamo apjomu. Ik reizi, kad mērcam sveces izkausētajā vaskā, domājam labas domas. Tas ir pats galvenais, jo citādi sveces degot sprakšķēs. Tas nebūs pareizi, jo svecei ir jādeg ar mierīgu, gaišu un spožu liesmu. Vaskam kūstot, izdalās ēteriskās eļļas, kas patīkami smaržo un atvieglo elpošanu, jo attīra gaisu. Vaska sveces var dedzināt, cik vien gribas, jo tās dāvā tikai labumu."

Šķēle vislabākās rupjmaizes ar medu – zelta vērtē

Tos, kuri bija pastrādājuši sveču darbnīcā, pie sevis aicināja "Lāču" ceptuves saimnieks Normunds Skauģis. Viņš bija atbraucis ar lielu "Īstās rudzu maizes" klaipu.

"Pēc laba darba vajag arī labi paēst," pārliecinoši teica pieredzējušais maiznieks. "Griezīsim lielo rudzu maizes klaipu pušu un cienāsim jūs ar vislabāko Latvijas medu. Viršu medus ir visvērtīgākais, ko var likt uz Latvijā vislabākās – rudzu – maizes šķēles."

"Viršu medus mums šogad ir zelta vērtē," likdama to uz pirmās maizes šķēles, atzina Daugmales bišu Jāņa sieva Linda Kunstmane. "Šovasar pirmo reizi pa 30 gadiem Jānis viršu medu no savas bišu dravas neievāca. Šis ir no pērnā – 2013. gada. Un kas to zina, kā būs nākamajā vasarā... Tāpēc cienājieties, kamēr ir!

Toties fantastisks šogad ir liepu medus. Jānis priecājas, ka tik tīrs un ar tik izcili labu garšu tas nav bijis gadus piecus, sešus. Trešais īpašais kārums, ko aicinām pagaršot, ir meža aveņu medus. Ar to piesūcinātas arī mūsu medogas, kas gatavotas no Kurzemē augušām lielogu dzērvenēm. No sīrupa, kas palika pēc konfekšu gatavošanas, tapa dzērveņu medus vīns, kam ir tikai deviņi grādi. Vēl šo aromātisko medu sajutīsiet mūsu tradicionālajā "Medus enerģijas un mīlas dzērienā", kas gatavots no bišu maizītes, skaidrā ūdentiņa un meža aveņu medus."

Līdzko apklust folkloras kopas "Zvīgzna" muzikanti un beidzas rotaļa, pie galda pēc rupjmaizes ar medu pastiepjas bērnu rociņas. "Medus ar rupjmaizi ir tik garšīgs! Gribētos veselu kukuli, lai mājās arī tādu var ēst," cits caur citu sauc Ance, Annamarija Karlīna, Alise, Nils, Krišjānis un Toms.

To dzirdot, "Lāču" saimnieka acīs pavīd šķelmīgas uguntiņas, taču tobrīd vēl neviens nezina, ka Normundam Skauģim ir līdzi vēl kāds kārums, ko viņš taupa vakara kulminācijai, – tumšās šokolādes konfektes ar balzamu un rudzu maizi, kas ir visvairāk iekārotās "Lāču" konfektes.

Ļausim atpūsties elektrības spuldzītēm

Lustīgās Sveču dienas svinības "Rīgas atslēgā" beigušās, bet patīkamā sajūta, kas tajās gūta, turpinās, jo daudzi Sveču mēneša vakari vēl ir priekšā.

Izgaismosim arī savu māju ar vaska sveču liesmām. Liksim galdā pēc senču receptēm ceptu maizi un medu, saliksim konfekšu trauciņos dzērveņu, smiltsērkšķu, ķirbju sukādes, bet kausos liesim kvasu un putojošo miestiņu. Vērojot dzīvās uguns liesmiņas, mierīgi parunāsimies ar mājiniekiem un draugiem, kā jūtamies un kā mums klājas. Padziedāsim, uzspēlēsim spēles. Iedosim brīvus vakarus elektrības spuldzītēm, televizora un datora ekrāniem, jo februāris ir Sveču mēnesis!