– Pirms pāris nedēļām, kad Ikšķilē notika "Ghetto Games", sacensību atklāšanas uzrunā jūs teicāt, ka kopš 2001. gada Ikšķiles novadā iedzīvotāju skaits dubultojies. Vai es pareizi sapratu?
– Nav vēl gluži dubultojies, bet ļoti tuvu tam esam gan – ja pirms 13 gadiem mūsu novadā dzīvoja 5500 cilvēku, tad šobrīd šis skaitlis ir gandrīz divas reizes lielāks – tuvojamies 10 tūkstošiem iedzīvotāju. Tāds iedzīvotāju skaita pieaugums Ikšķiles novadā ir, gan pateicoties tam, ka dzimstība mums ir lielāka par mirstību, gan arī tā sauktajam nekustamo īpašumu bumam, kas sākās 2005. gadā.
Cilvēkiem patīk tas, ka esam Pierīga, tāpat arī mūsu novada daba un infrastruktūra, tāpēc šeit notiek intensīva apbūve un nekustāmo īpašumu iegāde. šogad jau praktiski ir atjaunojušies iepriekšējie būvatļauju izsniegšanas apjomi, un notiek intensīva māju būvniecība.
– Ikšķiles novads pēdējos gados izceļas ar daudziem realizētiem projektiem. Kas šobrīd jūsu plānos ir aktuālākais?
– Mūsu tuvākā prioritāte ir izglītības sektors, piemēram, jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība Lībiešu parkā. Tai jau tuvākajā laikā tiks izsludināts projektu konkurss. Reizē tiks paplašināta Ikšķiles vidusskolas ēka – būvēsim piebūvi, lai nodrošinātu vietas vēl vismaz 200 audzēkņiem. Rekonstruēsim arī iegādāto pasta ēku, kur, protams, paliks pasta nodaļa, jau darbojas Tūrisma informācijas centrs, un vēl viena telpa iedalīta Jauniešu domei.
Nākotnē ir mērķis šajā ēkā pēc iespējas ātrāk izvietot ārstu prakses, tādējādi atbrīvojot telpas Mūzikas un mākslas skolai, jo tai savā mājā ar pirmo stāvu vien jau ir par maz. Tāpat kādu papildus telpu vajag bibliotēkai.
– Ja runājam par izglītību, tad pēdējā laikā redzam, ka Ikšķiles novada skolu audzēkņi mācību olimpiādēs un lielākoties arī sporta spēlēs sacenšas ar vienaudžiem no Pierīgas reģiona pašvaldībām, nevis kā agrāk – ar Ogres, Ķeguma un Lielvārdes bērniem un jauniešiem. Kādēļ tā?
– Atbildot uz šo jautājumu, paskaidrošu, ka pagājušā gada augustā Ikšķiles novads noslēdza sadarbības līgumu ar sešām Pierīgas pašvaldībām, tajā pašā laikā nelaužot jau iepriekš ar Lielvārdes, Ķeguma un Ogres novadu slēgto līgumu sporta sacensību organizēšanā. Tādējādi to, uz kādām sacensībām doties, izvērtē mācību iestāžu vadītāji un sporta skolotāji. Mēs saskatījām, ka tas formāts, kad, piemēram, mācību olimpiādēs savā starpā sacentās Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadu skolu audzēkņi, savas iespējas, ja tā drīkst izteikties, bija izsmēlis.
Mūsu nolūks bija panākt, lai pedagogiem un viņu skolēniem, sacenšoties ar Pierīgas pašvaldību pārstāvjiem, būtu lielāka konkurence, kurā sevi labāk varētu parādīt, ejot uz attīstību un pilnveidošanos. Pēc aizvadītā mācību gada varam novērtēt un atzīt, ka arī tādā sāncensībā mūsu bērni izskatās ļoti labi un konkurētspējīgi. Domāju, ka ogrēniešiem, ķegumiešiem un lielvārdiešiem arī būtu vērts izvērtēt, vai nākotnē nemeklēt sadarbības partnerus Pierīgā.
– Kaimiņu novados iedzīvotāji nereti ir neapmierināti ar pašvaldības uzņēmumiem, kas nodarbojas ar komunālo pakalpojumu sniegšanu. Kādas ir atsauksmes par jūsu SIA "Ikšķiles māja"?
