Padomju laikos - pat 10–12 aborti dienā
Vidēji 40 abortu gadā, veikto operāciju skaitu min A. Misāne, atzīmējot, ka jaundzimušo savukārt ir 40–50 nedēļā. "Pie mums brauc arī no citiem reģioniem, Rīgas, jo tagad vairs nav jātaisa operācijas slimnīcās pēc sava reģiona piederības, bet gan – kur paši izvēlas."
Vaicāta par pašas nostāju abortu veikšanā, A. Misāne tos neatbalsta, taču piekrīt, ka aizliegt tos vispār nevajadzētu. "Ja meitene ir stāvoklī un viņa ir vesela, svarīgi grūtniecību saglabāt. Tomēr to izvēlas meitenes ģimene. Jaunajām sievietēm vienmēr prasām vecāku piekrišanu rakstveidā. Arī tad, ja viņai ir vairāk par 16, kad pēc likuma vairs nav obligāti to darīt."
A. Misāne atceras, ka padomju laikos, kad kontracepcija nebija tik pieejama kā šodien, Siguldā veikti pat 10–12 aborti dienā. Lai novērstu nevēlamo grūtniecību, kā būtiskas viņa min veselības mācības stundas skolās, lai jaunieši zinātu visu vajadzīgo par dzimumdzīvi.
Aborta cena – sākot no 47 latiem
"Būt seksuālam – tas nav nekas nosodāms. Visi cilvēki taču tādi ir," min speciāliste. Latvijā veic arī medikamentozo abortu, kas neparedz ķirurģisku iejaukšanos un, kā atzīmē A. Misāne, nav tik traumatisks sievietes veselībai. Tiesa, šis variants ir 4–5 reizes dārgāks par ķirurģisko – sākot no 250 latiem. Siguldas slimnīcā šādas iespējas pagaidām nav.
Latvijā abortus veic par maksu, no valsts budžeta tos nesedz. Izmaksas svārstās no 47 līdz 100 latiem. Salīdzinājumam – "Veselības centrs 4" Rīgā abortu ar vispārējo anestēziju, paaugstinātu servisu un pacienta izvēlētā laikā veic par 60 latiem, Vidzemes slimnīcā Valmierā kopā ar anestēziju – 72 lati.
Risinājums – ilgāks laiks pārdomām vai lielākas algas?
Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks martā ir minējis, ka abortu skaits ir jāsamazina vismaz uz pusi, lai uzlabotu demogrāfijas rādītājus. Kā vienu no iespējām viņš piedāvā likumdošanas izmaiņas – palielinot laiku no brīža, kad sieviete dodas pie ārsta līdz brīdim, kad veic abortu. Proti, pēc likuma šobrīd tās ir 72 stundas, kuru laikā nedrīkst veikt operāciju, taču I. Parādnieks min, ka nākotnē šis laiks palielinātos līdz divām nedēļām. Sievietei tas dotu vairāk laika pārdomāt un, iespējams, tomēr bērnu laist pasaulē.
Līva Cimmermane, Siguldas Māmiņu kluba vadītāja, uzskata, ka vispirms ir "jādomā par normālām algām, pabalstiem un iespēju nopelnīt. Bērnam tomēr ir nepieciešams daudz dažādu lietu, bet mūsu valsts vadība spēj spriest tikai un vienīgi par nodokļu celšanu, algu samazināšanu un citiem sadistiskiem procesiem. Pēc tam brīnās, kāpēc sarūk dzimstība un darbspējīgi cilvēki pamet Latviju".
Viņa atzīst, ka "aborts pats par sevi ir diezgan nepatīkams solis. Taču ir reizes, kad tas ir vienīgais risinājums, lai sievietes nesagandētu savu dzīvi, piemēram, pēc tik briesmīga notikuma kā izvarošana, kad reāli cilvēks saprot – bērns, kurš ieņemts šādā veidā, visu dzīvi atgādinās par to. Kad sieviete vispār nezina, vai bērnu spēs mīlēt". Tomēr līdzekļu trūkumam nevajadzētu būt aborta iemeslam, ir pārliecināta L. Cimmermane.
Vaicāta par psihologa atbalstu, viņa pieļauj, ka nākotnē arī Māmiņu klubs varētu palīdzēt ar profesionāļu padomiem. Šobrīd šāds atbalsts Siguldā nav pieejams. Apkaimē esošais Allažu Krīzes centrs strādā tikai ar meitenēm līdz 18 gadiem, kuras cietušas no vardarbības. Ļoti bieži – tieši seksuālas.
Pērn Latvijā reģistrēti 10 500 aborti, kas gan ir mazliet labāks rādītājs nekā 2010. gadā, kad veica 10 870 abortus.