Iedzīvotāju skaita palielināšanos kopš deviņdesmito sākuma statistika Latvijā nav uzrādījusi nevienu gadu: visu šo laiku ik gadu dzimušo ir bijis daudz mazāk nekā mirušo. 2010. gadā, piemēram, negatīvā starpība bija vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Kā piebilst E. Vītoliņš, pērn mirstība nedaudz samazinājās, taču kritās arī dzimstība.
Apmēram līdz 1995. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits ievērojami samazinājās arī austrumu virzienā aizceļojušo repatriantu dēļ. Pagājušā gadu desmita vidū Latvija piedzīvoja nelielu dzimstības palielināšanos, bet līkni lejup atkal pavērsa dižķibele. Tagad dzimstība Latvijā, kā zināms, sasniegusi rekordzemu rādītāju – vidēji 1,1 bērnu katrai sievietei. "Lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu, šim skaitlim būtu jābūt vismaz 2,1. Pašreizējais ir puse no tā," komentē E. Vītoliņš un atgādina drīzās izmiršanas prognozes, saglabājoties šādam dzimstības līmenim: "30 gados iedzīvotāju izaugsmes potenciāls samazinās uz pusi, ņemot vērā arī emigrāciju. 60 gados paliek ceturtdaļa, 90 gados – astotdaļa."
Uz jautājumu, vai pārtikušās Rietumeiropas piemērs neliecina, ka labklājība nav uzskatāma par dzimstības veicināšanas garantu, E. Vītoliņš atbild, ka šajās zemēs atrodami gan pozitīvi, gan negatīvi piemēri. "Augsta dzimstība ir Skandināvijas valstīs. Arī Francijā. Tā depopulāciju piedzīvoja jau trīsdesmitajos gados. Tas, ka vidējais bērnu skaits franču ģimenē ir ļoti tuvs paaudžu nomaiņai nepieciešamajam, ir pēc kara sāktās ģimeņu atbalsta politikas rezultāts. Turpretī Vācijā dzimstība ir ļoti zema, viss atstāts pašplūsmā."
"Bez lielākas materiālās palīdzības nekā līdz šim nekas nebūs līdzēts, taču sabiedriskā doma ir tikpat svarīga kā materiālais atbalsts," E. Vītoliņš atbild uz jautājumu, ko demogrāfiskās situācijas uzlabošanā vajadzētu darīt vispirms. "Sarunājas divas draudzenes. Viena saka, esmu izlēmusi – man bērnu nebūs, man patīk pabraukāt pa ārzemēm, patīk labs dzīves līmenis, mašīna... Prioritātes ir materiālas, nevis tādas, kas būtu orientētas uz ģimeniskumu. Diemžēl šāds noskaņojums tagad valda sabiedrībā. Ja tā domā viena draudzene, viņas viedoklis var ietekmēt otru, pat ja otra draudzene būtu noskaņota ģimeniski."
Gada sākumā Veselības ministrija pieļāva iespēju, ka jau no šā gada vidus valsts varētu sākt apmaksāt medicīniskās apaugļošanas procedūru neauglīgiem pāriem. Tagad šie plāni pārcelti uz gada nogali, un to īstenošanai atvēlēti divi miljoni latu. „Ja to realizētu, tie būtu ļoti gribēti bērni," ir pārliecināts demogrāfs, bet projektam atvēlētos līdzekļus nosauc par „sīkumu": „Labi, ka to dara, bet tas ir nepietiekami."
"Jāceļ arī pensijas vecums. Bonusi, kas ir pensionāriem, jāminimizē, orientējot uz lielāku palīdzību bērniem. Līdz 2055. gadam neizbēgami palielināsies gados veco iedzīvotāju skaits. Tikai pēc tam var cerēt uz gados veco iedzīvotāju skaita samazināšanos, jo tie būs deviņdesmitajos gados dzimušie," atgādina E. Vītoliņš.