Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šādiem apgalvojumiem ir visdažādākie argumenti. Ir ļoti primitīvi formulējumi, kuros Bībeli vienkārši sauc par tumsonīgu un atpalikušu. Ir arī zinātniski izstrādāti darbi, kuri analizē Bībeles it kā novecojušo domu gaitu un argumentāciju. Visam pa vidu kāds iespurdzas, kā kādu labu joku izteicis, ka "Bībelē, ziniet, par datoriem nav ne vārda, ko tur vispār runāt".

Vai tiešām Dievs Savai draudzie būtu devis materiālu ar iztecējušu derības termiņu?

Vēlējos šeit minēt tikai nedaudzus iemeslus, kāpēc, manuprāt, runas par Bībeles novecošanu ir krietni pāragras.

Domāju, nav noslēpums, ka Bībele sākas ar visa esošā radīšanu 1. Mozus grāmatā. Vai šis jautājums ir zaudējis savu aktualitāti? Man tā nešķiet. Par visa esošā radīšanu (rašanos) nerunā tikai Jānis un Pēteris pēc trešās alus pudeles, bet daudz, daudz nopietnāki cilvēki krietni nopietnākās vietās. Neesmu skaitījis, cik tieši pēdējos gadu desmitos ir iztērēta nauda, lai pētītu zemes un visuma izcelsmi visnopietnākajos zinātniskajos iestādījumos. Kaut vai tas vien, cik laika, cilvēku pūļu un līdzekļu ir prasījis Lielais hadronu pretkūļa paātrinātājs (Large Hadron Collider), man vedina domāt, ka interese par pasaules izcelsmi nav novecojusi.

Vēl vairāk, ņemot vērā šo pētījumu nopietnību un tajos veikto investīcija apjomu, man šķiet krietni pārspīlēts apgalvojums par visa izcelmes neaktualitāti. Protams, visa izcelsmes cēloņu, notikumu gaitas un rezultāti dažādu cilvēku redzējumā var atšķirties un arī atšķiras. Tādi laiki, tā sacīt. Tomēr interese ir, un Bībelei šajā lietā ir savs sakāmais.

Otrs nozīmīgais Bībeles temats ir pasaules noslēgums. Te, patiesību sakot, atkal nonākam pie tāda paša secinājuma, kā par visa esošā izcelsmi. Ir nopietna interese, un pietiekoši respektabli cilvēki veic meklējumus šajā sfērā. Arī ieguldītie līdzekļi nav ne desmitos, simtos, tūkstošos, nedz arī miljonos rēķināmi. Tās summas, kuras iegulda šī jautājuma izpētē, ir milzīgas. Kā tad var apgalvot, ka Bībeles uzmanības pievēršana šī jautājuma apskatam nav aktuāla?

Šie ir tikai divi, ar Bībeles tiešo uzdevumu nesaistīti temati. Kā tad ar nozīmīgāko Bībeles objektu – cilvēku? Vai šeit Bībeles apraksts būtu zaudējis savu aktualitāti?

Protams, Bībelē aprakstītie cilvēki ir mituši krietnus gadu simtus un pat tūksošus pirms šodienas Bībeles lasītāja. Nevar arī noliegt, ka viņiem nekādā veidā nevarēja būt iespējams zināt par mūsdienu cilvēka tehnoloģisko nodrošinājumu. Bet vai no tā vien izdarīt secinājumu, ka senatnes cilvēks būtu muļķāks un tizlāks, nav nepamatotas iedomības izraisīta kļūda?

Manuprāt, seno cilvēku gudrību, inovācijas līmeni, visāda veida prasmi, un citus argumentus par labu šim cilvēka izdomas un vieklības sasniegumiem vēl arvien uzskatāmi apliecina Ēģiptes piramības. Vai mūsdienu cilvēks, bruņots ar savām tehnoloģijām, spētu reproducēt tik filigrānu precizitāti, spēku un izdomu? Varbūt kāds arī to spētu, bet diez vai tie būs tie, kas vīzdegunīgi ceļ gaisā snīpjus. Tātad, cilvēks tolaik nebija muļķāks. Bet gudrības – muļķības problēma nebija tā laika cilvēka lielākā raize.

Tolaik cilvēkam lielākās galvassāpes sagādāja piedzimšana, dzīves cienīga nodzīvošana un nozīmīga aiziešana no šīs dzīves. Citiem vārdiem, cilvēki meklēja savas dzīves jēgu, gribēja savu dzīvi veidot saskaņā ar Dievu – Radītāju un savu līdzcilvēku. Tieši šos jautājumus Bībele arī vistiešāk risina. Vai šādas lietas būtu novecojušas šodienas ļaudīm? Vai tiešām mūsdienu cilvēkam jautājumi par dzīves jēgu, prieku un bēdu sabalansēšanu un vientulības sāpju atrisināšanu ir novecojuši? Ja tā, kāpēc tik daudz cilvēku veic pašnāvības, kāpēc cilvēki viens otru apzog, noslepkavo un citādi nodara pāri savam tuvākajam?

Visbeidzot, ja tik tiešām šīs lietas vairs nav aktuālas, kāpēc cilvēkam ir prieks ieraudzīt gaidītu jaundzimušo, skumjas šķirties no mūžībā aizsaukta mīļa cilvēka un bailes no vientulības, ciešanām un sāpēm?

Atliek secināt, ka Bībeles ir grāmata, kura ne vien mums dod skaidru, vienkāršu un patiesu atbildi par pasaules radīšanu un pasaules noslēgumu, bet vislabāk arī atbild uz cilvēku arvien patiesi interesējušiem un aktuāliem jautājumiem. Un, ja tā, cik pārdomāti un dzīves gudri ir apgalvojumi, ka Bībele ir novecojusi vai zaudējusi savu aktualitāti?