– Uzskatu, ka "Ikšķiles māja" strādā labi. Mēs šobrīd realizējam jau trešo daudzdzīvokļu mājas siltināšanas projektu, kurā "Ikšķiles māja" uzņēmās visu vadību un arī risku. Teikšu skarbus vārdus, bet mūsu iedzīvotāji vēl nav izauguši līdz tai apziņai, ka viņi ir privātīpašnieki savā daudzdzīvokļu mājā. Tajās daudzdzīvokļu mājās, kurām nebija lielu parādu un šo māju iedzīvotāji izteica vēlmi mājas siltināt, apsaimniekotājs vienmēr izskatīja iespēju to darīt, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus.
Jāatzīst, ka mājas siltināšanas projekta īstenošana nav vienkārša – lai to paveiktu, jābūt attiecīgām zināšanām un uzņēmībai. Vēl, runājot par "Ikšķiles māju", mēs pilsētas teritorijā esam nomainījuši visas siltumtrases, kā arī atjaunojuši katlu māju, nomainot katlus un modernizējot to. Mums ir pārliecība, ka abas katlu mājas un siltumtrases šobrīd savestas tādā kārtībā, ka tuvākajos gados par tām nebūs jāuztraucas.
Tāpat "Ikšķiles māja" labi tiek galā ar pilsētas teritorijas (parku un ielu) labiekārtošanu un sakopšanu, arī tur ir liels darba apjoms. Vēl gribu uzsvērt, ka mūsu pašvaldībai pieder karjers, pateicoties tam, mēs katru gadu atjaunojam kādus 10 kilometrus grants ceļa seguma un ap 2 km pilsētas ielas grants šķembu seguma.
– Vēl, runājot par Ikšķiles novada pašvaldības iecerēm, jums ļoti pietrūkst lielas sporta halles?
– Jā, tiešām, sporta halles mums vitāli pietrūkst. Domāju, ka drīzumā uzsāksim tehniskā projekta izstrādi Lupīnu ielas rajonā, kur mums ir izstrādāts detālplānojums. Tur iecerēts liels futbola laukums un sporta halle.
Ja pieskaramies sporta objektu tēmai, tad gribu minēt, ka jau šogad mums tepat, Līvciema ielā, pateicoties biedrības "Ikšķiles Bērnu un jaunatnes tenisa skola" sadarbībai ar pašvaldību, kā arī struktūrfondu piesaistei, taps moderns tenisa korts ar sintētisko segumu.
– Vēl pirms dažiem gadiem visiem bija zināms, ka Ikšķiles novada pašvaldībai ir izveidojies naudas uzkrājums. Tagad, tik intensīvi realizējot dažādus projektus, tā droši vien vairs nav?
– Mēs pašvaldībā un domē esam tie cilvēki, kuri ar lielu pienākumu apziņu un profesionalitāti seko pašvaldības finanšu plūsmai, lai iecerētos projektus varētu realizēt, un tiem mums finanšu resursu pietiek. 2009. gadā mēs burtiski ielēcām pēdējā vagonā, lai piesaistītu Eiropas fondu līdzekļus savu projektu realizēšanai.
Diemžēl iepriekšējā periodā tā bija lielākā pašvaldības kļūda, ka ar finanšu līdzekļiem, kuri novadam bija, netika piesaistīti struktūrfondu līdzekļi. Toreiz nauda vienkārši stāvēja bankā. Es uzskatu, ka gadījumā, ja pašvaldībai ir nauda, bet tā stāv bankā un netiek izmantota novada cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, tad tā ir nesaimnieciska rīcība.
Strādādams savā amatā, es noteikti darīšu visu, lai Ikšķiles novadā tiktu realizēts pēc iespējas vairāk skaistu un vajadzīgu projektu, kas nepieciešami sabiedrībai. Šobrīd mūsu kredītsaistības nav nemaz tik lielas, un nākotnē pašvaldībai būs iespēja pie pamatbudžeta piesaistīt dažādus finanšu instrumentus.
– Kā veicas ar Ikšķiles Dienas centru? Tas bija jau ierīkots bijušā veikala ēkā, bet tad to ēku praktiski nojaucāt un tā vietā ceļat jaunu namu?
– Vecā ēka Daugavas prospektā 34 nepildīja nepieciešamās funkcijas. Tā tiek rekonstruēta un šī gada laikā ēku nodos ekspluatācijā. Turpmāk tur atradīsies ne vien Dienas centrs, bet arī Sociālais dienests. Tāpat tur būs telpas Ikšķiles novada senioru biedrībai un invalīdu biedrībai. Domājam par dažādām tur organizējamām aktivitātēm.
Ļoti labs un vajadzīgs projekts, ko pašvaldība realizēja pa Eiropas struktūrfonda līdzekļiem, ir mobilā brigāde. Rudenī projekts beigsies, bet domājam, ka mobilo brigādi saglabāsim, uzturot to turpmāk par pašvaldības līdzekļiem.
