07.01.2015 13:55

Siguldiete Terēze Šumskiha: Man bija sapnis par formastērpu

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(5 balsojumi)
Terēzei Šumskihai (trešā no kreisās) interese par armiju radusies jau ģimnāzijas laikā, kad līdztekus interesei par dabu gribējies ietērpties jaunsarga formastērpā. Pēc četriem gadiem Zemessardzē viņa apmeklēja Briseli kopā ar citiem labākajiem zemessargiem Terēzei Šumskihai (trešā no kreisās) interese par armiju radusies jau ģimnāzijas laikā, kad līdztekus interesei par dabu gribējies ietērpties jaunsarga formastērpā. Pēc četriem gadiem Zemessardzē viņa apmeklēja Briseli kopā ar citiem labākajiem zemessargiem Gatis Dieziņš, RJC

Pagājušā gada decembrī pēc Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika uzaicinājuma Eiropas Parlamentu un NATO mītni Briselē apmeklēja 20 labākie Latvijas zemessargi. Viņu vidū bija arī Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona kaprāle Terēze Šumskiha.

Terēze ir siguldiete. Viņa studē informācijas pārvaldību Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē Rīgā, bet brīvajā laikā darbojas Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljonā, kas bāzējas Stopiņu novadā.

Terēze stāsta, ka interese par armiju viņai radusies jau tad, kad mācījusies Siguldas Valsts ģimnāzijā.

"Iemesls bija pavisam vienkāršs – man patika jaunsargu formas tērps, un es arī tādu gribēju. Tagad šis iemesls šķiet pat tāds mazliet smieklīgs, taču reizē ar formas tērpu radās iespēja vairāk būt dabā, doties pārgājienos, kas man vienmēr ir paticis un patīk vēl šobrīd, un tagad tam visam klāt nāk arī militārās prasmes. Turklāt toreiz, kad iestājos jaunsardzē, tas nebija tik daudz draudzeņu lokā pieņemts lēmums, cik tieši man pašai to visu gribējās izbaudīt," teic Terēze, kurai ir arī jauno reindžeru kustības pieredze.

Viņa stāsta, ka Zemessardzē dien jau četrus gadus. "Uzreiz pēc ģimnāzijas un jaunsardzes bija gadu ilga atelpa, bet tad sapratu, ka man pietrūkst visa tā, ko biju piedzīvojusi jaunsardzē. Tāpēc iestājos Zemessardzē, kam tagad ar prieku veltu savu brīvo laiku, piedaloties mācībās un militārajās sacensībās."

To, ka gada nogalē varētu būt ceļojums uz Briseli, jau augustā pavēstījis rotas komandieris seržants Intars Krūms, bet vēlāk apstiprinājis bataljona komandieris majors Armands Veters.

"Patiesībā ceļojums nāca kā tāda gandarījuma balva, lai gan nekādi īpaši pamudinājumi darboties labāk man nav vajadzīgi. Vienkārši es daru to, kas man sagādā prieku. Tiesa, nekad iepriekš nebija iznācis pabūt Briselē, apmeklēt Eiropas Parlamentu un NATO mītni. Jāatzīst, divas dienas pagāja ļoti ātri, taču saprast, ka arī mēs, Latvijas zemessargi, esam Eiropas drošības sistēmas daļa, paspējām."

"Zemessardze ir ļoti būtisks balsts mūsu valsts armijai, un es vēlējos pateikties zemessargiem, kuri ne vienmēr saņem pienācīgu atzinību no valsts un sabiedrības puses, lai gan pašaizliedzīgi ziedo savu brīvo laiku mūsu visu drošībai, iesaistoties gan pazudušu cilvēku meklēšanā un glābšanā, gan dažādu katastrofu likvidēšanā," medijos norādījis A. Pabriks.

Savukārt Terēze Šumskiha, domājot par nākotni, teic, ka dzīvē šis atkal būs jaunu izaicinājumu laiks, jo nobeigumam tuvojas studijas. Viņa gan pieļauj, ka tad, ja kādreiz pavērtos iespēja savu dzīvi saistīt ar armiju, to izmantotu.

"Pat zemessarga fiziskais rūdījums ikdienā ir ļoti noderīgs, nemaz jau nerunājot par to, ka puišiem mācībās nav jāpalīdz nest meiteņu mugursomas un ieročus, jo pašas labi tiekam ar visu galā," bilst Terēze.