Beidzot līdzīgas normas pieņemtas arī Latvijā, un šā mēneša pēdējā dienā stāsies spēkā grozījumi likumā "Par policiju" un Civilprocesa likumā, kas vērsti uz vardarbības apkarošanu ģimenē, proti, dzīvesvieta turpmāk būs jāpamet varmākam, nevis viņa upurim, turklāt lēmumu par dzīvesvietas atstāšanu pieņems policija, konstatējot vardarbības faktu.
Tiesai šādās situācijās būs jārīkojas nekavējoties, tas ir, ne vēlāk kā nākamajā dienā, lemjot par noteiktiem ierobežojumiem vardarbības veicējam, piemēram, nosakot aizliegumu tuvoties cietušajam un kopīgajam mājoklim.
Grozījumi Civilprocesa likumā par personisko tiesību aizsardzības līdzekļiem nosaka pienākumu vardarbīgajai personai atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona, un aizliegumu tajā atgriezties un uzturēties, kā arī aizliegumu uzturēties noteiktās vietās un noteiktā attālumā no cietušās personas mājokļa. Tāpat varmākam varēs noteikt aizliegumu satikties un jebkādā veidā sazināties ar cietušo, kā arī ar citu personu palīdzību organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar vardarbības upuri. Šos pagaidu aizsardzības līdzekļus varēs piemērot tiesa, ja tā būs saņēmusi cietušās personas pieteikumu par pagaidu aizsardzību, ko varēs iesniegt arī ar policijas starpniecību.
Turpmāk arī policijai būs plašākas tiesības aizsargāt ģimenes vardarbībā cietušos, nekavējoties pieņemot lēmumu par varmākas nošķiršanu. Ja policija pieņems šādu lēmumu un aizsargājamā persona vai tās likumiskais pārstāvis vēlēsies, lai tiesa skata jautājumu par pagaidu aizsardzību, policijai būs jānosūta tiesai sava lēmuma noraksts, kā arī cietušās personas rakstveida pieteikums.
Likums "Par policiju" arī papildināts ar pienākumu policijai kontrolēt, kā tiek pildīti tiesas lēmumi par personas pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
"Jaunās likuma normas, mūsuprāt, ir labs preventīvs līdzeklis, kā samazināt likumpārkāpumu skaitu un uzlabot cīņu ar tā sauktās vardarbības ģimenē sekām, jo policijai tiek piešķirts jauns instruments, lai aktīvi rīkotos šajos gadījumos," uzskata Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes pārstāve Iveta Štrausa.
Glābējzvans policijai
Patlaban uz tā sauktajiem ģimenes skandāliem lielākoties izbrauc pašvaldības policijas darbinieki. Pēc pašvaldības policijas sniegtās informācijas, Rīgas pašvaldības policijas darbinieki gadā izbrauc uz aptuveni četriem tūkstošiem ģimenes konfliktu.
Saskaņā ar likumu "Par policiju" policijas darbiniekiem ir tiesības uz apdraudētās personas rakstveida pieteikuma pamata aizturēt līdz 12 stundām personas, kas mājoklī atrodas reibumā un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem. Protams, ja ģimenē ir bērns, policijas darbiniekiem, izvērtējot situāciju uz vietas, ir tiesības nogādāt viņu drošībā.
Likuma "Par policiju" grozījumi nosaka tiesības policijas darbiniekam pieņemt lēmumu, kas uzliek par pienākumu personai, kas rada draudus, atstāt un neatgriezties apdraudētās personas mājoklī uz laiku līdz astoņām dienām, līdz tiesa izskata jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Policija var arī aizliegt personai, kas rada draudus, kontaktēties ar apdraudēto personu. Šādus lēmumus varēs pieņemt gan Valsts policijas, gan arī pašvaldības policijas darbinieki. Policijai ir tiesības uzlikt soda naudu katru reizi, kad draudus radošā persona pārkāpusi policijas lēmumu.
Ja tiesa būs pieņēmusi lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, Valsts policijas darbinieki kontrolēs tā pildīšanu. Tā gan nebūs aktīva kontrole, policijas darbinieki tikai reaģēs uz saņemto informāciju par tiesas nolēmuma pārkāpumiem. Par tiesas nolēmuma pārkāpšanu gan ir paredzēta kriminālatbildība.
Interesanti, ka, tiklīdz sabiedrību sasniedza ziņa par iespējamām izmaiņām likumā, viens no pirmajiem jautājumiem bija par vardarbīgās personas turpmāko likteni, proti, kurp lai viņš dodas? "Policija neplāno nogādāt personu, kas rada draudus, patversmē vai kādā citā iestādē. Šis pienākums gulstas uz pašu personu, tomēr policijas darbinieki informēs abas iesaistītās puses ne tikai par to tiesībām un pienākumiem, bet arī par iespējamām apmešanās vietām," saka I. Štrausa.
Nepieciešama īpaša apmācība
Lai Valsts policija pildītu šo funkciju, katrā policijas iecirknī papildus izveidota viena štata vieta – kopā 39 inspektori, kuru amata pienākumos ietilps policijas darbinieku pieņemto lēmumu administrēšana, nepieciešamo materiālu sagatavošana tiesai jautājuma izlemšanai par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, tiesas lēmumu izpildes kontroles organizēšana.
Turklāt pēc apmācību kursa beigšanas šo inspektoru pienākumos ietilps arī tā saukto trenera funkciju veikšana jeb policijas darbinieku, kuri izbrauc uz izsaukumiem, apmācības organizēšana.
Šobrīd Valsts policijas koledža izstrādā apmācību programmu valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem, ko plānots sākt marta vidū.
Likums kā šķīrējs
Likuma grozījumi nosaka vardarbības formas – fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku vardarbību – starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu. Pagaidu aizsardzību varēs piemērot arī gadījumos, ja pret personu vērsta vardarbīga kontrole – tāda darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu.
Grozījumi arī nosaka, kādos gadījumos personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana būs iespējama, tostarp prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, arī prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu. Policija atzīst, ka praksē vardarbīgi ir gan vīrieši, gan sievietes. "Vardarbīgi rīkojas gan vīrieši, gan sievietes, un tas atkarīgs no konkrētās personas rakstura iezīmēm, reibuma pakāpes un dažādiem citiem apstākļiem. Dzimums nav galvenais indikators vardarbībai," saka Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Zane Arāja.
Inga no Ropažiem, kura pati savā dzīvē saskārusies ar vardarbību, uzskata, ka likuma jaunās normas veiksmīgi darbosies tikai tik daudz, cik pati cietusī persona būs tam gatava: "Es zinu, kā ir, kad vīrs dara pāri, bet es zinu arī to, kā ir tad, kad lūdz piedošanu un sola vairs tā nedarīt. Apkārt stāv bērni un arī lūdz piedot tētim pēdējo reizi. Un tā neskaitāmas reizes bērnu dēļ es piedevu pēdējo reizi. Varbūt šis likums sievietes attaisnos arī bērnu acīs, jo ne jau es nepiedošu tētim, bet likums neļaus viņam atgriezties mājās."
Iepriekš:
Varmākas no ģimenes varēs izolēt, bet kur likt dzērājus?
Policijai būs pienākums informēt bāriņtiesu par bērna nošķiršanu no varmākas
Eksperti: Vardarbība pret bērniem Latvijā zeļ un plaukst