Viens no bīstamākajiem ziemas priekiem ir zemledus makšķerēšana un slidošana uz dabiskām ūdenstilpēm. Ik dienu plašsaziņas līdzekļos tiek ziņots par izglābtiem vai neizglābtiem zemledus makšķerniekiem. Turklāt bieži vien makšķerniekiem nākas uz ledus atstāt savu aprīkojumu un krastā doties bez tā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere stāsta, ka situācijas ir dažādas, un, protams, primārais ir pats cilvēks. "Tik ļauni jau nav, ka vienmēr liekam atstāt aprīkojumu, tomēr viss atkarīgs no apstākļiem. Ja glābējs ierodas ar piepūšamo laivu, bet makšķernieks līdzi grib ņemt arī ledus urbi, rodas bažas, vai vispār kāds nokļūs krastā. Viss atkarīgs no situācijas – glābt vai neglābt arī aprīkojumu," stāsta I. Vetere.
Pirms dažiem gadiem izskanēja viedoklis, ka pārgalvīgajiem makšķerniekiem pašiem vajadzētu maksāt par savu "glābšanas operāciju". Taču VUGD nevērtē, kurš vainīgs nelaimes gadījumā, un izglābtos nesoda. "Bieži vien arī ugunsgrēki notiek pašu cilvēku vainas dēļ, bet tas nenozīmē, ka VUGD nebrauc to dzēst. Katru dienu saņemam 5–10 maldinājuma izsaukumus. Piemēram, iedzīvotājam šķiet, ka no kāda dzīvokļa nāk dūmi, bet, kad atbrauc glābēji, izrādās – saulē virmo remonta putekļi. Gadās, ka iedzīvotāji ziņo, ka uz ledus ir cilvēks, bet izrādās, ka gulbis atpūšas ezera vidū. Arī gadījumā ar zemledus makšķerniekiem – braucam un glābjam, nemeklējot vainīgos. Tā ir policijas kompetence noskaidrot apstākļus," saka I. Vetere.
Ledus uz ūdenstilpēm piesaista ne tikai makšķerniekus, bet arī bērnus. "Ir trīs kategorijas, kam patīk ledus uz upēm un ezeriem. Vispirms tie ir zemledus makšķernieki, pēc tam – bērni, kurus diemžēl iedrošina tieši zemledus makšķernieki, un tad ir iedzīvotāji, kas pāri upei vai ezeram izvēlas īsāko ceļu," stāsta I. Vetere un apliecina, ka iedzīvotāji bieži vien zvana uz VUGD un ziņo par bērniem uz ledus.
Ne tikai ledus var būt iemesls bēdīgam makšķerēšanas iznākumam, bet arī aukstais laiks un veselības stāvoklis. Daugavpilī no ledus VUGD nocēla 85 gadus vecu sirmgalvi, kurš bija devies savā pēdējā copē. Savukārt Līgatnē glābējiem neizdevās glābt Gaujā ielūzušu alni.
Latvijā ir mainīgi laikapstākļi, un nekad nevar būt drošs par ledus biezumu un izturību. Tāpat kā nevar noteikt, uz kura ezera vai upes var kāpt un uz kura nevar. "Situācija var mainīties pa stundām. Latgalē var būt biezs ledus, bet Kurzemē – ziedēt puķes. Ledus nekad nav drošs," brīdina VUGD pārstāve.
Iepriekš:
Sezona Pierīgā ir atklāta: Carnikavā izglābj Gaujā ielūzušu zemledus makšķernieku
08.02.2014 13:33
Glābēji: Ledus nekad nav drošs
Autors Sollija Lipore
Ja glābējs ierodas ar piepūšamo laivu, bet makšķernieks līdzi grib ņemt arī ledus urbi, rodas bažas, vai vispār kāds nokļūs krastā. Viss atkarīgs no situācijas – glābt vai neglābt arī aprīkojumu.
Krišjānis Grantiņš
Jau vairāk nekā mēnesi Latviju pārņēmis sals. Sniega trūkums gan neļauj baudīt īstus ziemas priekus ar ragaviņām un slēpēm, taču ir arī tādi "prieki", kam sniegu nemaz nevajag – pietiek ar ledu uz ezera vai upes.