Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tā Jelgavas novadā no Lielupes izcelts 15 gadus veca jaunieša līķis. Savukārt divu 45 gadus vecu vīriešu mirstīgās atliekas, kā arī 38 un 72 gadus vecu vīriešu līķi izvilkti no ūdenstilpēm Grobiņas, Olaines un Stopiņu novados, vēsta LETA.

Četri no pieciem noslīkušajiem peldēties bija devušies tieši vakar, tikai viens – Stopiņu novadā noslīkušais 38 gadus vecais vīrietis – tika meklēts ilgāk nekā vienu dienu, informēja VUGD.

Glābēji kārtējo reizi aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un ievērot elementārus piesardzības pasākumus, dodoties peldēties vai atpūšoties pie ūdens.

Visdrošāk ir peldēties oficiālās peldvietās, kur dežūrē glābēji. Peldoties upēs, jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu elementu. Nedrīkst iet peldēties alkohola reibumā. Dodoties ūdenī, nevajadzētu pārvērtēt savus spēkus un mēģināt dižoties uz citu fona. Nepazīstamā vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī, vispirms jāpārliecinās, vai gultnē nav kādi akmeņi vai nogrimuši asi priekšmeti.

Glābēji atgādina, ka nav ieteicams doties peldēties vienam, tāpat to nevajadzētu darīt naktī. Ja nelaimē uz ūdens ir nonācis kāds cits, dodoties glābt cietušo, ir rūpīgi jāizvērtē situācija un savas iespējas, lai nenoslīktu pats. Ieraugot slīkstošu cilvēku, jebkurā gadījumā nekavējoties ir jāizsauc glābēji, zvanot pa tālruni 112 un pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātas un iespējamos piebraukšanas ceļus.

Un vēl – Jūrmalas Pašvaldības policijas Glābšanas dienesta priekšnieka Andra Krauļa apkopotie padomi pēc sniegtās informācijas par biežāk sastopamajām problēmsituācijām un risinājumiem to novēršanai: "Līdz ar siltā un saulainā laika iestāšanos Jūrmalas Pašvaldības policijas Glābšanas dienests aicina ievērot svarīgākās drošības prasības, lai atpūta pie jūras vai citām ūdenstilpnēm neradītu nepatīkamus starpgadījumus vai traģēdijas ar letālām sekām. Statistika liecina, ka lielākoties negadījumu cēlonis ir spēku pārvērtēšana un atrašanās peldvietās alkohola reibumā. Tāpat Glābšanas dienests aicina ievērot sabiedriskās kārtības noteikumus un atcerēties, ka droša atpūta primāri atkarīga no paša atpūtnieka.

Priekšroku vajadzētu dot oficiālajām peldvietām, kurās regulāri tiek pārbaudīta ūdens kvalitāte un peldvietas atbilstība higiēnas un atpūtas standartiem. Ja gadās izvēlēties nepazīstamu peldvietu, atcerieties, ka nepazīstamā vietā lekt ūdenī kategoriski aizliegts! Ieteicams peldēt vietās, kur ūdens ir līdz krūtīm, paralēli krastam. Nepārvērtējiet savus spēkus un nepeldiet tālu no krasta.

Pludmalē vislabāk atpūsties vietās, kur tuvumā ir glābšanas dienesti (Jūrmalā uz 12 oficiālajām pludmales peldvietām ir septiņi glābēju posteņi). Glābēji var laikus pamanīt krīzes situāciju un steigties palīgā. Savukārt, ja tuvumā nav glābēju, reāli jāizvērtē savi spēki un situācija – vai spēsiet izglābt līdzcilvēku, jo slīkstoša cilvēka glābšana var apdraudēt pašu glābēju. Varat meklēt priekšmetus, ko pasviest slīkstošajam (virve, koka gabals, bumba vai tml.) un saukt palīgā profesionāļus – glābējus no stacijas vai pa tālruni 112.

Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt "Palīgā! Slīkstu!", jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens jums vairs nepievērsīs uzmanību.

Bērnus bez pieskatīšanas nedrīkst atstāt ne mirkli! Glābēji aicina nebaidīties lūgt palīdzību, jo aktīvajā atpūtas sezonā, kad pludmalē atpūšas daudz cilvēku, bieži nākas meklēt noklīdušus bērnus. Jo ātrāk meklēšana tiks uzsākta, jo mazāks stress vecākiem un pašam bērnam. Īpaši bīstami ir atstāt bērnu bez pieskatīšanas guļam jūrā uz peldmatrača: vējš un straume to var iepūst jūrā, un var nepietikt spēka, lai tiktu krastā. Laicīgi jāpārbauda bērnu peldlietas, piemēram, vai piepūšamie uzrocīši nav cauri.

Nelietojiet alkoholu – tieši alkohola iespaidā notiek daudzas nelaimes: dūša ir "liela", tiek pārvērtēti savi spēki, prātā iešaujas vairāk dullību, biežāk izceļas konflikti. Turklāt karstā saulē alkohola iedarbība ir divtik spēcīga un reibums iestājas ievērojami ātrāk.

Ierodoties pludmalē, iepazīties ar noteikumiem, kas izvietoti pie glābšanas stacijām. Pievērsiet uzmanību informatīvo karogu sistēmai – ja pludmalē pacelts sarkanais karogs, tas nozīmē, ka laika apstākļu dēļ peldēties nedrīkst. Dienas laikā šie informatīvie karogi var mainīties – ja, piemēram, ceļas vējš, tuvojas negaiss, ir lieli viļņi, glābēji izvieto brīdinājuma signālu – sarkano karogu.

Nemēslojiet atpūtas vietās, lai, piemēram, neveidojas pudeļu lauskas, uz kurām var sagriezties. Arī pašiem atpūta sakoptā vidē sagādās lielāku prieku.

Ilgstoša uzturēšanās saulē nav veselīga, tāpēc nevajag pludmalē sauļoties visu dienu. Jālieto saules aizsargkrēms un galvassega, lai neiedzīvotos saules apdegumos, saules dūrienā un sliktā pašsajūtā. Intensīvā ultravioletā starojuma dēļ saulē nav ieteicams uzturēties laikā no pulksten 11 līdz 15. Ja peldaties, jāizvēlas ūdens noturīgs aizsargkrēms, kas laiku pa laikam pēc peldes ir jāatjauno. Karstā saulē nav ieteicamas intensīvas sporta aktivitātes, jo organisms jau tā cīnās ar karsto gaisa temperatūru un pastiprināti svīst. Nepieciešams dzert daudz šķidruma, vislabāk – nesaldinātus dzērienus. Pēc pārkaršanas saulē ūdenī ejiet lēnām, lai neizraisītu strauju ķermeņa temperatūras maiņu, kas var izraisīt krampjus vai sirdsdarbības traucējumus.

Atpūtu var sabojāt arī garnadži – pieskatiet savas mantas, nelieciet somu pa tvērienam, ja iespējams, nedodieties uz pludmali ar dārgām rotaslietām, svarīgiem dokumentiem, lielu naudas summu. Ja līdzās ir kādi uzticami atpūtnieki-kaimiņi, palūdziet tiem pieskatīt mantas, kamēr peldaties. Ja novietojiet automašīnu stāvvietā, pārbaudiet, vai neesat atstājis vaļā logus, lūkas, aizslēdziet to. Neatstājiet automašīnā bērnus vai dzīvniekus, jo pārkaršanas gadījumā sekas var būt letālas.