Viņš ir pārliecināts, ka nāvessodu ne tikai vajag atjaunot, bet to ir arī iespējams izdarīt, neraugoties uz tik populārajiem aizbildinājumiem ar starptautiskajām konvencijām un Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām.
Turklāt deputāts ir pārliecināts, ka arī Eiropa agri vai vēlu atgriezīsies pie konservatīvām vērtībām un nevainīga cilvēka dzīvību vērtēs augstāk nekā slepkavas cilvēktiesības.
Pēc jūsu domām, vai Latvijā ir nepieciešams atjaunot nāvessodu?
Atsevišķos gadījumos, kas ir 100 procenti pierādāmi un kur tiek pārkāptas jebkuras morāli ētiskās normas, nāvessods ir attaisnojams un, manuprāt, vienīgais soda veids.
Bet mums ir mūža ieslodzījums, ar to nepietiek?
Te saskaras cietušā un viņa tuvinieku ciešanas pretstatā varmākas tiesībām. Kā piemēru var minēt Nīderlandes gadījumu, kur persona, kas nākusi no Latvijas, bija pastrādājusi dzimumnoziegumus un to vairākkārt filmējusi. Šķiet, ar 80 mazgadīgiem bērniem.
Šāda cilvēka dzīvība nav saglabājama. Bet viņam tika piespriesti tikai 19 gadi cietumā un psihiatriskā ārstēšana. Bet te ir pārkāptas morāli ētiskās normas, vaina ir 100 procenti pierādāma, un tur nav nekāda runa, ka šis cilvēks varētu būt noderīgs sabiedrībai. Viņš ir rīkojies pret sabiedrības interesēm, tās būtiski pārkāpis.
Ja tas ir sērijveida slepkava vai dzimumnoziegumu veicējs, kuru ir grūti raksturot kā cilvēku, absolūti degradējusies persona, tad tas ir attaisnojams soda veids no sabiedrības interešu viedokļa. Arī no tuvinieku viedokļa, ka viņiem tāds nav ar saviem nodokļiem jāuztur.
Kāds būtu sabiedrības ieguvums, ja tiktu piespriests un izpildīts nāvessods? Vai tikai ietaupījums nodokļu līdzekļos?
Tas varētu atturēt daļu no nozieguma pastrādāšanas. Turklāt runa ir par sabiedrības drošību.
Bet par ļoti smagiem noziegumiem piespriež mūža ieslodzījumu...
Uz mūžu ieslodzītos var atbrīvot pēc 25 gadiem, turklāt var notikt bēgšana. Manuprāt, šī persona nav pelnījusi, lai tās dzīvību saglabātu, jo viņš ir dzēsis citu dzīvības, sapostījis citu cilvēku dzīves, turklāt apzināti.
Tajā pašā laikā lielākā daļa Saeimas deputātu uzskata, ka nāvessods ir nehumāni un neiederas humānā sabiedrībā.
Šajos jautājumos daudzi cilvēki ir humānisti līdz brīdim, kad tas notiek ar viņiem tuvu cilvēku. Tajā brīdī pazūd šī cilvēka vērtība iepretim upura vērtībai. Man pašam skolas laikā bija gadījums, kad skolas biedrenes māsīca tika nogalināta kopā ar nesen laulāto vīru. Kafejnīcā ienāca narkomāns, kuram bija nepieciešama nauda kārtējai dozai, un nogalināja pārdevēju un šo jauno pāri. Viņa guvums bija tikai daži desmit latu, bet tika dzēstas dzīvības.
Kad redzēju, ka klases biedrene izplūda asarās, mana attieksme vairs nebija neitrāla. Atnāk kaut kāda degradējusies persona, kura kārtējai devai ir gatava noslepkavot. Tāds cilvēks, manuprāt, nav pelnījis dzīvot. Viņš ir pārkāpis to robežu, kur iespējama apžēlošana. Es ticu, ka zaglis var laboties, varbūt arī slepkava, bet, ja cilvēks ir nogalinājis vairākus cilvēkus, vai to darījis atkārtoti, manuprāt, tur tās labošanās iespējas ir izsmeltas.
