Siguldas loka šaušanas kluba dibinātājiem – Bērziņu ģimenei – stāsts par to, kā sākās viņu gaitas loka šaušanā, ir samērā neparasts. 2006. gadā Ineta un Jānis Bērziņi dēlam Jānim, absolvējot Siguldas 1. pamatskolu, uzdāvināja nevis tolaik tādas populāras dāvanas kā motorolleru, datoru, fotoaparātu vai ko tamlīdzīgu, bet gan loku un bultas.
Jānis atzīst, ka par šādu dāvanu bijis pārsteigts. Tētis Jānis tolaik strādāja uzņēmumā «Knauf», un darbinieku sporta spēlēs viņš pirmo reizi izmēģināja šaut ar loku. Iepaticies, tāpēc nolēmis piesaistīt dēlu, jo pirms tam ar tradicionālajiem sporta veidiem aizraut Jāni nebija izdevies. Netālu no Siguldas laukos dzīvo vecmamma, pie viņas mazdēls veicis savus pirmos šāvienus.
«Pirmajās sacensībās piedalījāmies abi ar tēvu, uz abiem bija viens loks un sešas bultas. Beidzās ar to, ka papildus iegādājāmies vēl sešas bultas, bet pabeidzām ar trīs bultām,» atceras Jānis. Ar to sākās Bērziņu ģimenes aizraušanās ar loka šaušanu. Drīz vien iesaistījās arī mamma Ineta un Jāņa jaunākā māsa. 2008. gadā Bērziņu ģimene dibināja sporta klubu «Stiegra», kurā pašlaik ir astoņi biedri.
Interese ir – dalībnieku maz
Klubs ļoti cenšas piesaistīt loka šaušanai arvien vairāk cilvēku. Jau sešus gadus no jūnija sākuma līdz pat oktobra beigām Bērziņu ģimenes vīrieši Turaidas pils pagalmā piedāvā cilvēkiem iespēju izmēģināt roku loka šaušanā. Kluba biedri dodas arī uz skolām, lai mēģinātu aizraut skolēnus. Jānis Bērziņš juniors gan atzīst – interese ir liela, katrs ar prieku izmanto iespēju izšaut kādu bultu, bet līdz nopietnākiem treniņiem un sacensībām reti kurš nonāk. It sevišķi maz ir jauniešu vecuma šāvēju.
«Kāds loka šāvējs reiz teicis, ka viņš nešauj rezultāta dēļ, loka šaušana ir laba iespēja strādāt ar sevi. Šauj un, ja kļūdies, meklē atbildes sevī. Tas ir sevis izzināšanas process,» uzskata Jānis. Bērziņu ģimenei loka šaušana kļuvusi par dzīvesveidu: vismaz divas reizes mēnesī piedalās sacensībās, paši organizē sacensību seriālu «Siguldas Spieķis», gatavo bultas, paši plāno gatavot stiegras.
«Ļoti reti satiekam cilvēkus, kuri pasaka, ka nepatīk šaut ar loku. Vairāk ir tādu, kuri to tiešām izbauda, izjūt kā jauna veida izaicinājumu. Žēl, protams, ka neviens no viņiem neparadās pēc tam loka šāvēju sabiedrībā. Jau sešus gadus strādājam Turaidā, bet gada laikā reāli tikai vienu, divus cilvēkus izdodas piesaistīt,» stāsta Jānis.
Atslēgas vārds – entuziasms
Pāršķirstot Latvijas loka šaušanas vēstures lappuses, uzreiz grūti pateikt – popularitātes līkne ir augšup vai lejup vērsta. Ar šo visnotaļ romantisko, vēsturiski seno, tradīcijām bagāto sporta veidu pašlaik Latvijā nodarbojas aptuveni 200 cilvēku. Klubi darbojas Rīgā, Ventspilī, Cēsīs, Alūksnē, Daugavpilī, Jaunpilī, Straupē un Siguldā. Tas nav daudz, bet, ja salīdzina ar laiku uzreiz pēc Padomju Savienības sabrukšanas, kad Latvijā bija palikuši vien trīs loka šāvēji, skaidrs, ka lēnām, bet šis sporta veids tomēr attopas no krīzes. Turklāt nu jau Latvijas loka šāvēji regulāri piedalās starptautiskajās sacensībās, ir arī laba sadarbība ar Baltijas valstu loka šāvējiem. Iespējams pat, ka Latvija būs pārstāvēta Londonas Olimpisko spēļu loka šaušanas sacensībās.
Būtībā šī sporta veida attīstība ir tieši atkarīga no entuziasma, jo valsts atbalsts Latvijas Loka šaušanas federācijai nav liels – 2012. gadā piešķirtos 1225 latus federācija iztērēs, nodrošinot Latvijas izlases dalību Eiropas čempionātā.
Jānis ar pārliecību saka, ka ar loka šaušanu var nodarboties jebkurā vecumā. Turaidas pils pagalmā viņš saticis kādu zviedrieti gados, kas teikusi, ka pašlaik viņas sporta veids esot paukošana, bet, tiklīdz viņa tam būs par vecu, tā pievērsīsies loka šaušanai.
No atvilciena krakšķ plecs
«Inventāru var piemeklēt jebkuram vecumam, augumam. Ziemassvētkos tiku pie loka ar 24 kilogramu atvilcienu, kura dēļ vēl tagad plecs mazliet krakšķ. Tagad šauju ar 16 kg atvilciena 70 collu loku. Īstenībā loka šaušana nav dārgs sporta veids. Loks, kas tika nopirkts manai mammai, maksāja 100 latus, 12 bultu komplekts izmaksāja aptuveni 60 latu. Ar šo ekipējumu viņa šāva trīs gadus, neko citu nenācās pirkt klāt. Mēs gan šaujam ar vienkāršākajiem lokiem, ar kuriem var startēt pēc Starptautiskās apvidus loka šaušanas federācijas (IFFA) noteikumiem organizētās sacensībās,» klāsta Jānis. «Vēl ir sacensības, kuras rīko pēc Starptautiskās loka šaušanas federācijas (FITA) noteikumiem, tajās šauj ar rekursīvajiem kompaktlokiem – īpašiem lokiem, kuri aprīkoti ar daudzām palīgierīcēm. FITA ir tā, kas organizē loka šaušanas sacensības Olimpiskajās spēlēs. IFFA sacensību augstākais punkts ir Pasaules spēles, alternatīva Olimpiskajām spēlēm. Olimpiskie loki ir krietni dārgāki – maksā vismaz pusotru tūkstoti latu. Man gan arī ir iecere iegādāties šādu loku un startēt FITA sacensībās.»
Vasara Latvijas loka šāvējiem būs sacensībām bagāta. Jau martā notiks Eiropas čempionāts telpās, aprīlī sāksies sacensības brīvā dabā – Latvijas kausa izcīņas septiņi posmi, klubu organizētās sacensības, braucieni uz Lietuvas un Igaunijas sacensībām. Siguldas kluba «Stiegra» šāvējus atkal varēs satikt Turaidas pils pagalmā. Bet nākamajā ziemā tos pulcēs jau otrais sacensību seriāls «Siguldas Spieķis».
Jānis Bērziņš seniors ierāda loka šaušanas pamatelementus iesācējiem. Ar 160 latiem «iesācēja komplekta» iegādei esot pietiekami.