Par traģiskajiem ceļu satiksmes negadījumiem rakstījām šeit.
Statistika ir nepielūdzama – pērn notikuši 1073 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gājēji. Tajos ievainoti 918 gājēji, miruši – 62. Līdz šī gada 14. oktobrim ceļu satiksmes negadījumos miruši 39 gājēji un 11 velosipēdu vadītāji. Kā atklāja Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) preses pārstāvis Toms Sadovskis, 63 % dzīvību zaudējušo gājēju notriekti diennakts tumšajā laikā. Biežākie atstarotāju nelietotāji esot tie iedzīvotāji, kuriem nav autovadītāja apliecības.
"Viņiem nereti šķiet, ka tumsā ir redzami. Piemēram, divi gājēji iet pa ceļu un viens otru redz no 10 metru attāluma, bet šie gājēji neiedomājas, ka no lielāka attāluma viņi nav pamanāmi. Autovadītājam 10 metri ir krietni par maz," stāsta T. Sadovskis.
Visvairāk grēko pieaugušie
Aktīvs darbs iedzīvotāju drošības uzraudzīšanai tumsā sākts vairākos Pierīgas novados. VP RRP Siguldas iecirkņa priekšnieks Andris Vīgants atzīst, ka cilvēki pēc vasaras ir atslābuši un drošībai tumšajā laikā nevelta pietiekamu uzmanību. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija esot uzlabojusies. Līdz šim aizrādījumus par atstarotāju nelietošanu saņēmuši vien trīs gājēji. Visneapdomīgākie esot pieaugušie, savukārt par labu nācis izglītojošais darbs skolās.
"Bērni atstarotājus nēsā apzinīgi. Citiem tie ir iestrādāti somās vai jakās," teic A. Vīgants. Lielākas raizes gan sagādājot nevis gājēji, bet velobraucēji ārpus pilsētas. "Biežākās atrunas ir, ka izbraucis tepat netālu no mājām vai neesot kur atstarotāju iegādāties. Tā ir nevērība," iemeslus, kāpēc netiek izmantots atstarotājs, atklāj likumsargs.
Savukārt Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšniece Elīna Klindžāne informēja, ka līdz šim novadā par atstarotāja nenēsāšanu ar soda protokolu sodīts viens iedzīvotājs, taču mutisku brīdinājumu saņēmuši jau 20 neapdomīgie gājēji. E. Klindžāne skaidro, ka mutvārdu aizrādījums piemērojams, ja gājējs nevienu nav apdraudējis, taču naudas sods līdz 20 latiem atbilstošākais būs tad, ja gājējs nemaz nenožēlo, ka nav izmantojis atstarotāju un negrasās to darīt arī turpmāk. Policijas darbinieki neapdomīgajiem gājējiem vienmēr iedod arī atstarotāju.
"Novadam cauri stiepjas B1 šoseja. Par gājējiem, kas iet pa šosejas braucamo daļu un teju nav redzami, bieži mums ziņo tieši autobraucēji." Taču neapdomīgi riteņbraucēji Carnikavas novadā neesot problēma. "Pašlaik ar velosipēdiem pārvietojas vai nu sportisti, vai tie, kas šādi pārvietojas ikdienā, tāpēc ir laikus nodrošinājušies. Atpūtas braucēji vairs nav sastopami."
E. Klindžāne smej, ka atrunas, kāpēc neticis lietots atstarotājs esot visdažādākās. Pie populārākajām pieder atstarotāja aizmiršana otrā somā vai pie otras jakas, savukārt bērni atstarotāju parasti aizmirsuši izvilkt no somas. "Lai tevi pamanītu, var nēsāt arī lukturīti vai kādu citu gaismu atstarojošu elementu. Daudzi aizbildinās, ka telefonam baterija nosēdusies." Apzinīgākie ir bērni un sirmgalvji, bet visbiežāk grēko jaunieši, kam atstarotāji nešķiet stilīgi, kā arī pieaugušie, kuri padomā par bērniem, bet nepadomā par sevi. "Arī tie, kas daudz pārvietojas ar automašīnu, bieži aizmirst, ka, izkāpjot no auto, tomēr arī kļūst par gājējiem."
Mērķis nav sodīt
Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš atzīst, ka situācija pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies – pašlaik atstarotājus nēsā uz pusi vairāk iedzīvotāju nekā 2011. gadā. Galvenā problēma bieži esot nevis neesošs atstarotājs, bet nepareiza tā nēsāšana. "Cilvēks formāli izpilda likuma prasību, piestiprina atstarotāju uz muguras un iet pa ceļa pareizo pusi – pretī satiksmei, bet pretimbraucošā mašīna taču neredz atstarotāju uz muguras," stāsta M. Bomiņš un uzsver, ka primārais nav sodīt gājēju, bet to izglītot un iedot atstarotāju.
"Šogad Ķekavas, Baldones, Inčukalna un Ikšķiles novadā esam izdalījuši vairāk nekā 3000 atstarotāju," M. Bomiņš atklāj, ka reti sastopas ar gadījumiem, kad cilvēki kategoriski atsakās lietot atstarotāju un iemesls, kāpēc tā nav, esot visai pamatots. Visapzinīgākie esot cilvēki lauku teritorijās, kas ik rītu vairākus kilometrus mēro uz darbu. "Viņiem ir gan lukturītis, gan atstarotājs. Šie cilvēki visvairāk apzinās, ka, ik dienu ejot gar ceļu, risks pakļūt zem riteņiem ir lielāks."
Bieži par tumsā neredzamajiem gājējiem kļūstot tie, kas, devušies uz ballīti, rēķinājušies, ka kāds atbrauks pakaļ, bet plāni mainās un mājās jānāk kājām. Gājēji bieži aizmirst, ka, pažēlojot pārdesmit santīmu atstarotāja iegādei, viņi sevi pakļauj riskam zaudēt pašu dārgāko – dzīvību.