Vai vispār ir reāli atjaunot Latvijā nāvessodu, ņemot vērā visas starptautiskās vienošanās, kuras Latvija parakstījusi?
Viegli tas nebūtu šīs neoliberālās ideoloģijas dēļ, kad morāli degradējušies cilvēki tiek stādīti augstākā vērtībā nekā sabiedrības veselā daļa. Taču domāju, ka pastāv šāda iespēja. Ja Latvijas politiskā vide nolemj vērsties starptautiskās institūcijās, argumentējot, lai visā Eiropā tiek atjaunots nāvessods, tad tas ir reāli.
Varam atteikties no atsevišķām starptautiskām vienošanām, ja Latvijas sabiedrība un politikas elite uzskata, ka nāvessods ir attaisnojams soda veids atsevišķos ļoti smagos noziegumos. Jautājums ir – vai ir politiskā griba.
Tomēr pašreiz politiskās gribas nav...
Diemžēl šobrīd tā izskatās, bet domāju, ka tas ir laika jautājums, jo nav iespējams sabiedrībai ilgi pastāvēt, ja tiek pieņemti lēmumi, kad tās degradējusī daļa ir nozīmīgāka nekā veselā sabiedrība. Eiropā jau tagad liberāļi sāk runāt, ka būtu attaisnojams ne tikai aborts, bet arī bērna noslepkavošana līdz zināmam vecumam, jo viņš ir pilnībā atkarīgs no vecākiem, ka viņš vēl nav indivīds, tādēļ vecāki var izlemt arī par šādu soli. Pat šādas slimas lietas parādās. Jautājums – cik tālu tas var iet.
Es domāju, ka ar laiku arī Eiropā tiks ieslēgta atpakaļgaita, atgriežoties pie pamatvērtībām. Ir atsevišķas Eiropas valstis, kur uzvarējuši nacionāli konservatīvi spēki un notiek atgriešanās pie pamatvērtībām. Kā piemēru var minēt Ungāriju, kuras konstitūcijā ierakstītas tiesības uz dzīvi no ieņemšanas brīža un ir nostiprinātas konservatīvas vērtības. Ne visa pasaule virzās uz degradāciju.
Taču arī Ungārijā nav nāvessoda.
Tas viss ir maināms vienā dienā, ja ir politiskā griba. Tas iespējams arī Eiropā.
Ko mēs kā sabiedrība esam zaudējuši ar to, ka mums nav nāvessoda?
Arī mēs esam pavirzījušies uz morālo vērtību degradēšanās ceļu un dažās situācijās vairāk uzmanības pievēršam šī slepkavas cilvēktiesībām, absolūti aizmirstot par upura tiesībām uz dzīvību.
Kaut vai paskatoties to pašu Norvēģijas gadījumu. Man nešķiet adekvāti, ka par katru noslepkavoto cilvēku maniakam tika piespriesti četri mēneši cietumā, tiek nodrošināti ļoti labi dzīves apstākļi, un šis slepkava tiek padarīts par superzvaigzni. Visa pasaule raksta par viņu, viņš ir populārs. Manuprāt, par šādām personām nevajag daudz rakstīt, bet vienkārši piespriest nāvessodu.
Par kādiem noziegumiem Latvijā vajadzētu piespriest nāvessodu?
Justīnes seksuālā izmantošana un noslepkavošana pēc tam ir viens no zināmākajiem gadījumiem. Nāvessods piespriežams, ja ir notikusi slepkavība ar īpašu nežēlību, ja noslepkavoti vairāki cilvēki, tas darīts atkārtoti, kā arī par seksuāliem noziegumiem pret mazgadīgiem.
Ja vaina ir pierādāma, tad tur nevajadzētu būt diskusijām. Ja cilvēks ir tik tālu degradējies, lai ar četru, piecu gadu vecu bērnu pastrādātu šādu vardarbību, manuprāt, viņš sabiedrībai nav vajadzīgs. Bērnam ir sabeigta dzīve un veselība, tādēļ nāvessods būtu attaisnojams.
Bet nāvessodu varētu piespriest tikai tajos gadījumos, kas ir simts procenti pierādāmi. Ja tas nofilmēts, ir liecinieki, pats slepkava ir atzinies.
