Statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka no 2000. līdz 2013. gada sākumam kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājās par 358 tūkstošiem cilvēku jeb par 15 procentiem. Bērnu skaits vecumā no 0 līdz 17 gadiem šajā periodā procentu izteiksmē saruka vēl vairāk – par 34 procentiem, kas ir par 183 tūkstošiem. Latvijā laikā no 2000. līdz 2008. gadam bija vērojama dzimstības palielināšanās, bet, sākoties krīzei, tā atkal samazinājās. Pozitīva tendence atkal bija vērojama 2012. gadā, kad Latvijā atkal sāka dzimt nedaudz vairāk bērnu.
Šajā ziņā pozitīva tendence vērojama Pierīgā, it īpaši atsevišķos tās novados. Dati liecina, ka tieši šajā reģionā ir lielākais bērnu īpatsvars, proti, 19,3 procenti no visiem iedzīvotājiem. Salīdzinoši vismazākais, 15,4 procenti, ir Rīgā. Vētījot statistiku pa novadiem, redzams, ka lielākais bērnu īpatsvars uz kopējo iedzīvotāju skaitu ir Mārupes novadā – teju vai ceturtā daļa jeb 24,7 procenti. Labi klājas arī Ādažu novadam, kurā 22,4 procenti no iedzīvotājiem ir bērni līdz 18 gadu vecumam, savukārt Babītē tas ir 22,1 procents. Salīdzinoši mazākais bērnu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā ir Strenču novadā, kas tikai 15,1 procents. Kategorijā no 21 līdz 24 procentiem ietilpst arī Ķekavas, Baldones un Ikšķiles novads. Pārējos Pierīgas novados bērnu skaits ir vai nu ap vai zem 20 procentiem.
Lai gan salīdzinoši ar citiem reģioniem Pierīgā bērnu skaits ir lielāks, statistika liecina, ka rindas garums uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē ir samazinājies. 2009./2010. mācību gadā savu vietu dārziņā gaidīja 6707 Pierīgas bērni, bet šī mācību gada sākumā skaitlis bija sarucis aptuveni uz pusi un bija 3127. Salīdzinoši Rīgas reģionā to bērnu skaits, kuriem nepietiek vietas pašvaldības dārziņos, pēdējo gadu laikā ir tikai palielinājies, šajā mācību gadā pārsniedzot jau 20 tūkstošus.
Taču ir joma, kurā Pierīga ir pirmrindniece negatīvā ziņā. Tieši novados ap galvaspilsētu bija vislielākais to bērnu skaits, kuri neapmeklēja skolu. Pierīgā tie bija 637 bērni jeb divi procenti no visiem reģiona bērniem vecumā no 7 līdz 17 gadiem. No tiem 57 to nav darījuši veselības stāvokļa dēļ, 11 skolu apmeklēt liegušas materiālās grūtības, bet lielākajā vairumā gadījumu iemesls ir nezināms. Tādu bērnu Pierīgā bija 569.
Ar visu pētījumu var iepazīties šeit.
Demogrāfija: ģimene, laulība, dzīvības svētums