– Televīzijā rādīja sižetu, ka Dienas centra kaimiņi bija neapmierināti ar celtniecības darbiem, bija pat tiesas darbi?
– Tas ir tas iemesls, kura dēļ nenosaucu konkrētu laiku, kad ēka tiks nodota ekspluatācijā. Rajona administratīvajā tiesā tika apturēta objekta būvatļauja, jo blakus stāvošajai mājai celtniecības darbu iespaidā bija radušās plaisas.
Mājas īpašniecei piedāvājām mierizlīgumu, nupat komisija apsekoja cietušo ēku, vienojāmies par veicamajiem darbiem, domāju, ka problēma jau drīz būs atrisināta.
– Ja vēl pirms pāris gadiem Ikšķiles estrādē vairākus koncertus sezonas laikā rīkoja privātuzņēmēji, tad šogad tur notiek tikai pašvaldības organizētie pasākumi, vai nav par maz?
– Jā, toreiz bija tāds sadarbības līgums ar vienu kapitālsabiedrību. Es gan negribu piekrist, ka tagad trūkst pasākumu – gandrīz katru nedēļas nogali brīvdabas estrādē notiek kāds pašvaldības rīkots koncerts vai cita veida pasākums, pietiekami noslogots ir arī mūsu tautas nams.
Katrā ziņā šovasar estrādē paredzēti arī divi vai trīs producentu organizēti muzikāli uzvedumi.
– Gandrīz gadu strādā jaunais deputātu sasaukums – kā vērtējat viņu darbu?
– Šajā sasaukumā mēs kolēģus aicinājām neveidot ne pozīciju, ne opozīciju un strādāt vienotā kolektīvā novada labā. Neuzskatu tos par skaļiem vārdiem, un man šķiet, ka mēs tā arī darām. Diskusijas, protams, ir, viedokļi atšķiras, bet pamatā mēs esam spējīgi vienoties gan par prioritātēm dažādu projektu realizēšanā, gan veicamajiem darbiem.
Mums, pieņemot lēmumus, ir jābūt gudriem un profesionāliem, lai sabalansētu vajadzības ar mūsu pašvaldības iespējām.
– Zinu, ka Ikšķiles novada pašvaldība iedzīvotāju ērtībām uztur tualeti, kas atrodas netālu no dzelzceļa stacijas?
– Jā, bet mums to nesen izdemolēja. Šobrīd veicam remontu, jo šāds objekts pilsētā ir nepieciešams. Tualete kalpoja ļoti labi un bija perfekta – cilvēku ērtībai bija gan papīrs, gan ziepītes, viss bija ļoti skaisti, kamēr vandāļiem sagribējās gūt vieglu peļņu.
Šis gadījums aktualizēja nepieciešamību pēc iespējas ātrāk izstrādāt un izbūvēt video novērošanas sistēmu pilsētā.
– Jau divus gadus Ikšķiles novadā strādā Reģionālā pašvaldības policija. Vai esat ar to apmierināti?
– Mums ir ar ko salīdzināt, ar laiku, kad pašiem bija kādi četri, pieci vai seši policisti, un to, kā ir tagad. Vienmēr varam vēlēties, lai ir labāk, tomēr šis modelis, kas darbojas uz deleģēšanas līguma pamata, ir tuvu optimālajam. Jāsaka paldies policistiem un viņu priekšniekiem, ar kuriem mums ir ļoti laba sadarbība.
Mūsu vēlme ir, lai novadā visu diennakti būtu jūtama policijas klātbūtne, kā arī tiktu nodrošināts darbs ar jauniešiem un saistošo noteikumu ievērošana. Reģionālā pašvaldības policija pamatā šos uzdevumus nodrošina. Uzskatu, ka nauda, ko esam novirzījuši šim pakalpojumam, atmaksājas.
– Ko jūs vēlētu sava novada iedzīvotājiem?
– Vēlu viņiem būt tādiem, kādi viņi jau ir – tikpat aktīviem. Arī turpmāk ieteikt dažādus priekšlikumus un iesaistīties projektu apspriešanā. Tāpat vēlu pacietību tiem novadniekiem, kuriem nākas paciest kādu īstermiņa neērtību apjomīgo projektu realizēšanas laikā.
Mēs esam ļoti pateicīgi visiem saviem novadniekiem, jo tieši par viņu maksātajiem nodokļiem mēs Ikšķiles novadā varam paveikt daudz labu lietu. Atcerēsimies, ka pašvaldība ir domāta iedzīvotājiem, nevis otrādi!