Taču vaļsirdīga atzīšanās nereti tiek traktēta kā vainu mīkstinošs apstāklis.
Ir gadījumi, kad noziedznieki lepojas ar pastrādāto. Kādi tur vainu mīkstinoši apstākļi!?
Jūs būtu gatavs rosināt nāvessodas atjaunošanu?
Ja būtu iespējams gūt Saeimas vairākuma atbalstu, tad jā. Bet šajā Saeimā es to neredzu. Kad šī Saeima lēma par nāvessoda atcelšanu arī kara gadījumā, es un vairāki Nacionālās apvienības deputāti balsoja pret.
Bet, ja Saeimā nav atbalsta, tas nozīmē, ka arī sabiedrībā nav.
Ir bijušas aptaujas. Ja Saeimā šis "par" un "pret" nosveras 80 pret 20, tātad absolūtais vairākums ir pret nāvessoda atjaunošanu, un tad sabiedrībā šī proporcija ir pretēja. Šis atbalsts mainās atkarībā no tā, vai pēdējā laikā tikuši pastrādāti smagi noziegumi. Kad nav bijuši nekādi skaļi notikumi, tad šis atbalsts sarūk. Savukārt pēc informācijas parādīšanās par smagiem noziegumiem atbalsts pieaug.
"Maximas" traģēdijā ir 54 bojāgājušie. Tātad arī nogalināti ne tikai daudzi, bet ļoti daudzi cilvēki.
Es nedomāju, ka par to būtu piespriežams nāvessods, bet kriminālatbildība ar reālu cietumsodu gan. Ja mēs paskatāmies senatnē, tad šīs tradīcijas dažādās kultūrās bija atšķirīgas. Ja arhitekts, būvnieks bija uzcēlis māju, kura sabrūk, vai kurai iegrūst jumts un iet bojā cilvēks, tad šie soda veidi bija dažādās kultūrās atšķirīgi. Bet lielākoties bija paredzēts, ka tad, ja iet bojā kāds tuvinieks, tiek izpildīts nāvessods šī būvnieka tuviniekam, bet, ja dzīvību zaudē pats saimnieks, tad nāvessods pienākas pašam būvniekam. Tas uzlika ļoti augstu pienākumu latiņu ikvienam, kas izvēlējās šādu arodu. Tas ir viens no cēloņiem, kādēļ daudzas celtnes stāv līdz pat šai dienai, jo primārais bija nevis, kā lētāk un ātrāk uzcelt, bet kā uzbūvēt kvalitatīvāk, drošāk un skaistāk. Kad celtnēm cēla kupolus, sijas tika nostiprinātas daudz reižu vairāk nekā bija nepieciešams, lai būtu garantija, ka šī celtne stāvēs nevis divus gadus, kā tagad dod garantiju, bet vairākus simtus gadu.
Pilnīgi noteikti būtu jāparedz lielāka atbildība tādos gadījumos, kad iet bojā vairāki cilvēki, prasot atbildību arī no pasūtītāja, ja pierādāms, ka viņa vainas dēļ ir izvēlēti lēti un nekvalitatīvi materiāli.
Šajā gadījumā iebrukums notika lielveikalā, bet, ja sabruktu kāda augstceltne un būtu vairāki tūkstoši bojāgājušo? Es domāju, ka tad nevienu neinteresētu, ka tika izvēlēta sija, kuru vieglāk attransportēt, vai lētāks betons.
Atgādinām, ka portāls "Apriņķis.lv" sāk jaunu diskusiju ciklu par nāvessoda , kura laikā tiks aicināti izteikties visdažādākie ļaudis par to, vai nāvessoda atjaunošana Latvijā nāktu sabiedrībai par labu, vai nāvessoda bieds atturētu no smagu noziegumu pastrādāšanas un citiem ar nāvessodu saistītiem jautājumiem.
Iepriekš:
Kristīgā radio prezidents: Bez nāvessoda sabiedrības izpratne par labu un ļaunu tiek degradēta
Kāpēc dzīvības aizstāvji neiestājas pret nāvessodu?
Kārlis Seržants: vienmēr esmu bijis pret nāvessoda atcelšanu
Advokāts Alliks: sabiedrība ar zemu morāli bez nāvessoda nespēj