Pa noglumējušajām bīstami stāvajām milzu dzelzsbetona plāksnēm jebkurš var nokļūt pie ūdenskrātuves, kuras dziļums vietām sasniedz gandrīz 20 metru. Dambis stiepjas vairāk nekā 10 kilometru garumā ap ūdenskrātuvi, un cilvēkus no riskantās došanās pie ūdens attur vien necili brīdinājuma uzraksti «Staigāt pa nogāzēm un peldēties bīstami», bet nožogojuma tur nav.
Pie RAA vērsās kāda Salaspils iedzīvotāja, kuras paziņa piedzīvojis nepatīkamus brīžus pie Rīgas HES dambja. Viņš bija pamanījis sievieti, kura devusies pa stāvo dambja nogāzi pie ūdens noskalot rokas, taču bija pārvērtējusi savus spēkus, nenoturēja līdzsvaru un ieslīdēja ūdenskrātuvē.
Vīrietis steidzies viņai palīgā, taču arī nespēja paša spēkiem tikt atpakaļ uz dambja. Gandrīz stundu abi pavadījuši, mēģinot noturēties pie slidenā betona, līdz viņus izglāba makšķernieki ar laivu, kas gadījās tuvumā. Vīrieša un sievietes roku nagi bijuši aplauzti līdz asinīm. Iespējams, šo un citus negadījumus būtu novērsusi dambja iežogošana.
Pludmale vilina prom no dambja
«Tā kā labiekārtota peldvieta netālu no Rīgas HES, problēma ir mazinājusies,» par bīstamo peldvietu teic akciju sabiedrības «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere. «Mēs no savas puses, protams, augsti vērtējam, ka Salaspils pašvaldība labiekārtojusi peldvietu, jo līdz ar to cilvēkiem ir mazāka vēlme nesankcionēti uzturēties uz dambja, lai piekļūtu pie ūdens,» viņa skaidro. «Tagad viņi dodas peldēties pludmalē un vairs nemeklē citas vietas.»
Salaspils novada pašvaldības Civilās aizsardzības speciāliste Dzintra Mūrniece informēja, ka Rīgas HES teritorijā ir izvietotas brīdinājuma zīmes, kas vēsta, ka uz dambja nogāzes atrasties ir bīstami dzīvībai: «Tur iet aizliegts. Iedzīvotāji ir brīdināti.» Viņa uzskata, ka apdomīgs cilvēks brīdinājuma zīmes noteikti ievēros.
«Kā tad cīnīties – visur novilkt žogus vai algot sargus? Daudz kas ir atkarīgs no cilvēku visatļautības,» atzīst sieviete. Labiekārtotās pludmales teritoriju Salaspils novada Dome īrē no a/s «Latvenergo».
Likums neparedz sodīt
Salaspils Pašvaldības policijas priekšnieks Dzintars Strožs apstiprināja, ka uz stāvās nogāzes izvietotas brīdinājuma zīmes. Teritoriju uzrauga arī «Latvenergo» apsargs. «Ja konstatējam pārkāpumu – cilvēki pārvietojas pa stāvo nogāzi, it īpaši nepilngadīgas personas, brīdinām, taču protokolus nenoformējam,» saka Dz. Strožs, jo likums to īsti neparedzot.
Netālu labiekārtotajā pludmalē peldēšanas sezonā strādā glābējs, kurš nepieciešamības gadījumā sazinās ar policiju. «Raugāmies, lai iedzīvotāji pludmalē nesmēķētu, nelietotu alkoholu vai neatļautās vietās nevestu peldēt suņus,» Dz. Strožs atklāja, ka pašvaldība plānojusi turpināt peldētavas teritorijas labiekārtošanu. «Plānā ir izvietot trīs videonovērošanas kameras, ierīkot gājēju celiņus, kā arī autostāvvietu.»
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele pauda, ka dienestam nav informācijas, ka pērn šajā peldvietā kāds būtu zaudējis dzīvību. Tomēr viņa piebilst, ka VUGD ir informācija tikai par gadījumiem, kad aculiecinieki vēršas pēc palīdzības, līdz ar to pieļauj, ka bojā gājušie varētu būt.
V. Šembele atzīst, ka galvenokārt uzmanīgiem jābūt pašiem peldētājiem: «Ir ieteicams peldēt tikai oficiālās peldvietās, jo tās parasti ir sakārtotas un nodrošinātas ar glābējiem. Viss ir atkarīgs no tā, cik cilvēks ir saprātīgs – vai neiet ūdenī sakarsis, alkohola reibumā, nepeld pārāk tālu.»