Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tā tika izveidota ar mērķi uzlabot savus dzīves apstākļus ģimenēm ar bērniem jeb personām dzīvojamās platības iegādei vai celtniecībai, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni, kam līdz šim tas nebija iespējams nepietiekošo iekrājumu vai citu iemeslu dēļ. Sākotnēji tas paredzēja iespēju 1000 ģimenēm atkarībā no bērnu skaita saņemt no 10 % līdz 20 % valsts galvojumu pirmajai iemaksai mājokļa iegādei, atgādina laikraksts "Diena". Turklāt portāls "Apriņķis.lv" jau rakstīja, ka septembra nogalē "Swedbank" internetbankā tika saņemti jau vairāk nekā 100 ģimeņu pieteikumi, kas ar šīs programmas palīdzību vēlējās tikt pie jauna mājokļa.

Taču situācija pāris dienu laikā diametrāli mainījās uz pretējo pusi, kad lielākās Latvijas mājokļa kredītu izsniedzējas – "Swedbank" un "SEB banka" – paziņoja, ka aptur līguma slēgšanu par iesaistīšanos valsts garantiju programmā ģimenēm mājokļa iegādei. Iemesls – Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā, kas, komercbanku ieskatā, būtiski samazināšot ģimeņu iespējas iegādāties jaunu mājokli.

Šīs izmaiņas paredz "nolikto atslēgu" principa piemērošanu maksātnespējas gadījumā, kas attiecināms uz vienīgo parādnieka mājokli. Tās gan būs piemērojamas fizisko personu maksātnespējas procesā tikai attiecībā uz saistībām, kas uzņemtas pēc 2015. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas.

Lielākā daļa speciālistu gan no nekustamo īpašumu kompānijām un komercbankām, gan "Dienas" aptaujāto ekspertu uzskata, ka minētie grozījumi nav nākuši par labu Latvijas sabiedrībai, jo nobremzējuši kreditēšanu, radot teju nepārvaramus šķēršļus jaunajām ģimenēm tikt pie sava mājokļa. Bankas apgalvo, ka "nolikto atslēgu" piemērošanas gadījumā pirmo iemaksu līdzšinējo 20 % apmērā no kredīta summas nāksies paaugstināt līdz pat 40 %. To galvenā baža – hipotēkā ņemtā nekustamā īpašuma vērtības iespējamā pazemināšanās nākotnē. Tas nozīmē, ka klienta maksātnespējas gadījumā, kad viņš, piemēram, dzīvokli atdod bankai un atbrīvojas no saistībām, kredītiestāde var ciest zaudējumus, jo tai atdotais dzīvoklis, iespējams, zaudējis sākotnējo vērtību.

Nauda mājoklim "labākajā gadījumā" jākrāj astoņus gadus
Šādu Latvijas komercbanku nostāju attiecībā uz Maksātnespējas likuma grozījumiem un nolikto atslēgu principu Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš salīdzina ar šantāžu, raksta BNS pēc politiķa paustā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma". "Es to citādi kā par šantāžu nevaru nosaukt," teica Bērziņš.

Viņš atzīmēja, ka Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas paredz noliktās atslēgas principu, ir jāstājas spēkā no nākamā gada 1. janvāra, tādēļ banku paziņojumi par izstāšanos no mājokļu iegādes atbalsta programmas jaunajām ģimenēm ir nepamatoti.

"Līdz 1. janvārim šo kreditēšanas programmu noteikti varētu īstenot un piešķirt kredītus. Ja ir šāda attieksme, tad tas man rada jautājumus. Es domāju, ka bankas tādā veidā raida signālus jaunajai Saeimai par to, ka vēlētos, lai šis jautājums atkal atgrieztos Saeimas darba kārtībā," sacīja ministrs.

Uz jautājumu, vai Saeimai būtu jāmaina Maksātnespējas likums, G. Bērziņš uzsvēra, ka būtu svarīgi izvērtēt, kā grozījumi darbojas praksē: "Pusgads vai gads un tad, attiecīgi redzot rezultātu, mēs varam atgriezties pie diskusijas, objektīvi izvērtējot rezultātus. Bet arguments, ka grozījumi automātiski ietekmēs kreditēšanu, nav pamatos."

Savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš izsludināja grozījumus Maksātnespējas likumā, par "nolikto atslēgu" principu intervijā "Dienai" paudis, ka ar šādu lēmumu "sagrauta nākotne veselai paaudzei". Vairāki politiķi jau gan izteikušies, ka grozījumos tomēr vēl iespējamas izmaiņas.

Parlamenta un banku pretimstāvēšanas dēļ lielākās cietējas ir jaunās ģimenes. Kā "Dienai" stāsta Kristīne Pulkstene, gadu vecā Renāra mamma, ģimene lika lielas cerības uz valsts galvojumu programmu un grasījās jau tai pieteikties, kad uzzināja, ka tā ir apturēta.

"Mēs pašlaik dzīvojam īrētā dzīvoklī, taču gribētos savu īpašumu. To naudu, kuru maksājam par īri, varētu maksāt par savu dzīvokli. Esam noskatījuši dzīvokli par 40 000 eiro. Pie 20 % pirmās iemaksas tā ir 8000 eiro. Ja valsts galvo 10 %, tad 4000 eiro varam sakrāt.

Savukārt tagad, kad galvojumu programma ir apturēta un bankas draud celt pirmo iemaksu līdz 40 %, mums tai sakrāt ir pilnīgi neiespējami. 40 000 eiro vērtajam dzīvoklim 40 % pirmā iemaksa būtu 16 000 eiro. Ja mēs varam atļauties ik mēnesi nolikt 200 eiro, tad pirmajai iemaksai mums jākrāj teju astoņus gadus," skumji bilst Kristīne. Un tas ir tikai viens stāsts no daudziem.

Hipotekāro kredītu upuri: atņemti mājokļi, izpostītas ģimenes, parādu jūgs