Viņš ir nu jau bijušais Latvijas vieglatlētikas izlases atlēts – Edijs Vītoliņš. Viņa dzīvi sagrāva narkotikas. Par skaudro narkotiku postu un dzīves bezceļu uzņemta dokumentālā filma. Edijs stāsta: "Ir kauns, bet gandarījums, ka esmu ticis tam pāri."
Šomēnes pirmizrādi piedzīvoja filma "Caur adatu", kuras nosaukums vistiešākajā nozīmē balstīts uz tajā redzamajiem kadriem. Tajos nav iestudētu ainu – šajā filmā viss notiek pa īstam. Edija dzīve bija sports un panākumi, līdz pirmo vietu sāka ieņemt heroīns. Puisis pazaudēja visu, bet galvenokārt jau – sevi.
Bez liekiem izskaistinājumiem, un tiešām – caur adatu, varam ielūkoties filmas skaudrākajos kadros. Sadurtas vēnas, zagšana, izmisums, bezcerība, bet naiva cerība piecelties – šīs ir lietas, kas caurstrāvo dokumentālo filmu, kuru uzņēmuši divi jauni puiši – Edgars Aivars un Artūrs Lapinskis. Lai gan dokumentālajā filmā dominē patiešām šaušalīgi skati un necenzēta valoda, filmas veidotāji uzskata – tas būtu labs materiāls skolās, lai saprastu, cik tālu var novest narkotiku posts.
Bēgot no emocijām, sagrauj sev dzīvi
Portāls "Kasjauns.lv" uz sarunu aicināja arī filmas galveno varoni Ediju Vītoliņu. Satiekot puisi, nerodas priekšstats, ka viņš būtu narkomāns. "Esmu "tīrs" jau gadu," smaidot atklāj Edijs. Sācis ar amfetamīnu 18 gadu vecumā, nonākot arī pie heroīna. Filma bijusi neliels atspēriena solis, lai saprastu – ir jāārstējas, taču Edijs uzsver, ka viss slēpjas tevī pašā, tikai tad, kad atzīsi savu problēmu un nolemsi ārstēties, to varēs sākt darīt.
"Tas viss sākās, kad nomira mana mamma. Es vienkārši gribēju aizbēgt no emocijām, tāpēc vienā draugu kompānijā, kur lietoja heroīnu, pateicu, ka gribu pamēģināt. Tā tas sākās, toreiz pat dienu nevarēju izturēt bez devas," atzīst Edijs. Viņš stāsta, lai vēnā neievadītu kārtējo dozu, varbūt līdzētu vien pieķēdēšanās pie radiatora.
Atkarība no heroīna Ediju noveda līdz netīrām kāpņu telpām, zagšanai, metālu nodošanai, lai dabūtu naudu narkotikām, sevis absolūtai nolaišanai, netīru šļirču lietošanai un C hepatītam. Nu Edijs jau gadu nelieto narkotikas, ir atradis darbu un mīlošu draudzeni. Lai gan viņš nelieto ne narkotikas, ne alkoholu, Edijs atzīst: "Es vienmēr būšu atkarīgs narkomāns. Jā, es vairs nelietoju, bet atkarība jau saglabājas, tā vēlme pēc heroīna nekur nav zudusi. Esmu vienkārši iemācījies, kā ar to cīnīties, un patiesībā veltu lielu enerģiju tam, lai noturētos."
Edijs cer, ka filma spēs kalpot kā mācību materiāls, lai narkotikas nesagrautu vēl kāda cilvēka dzīvi. Interesanti, bet pirms filmas pirmizrādes Edijs nebija to redzējis, taču pēc filmas beigām ovācijas, kādas valdīja zālē, Edijam sniegušas gandarījuma sajūtu. "No kauna dažos filmas momentos gribējās zemē ielīst, bet ir gandarījums. Par to, ko teiks citi, kāda uzmanība man tiks izrādīta, es vienkārši nedomāju," pēc filmas noskatīšanās stāsta Edijs.
Bijām nobijušies. Likās, ka Edijs nomirs
Šī nav pirmā filma, ko izveidojusi nekomerciālā kino apvienība "EDARTTV", "Caur adatu" filmas veidotāji stāsta, ka piecus gadus jau nodarbojoties ar sižetu filmēšanu par dzīvi pilsētas ielās – dzīvi, kāda tā ir patiesībā, nevis izskaistinātā, iestudētā kino. "Filmēšanas procesā sekojām līdzi sava varoņa gaitām tiesas zālēs, kāpņutelpās, rehabilitācijas iestādēs, iemūžināti pat kadri, kuros pārdozēšanas rezultātā filmas varonis gandrīz mirst."
Filmas veidotājiem galveno varoni nebija grūti atrast, jo Edijs ir labs producenta draugs, vienkārši bijusi vēlme kaut kā palīdzēt puisi uzvest uz pareizā ceļa. Edijs filmēties piekritis uzreiz, kā teic viņš pats, viņam nebija svarīgi, vai kāds viņa ikdienas gaitām seko ar kameru.
"Caur adatu" producents Edgars Aivars stāsta, ka vēlme – parādīt reālo dzīvi bez rozā brillēm –ir izdevusies. Filmēšanas laikā piedzīvoti arī šokējoši momenti. "Trakākā bija pirmā diena. Mēs nezinājām, ka Edijs lieto heroīnu. Domājām, ka tikai amfetamīnu. Tajā dienā, kad sākām filmēt, viņš pārdozēja, un mums likās – Edijs nomirs. Pat nezinājām, ko darīt, bijām nobijušies un domājām, ka filmēšana arī beigsies tajā pašā dienā," atklāj E. Aivars.
Filmas veidotāji cer, ka šis stāsts spēs uzvest uz pareizā ceļa vēl kādu Edijam līdzīgu vai atturēs no narkotikām tos, kuri jebkad vēlējušies pamēģināt. "Redzot to visu, ejot līdzi Edijam uz rehabilitācijas centru, arī es pats daudz ko sapratu un nu esmu pilnībā atteicies no alkohola," teic Edgars.
Filmas uzņemšana sākusies jau 2012. gadā, un nu, pēc diviem gadiem, Edija Vītoliņa dzīve ir mainījusies. Šis stāsts ir ar laimīgām beigām – Edijam izdevās izbēgt no narkotiku postošās dzīves. Taču, lai narkotiku vilinājums un posts nebūtu jāpiedzīvo, Edijs novēl: "Visiem varētu ieteikt – nekad nemēģiniet, pat vienu reizi ne."
Edijs Vītoliņš pēc filmēšanās filmā "Caur adatu" saņēmis sevi rokās un narkotikas nelieto jau gadu.
Filmas "Caur Adatu" treileris: