Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Īpaši daudz šā surogātpasta pienāk uz inbox.lv pastkastēm. Ar nelūgtām reklāmas e-pasta vēstulēm sastapies gandrīz katrs e-pasta lietotājs, taču pēdējā laikā to ir uzkrītoši daudz, turklāt no atsevišķiem adresātiem tās pienāk pat vairākas reizes dienā.

"Kā cīnīties ar šiem nekaunīgajiem mēstuļotājiem, kas regulāri sūta uz manu inbox.lv e-pastu dažādus reklāmas piedāvājumus pat vairākas reizēs dienā? To bloķēšana diemžēl nelīdz, jo vienmēr viņi pamanās man un citiem sūtīt spamu jau no citas e-pasta adreses," sūrojas lasītāja Inese no Ķekavas.

Viņa nav vienīgā, kuras e-pastu apsēduši dažādu produktu un pakalpojumu reklamētāji, tādēļ cilvēki sāk interesēties, kam var sūdzēties par šādiem spamotājiem un vai Latvijā vispār ir kāda institūcija, kuras kompetencē būtu šo nevēlamo vēstuļu sūtītāju sodīšana.

Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs skaidro, ka bez iepriekšējas piekrišanas reklāmas sūtījumus ar likumu ir liegts sūtīt uz mobilo tālruni, taču attiecībā uz e-pastu šāda regulējuma nav. "Kā gan Latvijas likumdošana varētu ietekmēt, piemēram, "Google", kura pastkastēs arī parādās reklāmas vēstules, protams, ne tik daudz kā inbox.lv?" atzīst V. Šeļmanovs-Plešs.

Attiecībā uz inbox.lv pastkastēm Interneta asociācijas izpilddirektors atgādina, ka, piekrītot kļūt par šā servisa lietotāju, ikvienam ir jāparaksta noteikumi, tā lietotājs piekrīt saņemt arī reklāmas e-pastus. Ja reklāmas tiešām nopietni traucē un apgrūtina e-pasta lietošanu, viņš iesaka izvēlēties šā paša interneta pakalpojumu sniedzēja maksas pakalpojumus, kuros reklāmas e-pasti nepienāk. Maksa par šo pakalpojumu ir 9,90 eiro gadā.

"Inbox.lv" mārketinga direktore Poļina Nazarova neslēpj, ka reklāmvēstules bezmaksas pastkastīšu klientiem e-pasta serviss sūta. "Mēs esam komercorganizācija, un tā ir iespēja gūt ienākumus," viņa skaidro un piebilst, ka paša inbox.lv sūtīto reklāmu skaits esot salīdzinoši neliels. Nedēļā tiekot nosūtīti ne vairāk kā trīs reklāmas e-pasti, bet atsevišķām lietotāju grupām pat vēl mazāk.

"Visbiežāk cilvēks pats neatceras, kur un kādā veikalā ir devis savu e-pasta adresi vai pierakstījies kādā interneta lappusē, kur pats piekritis, ka atstāto e-pastu izmanto reklāmu sūtīšanai," spriež P. Nazarova.

Arī viņa iesaka izmantot "Inbox mail+" pakalpojumu, kur reklāmas vēstules nepienāk. Lai izvairītos no citām nevēlamām vēstulēm, viņa iesaka e-pastā uzlikt filtrus, kas sūtījumus no konkrētas adreses automātiski pāradresēs uz norādīto mapi, tā neapgrūtinot e-pasta aplūkošanu.