Piedalīsimies Latvijas balto stārķu ligzdu uzskaitē!
Šogad Eiropas mērogā risinās nozīmīgs vides izpētes pasākums – 7. starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite, kurā, protams, piedalās arī balto svēteļu zeme – Latvija. Uzskaites mērķis – iegūt informāciju par iespējami visām Latvijas balto stārķu ligzdām. Ir izveidota speciāla sadaļa portālā Dabasdati.lv, kurā iespējams ziņot (arī caur viedtālruni) par balto stārķu ligzdām un sezonas gaitā novērojumus papildināt. Aktuālā informācija un jaunumi par uzskaiti atrodami Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) interneta lapā.
Datus par ligzdām vēlams ievadīt nekavējoties. Jūlija beigās jaunie stārķi jau lidos, bet augusta nogalē vai septembra sākumā visa populācija dosies projām. Saziņai: Māra Janaus (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.; 29593800), Andris Dekants (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.), Latvijas Ornitoloģijas biedrība (A.k.105, Rīga, LV-1046)
Iepriecinošai uzziņai un pārdomām
Baltais stārķis (Ciconia ciconia) ir stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas (Ciconiidae) putns. Ligzdo visā Eiropā, visbiežāk sastopami Polijā – aptuveni 52 000 pāru, Latvijā – 10 600 un Lietuvā – 10 000 pāru. Izplatības ziemeļu robeža ir Igaunijas ziemeļi. Ziemu gājputni galvenokārt pavada Āfrikas tropu daļā.
Latvijā ligzdojošie kopā veido ap pieciem procentiem no visas pasaules baltajiem stārķiem. Stārķu "mītņu" izvietojuma blīvums ir viens no augstākajiem Eiropā – līdz pat 67 ligzdām uz katriem 100 km² lauksaimniecības zemju. Pirms 80 gadiem ap 90 % ligzdu ar cilvēku palīdzību bija uzbūvētas uz kokiem, bet pirms 10 gadiem šādu ligzdu bija vairs tikai ap 10 %. Toties līdz pat 60 % pieauga to "zaru saišķu" skaits, kuri bez cilvēka palīdzības uzcelti galvenokārt uz elektrības stabiem.
Dējumā ir 1 – 6 netīri baltas olas, kuras pēc izdēšanas uzreiz tiek perētas, tādēļ stārķēni neizšķiļas vienlaikus. Inkubācijas periods ilgst 33 – 34 dienas. Mazuļi ir ligzdguļi, lidot sāk aptuveni divu mēnešu vecumā. Pirms aizlidošanas baltie stārķi lasās baros un kopīgi barojas. Dienu pirms migrēšanas uz siltajām zemēm stārķu māte ligzdā mums "uzdāvina" atvadu danci, kaut ko līdzīgu dzērvju deju rakstam – gan cilājot kājas, gan palecoties, gan pāris metrus paceļoties spārnos...
Garajos pārlidojumos stārķi orientējas pēc karstā gaisa masām, kas atrodas virs sauszemes. Lidojuma laikā prot arī aizsnausties (viens miedziņa nogrieznis ilgst 10 minūtes). Īsākais ceļš uz Āfriku stārķiem būtu tieši pāri Vidusjūrai, bet putni ļoti cenšas nepamest sauszemi.
Saistoši fakti par stārķiem
Senajā Ēģiptē un Izraēlā šie putni bija neaizskarami. Tos cienīja un aizsargāja pat musulmaņu zemēs, jo tie esot veikuši svētceļojumu uz Meku. Stārķus nemedīja arī Āzijas un Āfrikas valstīs. Tālajos Austrumos svētelis simbolizē ilgu mūžu. Bībelē stārķis minēts kā viens no nešķīstajiem dzīvniekiem. Kristietībā kā čūsku mednieks un nogalētājs skaitās velna ienaidnieks un līdz ar to Kristus simbols. Tā kā putns pārtiek no pazemes radījumiem, to uzskata par mirušo dvēseļu nesēju. Stārķis kā gājputns simbolizē augšāmcelšanos. Bieži vien redzams uz vienās kājas stāvošs, domās iegrimis stārķis, tāpēc tiek uztverts kā nosvērtības un filosofiskas apceres simbols. Daudzviet putniem piedēvētas dažādas cildinošas īpašības – taisnīgums, izpalīdzība, svētums, uzticība.
Pasaulē dzīvo ap 8500 stārķu sugu – tātad uz katru planētas iedzīvotāju iznāk aptuveni 25 svēteļi. Vācijā, Austrijā, Šveicē un Zviedrijā ierīko speciālas stārķu fermas.
