Uz stabiliem koka galdiem lauku māju saimnieki ērti var izlikt sagatavoto produkciju un apkalpot pircējus. Darbdienas vidū tur satikām divas saimnieces, pie kurām ir pa brīdim pienāca pircēji.
Zemnieku audzētas saknes un dārzeņi
"Pašu audzētus dārzeņus pārdodam Siguldā jau divdesmito gadu," stāsta z/s "Upesgravas" saimniece Nora Rozentāle no Līgatnes. "Kad sākās pārmaiņu laiki un viss pajuka, paliku bez darba. Biju izvēles priekšā, jo mūsu ģimenē ir pieci bērni, kas toreiz bija vēl ļoti mazi. Lai pabarotu ģimeni, mēs ar vīru sākām nodarboties ar naturālo saimniecību. Turējām gotiņu, cūkas un audzējām saknes, dārzeņus un augļus. Uzcēlām mazu siltumnīciņu. Strādājot sapratām, ka ar šiem darbiem varam tikt galā. Izaudzēto pārtiku sākām vest uz tirgu, lai būtu nauda, jo bērni bija jāsūta skolā. Pēc laika uzbūvējām lielāku siltumnīcu. Tagad mums jau ir trīs lielās siltumnīcas."
Turpinot sarunu par mūsdienām, saimniece stāsta, ka mājlopus vairs netur, toties ar dārzeņu audzēšanu un realizēšanu nodarbojas gandrīz vai visu gadu: "Mums ir nepārtrauktā ražošana, atbilstoši sezonai. Februārī sākam sēt un audzēt stādus gan sev, gan pircējiem, bet rudenī un ziemā tirgojam novākto ražu. Apgādājam arī bērnudārzu un kafejnīcu Siguldā."
"Mums ir arī pārstrādes cehs, kurā skābējam kāpostus, marinējam bietes, ķirbjus, rīvējam mārrutkus, konservējam gurķus," turpina "Upesgravu" saimniece. "Dārzeņu pārstrādē neizmantojam modernu aprīkojumu, jo gatavojam tikai tik, cik varam iztirgot. Piemēram, kāpostus skābējot, lietojam no vecmāmiņas mantotu simtgadīgu ēveli, kas saēvelē ļoti smalki. Nelielā daudzumā gatavojam arī saldētos dārzeņus. Cik mums ar vīru rokās ir spēks, tik arī darām. Mūsu bērni izauguši, un mums jau ir astoņi mazbērni. Bērniem ir sava dzīve un darbs, bet viņi mums ir vislabākie palīgi kartupeļu talkās un citos lielos, ātri paveicamos lauku darbos."
"Audzējam tādu šķirņu dārzeņus, kas garšo mums pašiem," atklāj N. Rozentāle. "Stādām vismaz 25 šķirņu tomātus. Pircēji vēlas saldākus tomātus, bet negrib skābus un ar cietu miziņu. Gurķiem šogad bija sliktāka raža, jo aukstuma dēļ daudzi stādi aizgāja bojā. Toties ļoti labi ir padevušies kartupeļi. Pirms Jāņiem tirgojām visagrāko šķirni 'Solists', bet patlaban pieprasīti ir galda kartupeļi 'Vineta', kas garšo visiem. Cepšanai cilvēki labprāt pērk 'Lauru'. No burkāniem pircēji prasa saldās un sulīgās šķirnes. Šogad mums izauga arī mazie buntīšu burkāni. Ļoti pieprasīti šoruden ir ķiploki, jo daudziem tie izsala kailsalā."
Lauku mājās gatavoti piena produkti
Zaļajā tirdziņā" esmu otrdien, ceturtdien, sestdien ap deviņiem no rīta. Izslaucu gotiņas un ar svaigu pienu vīrs mani ved uz tirgu. Līdzi ņemu arī biezpienu un mājās sietu sieru," stāsta z/s "Druļļi" saimniece Daina Vitkovska no Lēdurgas pagasta.
"Mums ir desmit slaucamas govis," turpina saimniece. "Man gotiņas ir vairāk nekā piena devējas. Katru gotiņu saucu vārdā: Malta, Lazda, Olaine, Banga, Grieta, Puta, Lote, Pema, Sarma, Tērce. Un katra, ko uzrunāju, atsaucas man ar "Mm" un nāk pie manis. Melnraibās dod vairāk pienu, savukārt brūnajām ir augstāks olbaltuma un tauku procents. Ir arī divas sarkanraibās govis. Man jau vislabāk patika Latvijas brūnās, bet to paliek arvien mazāk, jo tikpat kā vairs nav šīs šķirnes buļļu."
Lai nodrošinātu govīm barību, "Druļļu" saimnieki audzē zālājus, graudus un kartupeļus. Nelielā daudzumā gatavo skābsienu ruļļos. Ziemā piepērk rapšu raušus.
"Vidēji no govs izslaucu 27 – 30 litrus piena dienā," stāsta D. Vitkovska. "Pārdodam gan svaigu pienu, gan biezpienu un sieru. Sieram atlieku no brūnaļām izslaukto pienu, kurā ir lielāks olbaltumvielu saturs. Izmantoju receptes, ko jaunībā iemācījos, palīdzēdama mammai. Mums ar vīru ir divas meitas. Viena ar znotu dzīvo pie mums, un mēs kopā darbojamies, bet otrai meitai ir māja pāri ceļam un viņa saimnieko savā dārzniecībā ar siltumnīcām. Ir laba sajūta, ka bērni turpina mūsu iesākto."
Gluži kā no pašu dārza
"Esmu ļoti apmierināta, ka pašā Siguldas centrā ir atvērts "Zaļais tirdziņš". Man nav zemes, kur pašai ko izaudzēt, un darbalaiks ir tāds, ka es netieku uz pilsētas tirgu pāri dzelzceļa sliedēm. Tirdziņš atrodas darbavietas tuvumā, kur no "Upesgravu" saimnieces, ko pazīstu gadiem, regulāri pērku visus vajadzīgos dārzeņus," stāsta pircēja Iveta Cirīte.
"Katru otro dienu tirgū varu nopirkt svaigu lauku pienu. Nedēļas nogalēs "Zaļajā tirdziņā" iegādājos arī Straupē vai Gulbenē ceptu lauku maizīti un svaigas zivis no Salacgrīvas. Ir pat nēģi. Un visi produkti par ļoti saprātīgām cenām."
"Daudzās vietās esmu pirkusi pienu, bet šis, ko tirgo sirmā saimniece, ir garšīgāks. Tagad pēc piena un biezpiena nāku tikai uz šejieni," stāsta vēl viena tirdziņa apmeklētāja Inese Baltgaile.
"Pienu un biezpienu pērku tikai no "Druļļu" saimnieces. Ļoti garšīga produkcija. Veikala piena garšu nemaz vairs neatceros," teic produkcijas cienītāja Vija Ābele. "Pie viena nopērku arī saknes un dārzeņus no "Upesgravu" saimnieces. Viņai katras šķirnes tomātam ir sava smarža un garša. Ne sāli, ne piparus nevajag. Un cik garšīgi ir iekoptā zemē auguši kartupeļi!"
"Sieru gatavoju pēc savas mammas receptēm," atklāj "Druļļu" saimniece Daina Vitkovska.
