Šī rezolūcija paredz, ka līdz 2015. gadam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs būs izstrādāta sistēma attiecībā uz ģimenes plānošanu, kas ietver jautājumus par kontracepcijas izmantošanu un abortiem. Jautājumā par kontracepciju šī rezolūcija nosaka, ka tuvāko gadu laikā ir jāpanāk, ka tajās valstīs, kur kontracepciju izmanto tikai daži procenti seksuāli aktīvo cilvēku, tā tuvotos vidējam Eiropas standartam, kas ir aptuveni 60 procenti. Tas nozīmē, ka nacionālajām valdībām ir jādomā, kā atbalstīt tā sauktos ģimenes plānošanas centrus, kur cilvēkiem ir iespēja iepazīties ar viņiem piemērotāko kontracepciju. Īpaši tiek uzsvērta tāda sistēma, kāda ir, piemēram, Grieķijā, Īrijā un Spānijā, kad tiek atzītas tikai tā sauktās "dabīgās metodes", kas nozīmē, piemēram, ievērojot kalendāro principu.
Rezolūcijas izstrādātāji uzskata, ka jauniešu izglītošana varētu samazināt arī abortu skaitu. Savukārt tām sievietēm, kurām iestājusies "nevēlama grūtniecība", ir jānodrošina pēc iespējas efektīvāka un sievietei nekaitīgāka iespēja šo medicīnisko procedūru veikt. Tiek uzsvērts, ka abortu aizsliegšana var sekmēt to, ka sievietes izvēlēsies veikt tos nelegāli, tā apdraudot savu dzīvību un veselību. Likumsakarīgi, ka vismazākais abortu skaits ir tajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās lielākā daļa seksuāli aktīvo cilvēku izvēlas kādu no kontracepcijas metodēm. Saskaņā ar statistiku vismazākais abortu skaits ir Beļģijā, Nīderlandē un Vācijā. Latvija, tāpat kā Igaunija un Ungārija, ir to valstu vidū, kur abortu skaits joprojām ir ļoti liels. Rezolūcija vēsta, ka vislielākais abortu skaits Eiropas Savienībā ir Rumānijā. Šajā valstī uz 1000 grūtniecībām tiek veikti 52 aborti. Taču vēl sliktāka situācija, pēc rezolūcijas izstrādātāju domām, ir tajās valstīs, kur aborti ir vai nu aizliegti, vai atļauti tikai atsevišķos gadījumos. Starp šādām valstīm, kurās situāciju steidzami vajadzētu mainīt, ir Portugāle, Spānija un Īrija.
Atgādinām, ka Asociācija "Ģimene" Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Martinam Šulcam (Martin Schulz) nosūtīja vēstuli, kurā lūdza nepieņemt Reproduktīvās veselības un tiesību rezolūciju, jo esošajā redakcijā tajā tiek ierobežotas vairākas cilvēka pamattiesības.
22. oktobrī notikušais balsojums rāda, ka liberālo Eiropas valstu deputāti šoreiz neguva uzvaru, jo par rezolūcijas atdošanu atbildīgajai komisijai vēlreizējai pārstrādei nobalsoja 51 procents jeb 351 deputāts, 46,4 procenti jeb 319 bija pret, bet trīs procenti jeb 18 Eiropas Parlamenta deputāti atturējās.
No deviņiem Latvijas deputātiem pieci balsoja par, bet četri – pret. Par labojumiem rezolūcijā zaļo gaismu deva deputāti Ivars Godmanis (ievēlēts no LPP/LC), Krišjānis Kariņš, Inese Vaidere un Kārlis Šadurskis no "Vienotības", kā deputāts no Nacionālās apvienības, proti, Roberts Zīle. Pret bija Sandra Kalniete no "Vienotības", kā arī Aleksandrs Mirskis un Alfrēds Rubiks no "Saskaņas centra". Vēl šim pulciņam pievienojās Tatjana Ždanoka no PCTVL.
Balsojums rāda, ka Baltijas valstu deputātiem šajā jautājumā nebija vienotas nostājas, jo, piemēram, lielākā daļa deputātu no Lietuvas balsoja par, bet igauņi izvēlējās būt pret rezolūcijas atdošanu ottreizējai caurlūkošanai.
Ar balsojuma rezultātiem var iepazīties šeit.
Ar Reproduktīvās veselības un tiesību rezolūciju var iepazīties šeit.
"Par dzīvību": Dzīvība sākas no ieņemšanas brīža