Latvijā lielākā un Eiropā vistālāk uz ziemeļiem esošā balto stārķu kolonija atrodas Matīšu pagastā, lapegļu alejā Valmieras – Mazsalacas šosejas malā. Tajā ir apmēram 30 stārķu ligzdas.
2001. gadā Staicelē tika nodibināta starptautiska Eiropas stārķu pilsētu organizācija, kas apvieno 11 Eiropas pilsētas un ciemus, kuru ģerboņos attēlots stārķis (arī melnais stārķis).
Vairāku gadu garumā, pavasarī atjaunojot savu mājvietu, baltais stārķis izveido biezum biezu ligzdu, kura var svērt no 500 kilogramiem līdz divām tonnām! Protams, tā ir liela papildu slodze balstiem, kas netiek paredzēta, projektējot elektropārvades līnijas. Aptuveni 6700 ligzdu atrodas uz elektrolīniju vai sakaru stabiem. AS "Sadales tīkls" dievojas, ka ligzdošanas periodā vidēji gadā noņem tikai 10 ligzdu.
Svēteli, svēteli nešaujiet... nošaujiet...
Ļaužu vidū atrodas tādi, kuri paklusām ir gatavi pie mājām dzīvojošos, drošos un "apetītelīgi treknos" putnus šaut nost, jo viņi ir nešpetni plēsēji, kuri aukstasinīgi noknābj un negausīgi aprij ne tikai kukaiņus, gliemežus, tārpus, kāpurus, zivis, vardes, ķirzakas, čūskas, sīkos grauzējus, riebīgu maitu, bet arī griežu, cīruļu, irbīšu, čikstu mazuļus un pat kuslus zaķīšus. Nelabvēlīgos apstākļos mazākos un vājākos stārķēnus vecāki bez sirdssāpēm izmet no ligzdas, retos gadījumos – nosit un apēd...
Bez "šāvējiem" netrūkst arī stārķu ligzdu profesionālu postītāju un zemē gāzēju... Visvairāk pret svēteļiem grēko uzņēmuma "Latvenergo" darbinieki, reizumis pat bezdievīgi dedzinot svēteļu ligzdas. Jā, stārķi bojā elektrības vadus, patērētājiem tiek liegta elektroenerģijas padeve, bet, vai ārkārtīgi grūti būtu izvietot jaunas platformas, kā to izsenis darīja latviešu zemnieki un mūsdienās dara ārzemēs?
"Latvenergo" darboņu cietpaurība neapjēdz, ka stabs, uz kura atrodas stārķa ligzda, vairs nepieder tikai uzņēmumam, bet ir smalkas dabas sistēmas sastāvdaļa, ko viegli sagraut un gandrīz neiespējami atjaunot. Stabu galos taču var izveidot koka platformu un vadus (metrus piecus uz abām pusēm) izolēt. Darbiņš maksātu daudz lētāk nekā Rietumeiropas stārķu glābšanas programmas, kuras drīz nāksies ieviest arī vienā no ekoloģiski tīrākajām ES zemēm – Latvijā, ja vien turpināsim pret dabas bagātībām izturēties tik bezatbildīgi.
Pacelt roku pret stārķi ir tas pats, kā nošaut gulbi vai lāču māti ar visiem lācēniem...
Latviešu tautas ticējumi
* Ja pavasarī pirmo reizi redz stārķi laižoties, tad nedrīkst stāvēt, bet jāiet ātri vien projām, citādi var pieaugt pie zemes.
* Ja pirmo reizi redz stārķi, vajag kaut ko domāt; ja domas piepildīsies, tad stārķis pacelsies un aizlaidīsies.
* Ja pirmo reizi svēteli redz skrejam, tad govis ganos dikti bizos (neēdīs); ja stāvam, tad labi ēdīs.
* Ja uz kādas ēkas jumta ir stārķa ligzda, tad tajās mājās nekad nav ugunsgrēka un netrāpa zibens.
* Ja nošauj stārķi, pārējie stārķi aizdedzina šāvēja māju.
* Ja svētelis pār kādu māju pārlaižas, tad tur drīz dzims bērns. Pavasarī stārķis nesot mazus bērnus un pa skursteņiem ielaižot istabā.
* Ja pavasarī pirmo reizi stārķus redz pārītī, tad apprecēsies; ja mana laižamies – aizies uz citurieni, ja stāvot – paliks turpat.
* Kurās mājās dzīvo nesaticīgi, tur baltie putni ligzdu netaisa.
* Kad svētelis klabina, lūdz par savu saimnieku – Dievu. Tas saimnieks, kura mājā stārķim ligzda, arvien ir laimīgs un pārticis.