Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Lutera vārdā nosaukta vēsturiski senākā un ievērojamākā Latvijas kristīgā konfesija. Tāpēc pāris vārdi un vairāki interesanti fakti par šo dižo ticības vīru.

Nezinu, vai lasītājs ievēroja, bet nosaukumā liktais Mārtiņa Lutera dzimšanas gada skaitlis ir rakstīts savādāk, nekā pierasts. Viens no ievērojamākajiem Lutera pētniekiem Martins Brehts (dzimis 1932. gadā) apgalvo, ka Lutera dzimšanas gads nav precīzi zināms. Tas varētu būt gan šodien oficiāli nodefinētais 1483. gads, bet varētu būt arī vienu gadu vēlāks. Mūsdienās, kad darbojas iedzīvotāju reģistrācija, šāda neskaidrība šķiet gandrīz neiespējama. Taču toreiz tas nebija nekas pārlieku neparasts. Un ja tā, tad Mārtiņa Lutera 530. dzimšanas dienu var svinēt arī šogad.

Mārtiņš, pēc sava tēva uzskata, bija apdāvinātākais Luteru ģimenes bērns, tāpēc tēvs neskopojās ar dēla atbalstu. Tēvs pat sāka dēlu uzrunāt uz "jūs", kad dēls ieguva pirmo augstskolas diplomu. Savukārt Mārtiņa lēmums iestāties klosterī tēvu tik ļoti saniknoja, ka viņš, ne vien atkal sāka dēlu uzrunāt uz "tu", bet ilgus gadus bija ļoti distancēts. Tā īsti viņš izlīga ar dēlu tikai, kad turēja rokās Mārtiņa Lutera un viņa sievas Katrīnas dēlu, teju divdesmit gadus pēc Mārtiņa iestāšanās klosterī.

31. oktobri daudzas Reformācijas baznīcas pasaulē piemin kā Ticības atjaunošanas svētkus. Jau vairākus gadu desmitus zinātnieki strīdas, vai tik tiešām Luters ir pienaglojis savas slavenās 95 tēzes pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm. Ir skaidrs, ka 95 tēzes Mārtiņu Luteru padarīja pazīstamu ne vien Vācijā, bet visā Eiropā, bet vai tās jelkad ir bijušas pienaglotas pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm, diez vai kādreiz būs skaidri zināms.

Mārtiņš Luters nebija tikai baznīcas atjaunotājs, kāds no dzīves distancēts destilēts cilvēks. Nē, viņš bija dzīvs un ļoti cilvēcisks grēcinieks. Manuprāt, viens no zīmīgākajiem Lutera darbiem bija viņa laulības. Vēsturnieki pauž domu, ka Luters diez vai bija ideāls mājas tēvs. Visplašāk ir zināma viņa nespēja "savilkt galus ar galiem". Šķiet, ja viņa sieva Katrīna nebūtu tik saimnieciska, tad Mārtiņš diez vai kārtīgi atpūstos un paēstu. Labi, ka Dieva svētītā laulībā sieva un vīrs viens otru papildina. Tā viņi abi kopā izveidoja ģimeni, kuru var likt par pamatu un lika par paraugu neskaitāmas kristiešu un arī mācītāju ģimenes pēc Lutera dzīves.

Mārtiņš Luters ir miris tajā pašā pilsētā, kurā piedzima – Eislēbenē (mūsdienās – Lutherstadt Eisleben). Apzinoties nāves tuvošanos, Luters pats esot šo faktu komentējis.

Pirms noslēguma vēlējos kādu labu vārdu pateikt arī par, iespējams, visietekmīgāko Lutera pretinieku ķeizaru Kārli V, pat ja tas būs vienīgais pozitīvais par šo valdnieku. Cilvēks, kā jau cilvēks, bet nepilnu gadu pēc Lutera nāves, kad Kārļa V karaspēks bija sakāvis evaņģēlisko valdnieku armiju, Kārlis V stāvēja pie Lutera kapa. Kādi dedzīgāki ķeizara kalpi piedāvāja izrakt reformatoru un sadedzināt viņa kaulus. Kārlis V atteicās, jo, kā viņš esot paziņojis, viņš cīnās ar dzīviem.

Noslēdzot, manuprāt, vienmēr, kad vien luterānis runā Luteru, ir svarīgi nodalīt, kas viņš ir, un kas viņš nav. Mārtiņš Luters nav un nevar būt Jēzus Kristus aizvietotājs. Ir tikai viens Trīsvienīgs Dievs un viens Pestītājs – Jēzus Kristus. Luters ir tikai cilvēks, turklāt – grēcinieks. Un tomēr, viņš nav pavisam nenozīmīgs grēcinieks. Viņš ir grēcinieks, caur kuru Dievs Sava Svētā Gara spēkā tik daudz laba ir devis Savai draudzei.

Paldies Dievam par Mārtiņu Luteru!