Kopš 2007. gada vilcieni posmā «Rīga–Ērgļi» vairs nekursē, sliedes ir demontētas. Tomēr tiltu regulāri izmanto gājēji. «Latvijas Dzelzceļš» lēmumu nojaukt tiltu pamatojis ar tā slikto tehnisko stāvokli.
Stopiņu novada Dome pēc tam, kad saņēma valsts akciju sabiedrības «Latvijas Dzelzceļš» vēstuli par šogad iecerēto dzelzceļa tilta pār Mazo Juglu demontāžu, izsludināja iedzīvotāju aptauju. Tā kā tiltu izmanto arī Salaspils novadā dzīvojošie, viedokli izteikt aicināja arī kaimiņu novadā. Kaut arī gājēju no upes šķir tikai šķirbaini dzelzceļa gulšņi, tilts tiek intensīvi izmantots, kam par pierādījumu kalpo labi iemīta taka.
Tilts savieno Salaspils Jauncekuli un vasarnieku ciematu «Avoti» ar Stopiņu Upeslejām, līdz ar to iedzīvotāji ir ieminuši taku uz tuvāko veikalu otrpus upei. Ne tikai nokļūšana veikalā būtu neiespējama, tiktu apgrūtināts arī doktorāta apmeklējums un piekļūšana sabiedriskajam transportam, ja demontētu tiltu. Cilvēkiem nāktos mērot vairāku kilometru apkārtceļu.
Kā norāda Stopiņu novada Domes pārstāve Inese Skrastiņa, iedzīvotāji ļoti aktīvi piedalījušies aptaujā un līdz ceturtdienai iesnieguši vairāk nekā 200 anketu. Lai gan anketas tiks apkopotas tikai pirmdien, viņa novērojusi, ka iedzīvotāji ne tikai atbalsta tilta saglabāšanu, bet arī vēlas panākt, lai tam piešķirtu vietējās nozīmes vai valsts kultūras pieminekļa statusu. Savukārt Salaspils novada Dome nav saņēmusi neviena iedzīvotāja viedokli.
Ir iespēja iekļaut sarakstā
Tilta saglabāšanā ieinteresēti gan iedzīvotāji, gan vēsturnieki. Tilts nav iekļauts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tāpēc vēsturniekus māc bažas, ka viņi var palikt nesadzirdēti. «Šis ir viens no nedaudzajiem dzelzceļa tiltiem, kas saglabājies no pirmās Latvijas brīvvalsts laika. Tāpēc vien tas ir vērtīgs,» uzskata Latvijas Industriālā mantojuma fonda priekšsēdētājs Andris Biedriņš.
Potenciāli apdraudētība varētu palielināt iespēju, ka tiltu iekļauj vietējās nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris. «Ja iedzīvotāji vai kāda organizācija nāktu klajā ar ierosmi, pieminekļu uzskaites komisija un eksperti izvērtētu, vai tilta nozīmība ir pietiekami liela.» J. Asaris piebilda, ka līdz šim nav saņēmis iesniegumu par tilta iespējamo demontāžu, jo objekta nojaukšanu, ja tas vecāks par 50 gadiem, nepieciešams saskaņot ar inspekciju.
A. Biedriņš: «Tehniskais stāvoklis ir tāds trafarets aizbildinājums, ko «Latvijas Dzelzceļš» lieto parasti šādos gadījumos, domāju, ka tas nebūtu jāņem nopietni. Eksperti var veikt pārbaudi un izvērtēt, vai tiešām tilts ir tik bīstamā stāvoklī, ka pat gājēji vairs nedrīkst to šķērsot, lai tiktu pāri upei.»
Starp piramīdām un Mazo Juglu
«Negribētos, lai mums būtu par vēl vienu «zudušās Latvijas» objektu vairāk,» saka Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes docents Mārtiņš Mintaurs. Starptautiskajā apritē šādas liecības sauc par industriālā mantojuma objektiem, un pasaulē to saglabāšanai tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība. Kopš tilta būves apritējuši 79 gadi, un tas ieguvis kultūrvēsturisku nozīmi, kļūstot par unikālu 20. gadsimta pirmās puses inženiertehniskās celtniecības liecību, un kā tāds tas būtu iekļaujams valsts aizsargājamo objektu skaitā, uzskata M. Mintaurs.
Šis tilts ir tikpat svarīgs vēstures liecinieks kā senas pilsdrupas, pilskalns vai baznīca. Tas ir daļa no dzīvās pagātnes, kas turpinās šodien un kalpo mūsdienu vajadzībām, jo iedzīvotāji tiltu izmanto joprojām. «Patriotisms sākas ar piederības izjūtu savai dzīvesvietai un ar interesi par tās vēsturi, kas ietver visus iespējamos mērogus – no tūkstošgadīgajām piramīdām Ēģiptē līdz pagājušā gadsimta 30. gados celtajam dzelzceļa tiltam Pierīgā,» rezumē vēsturnieks.
Salaspils novada «Daugavas muzejs» jau nosūtījis Stopiņu pašvaldībai vēstuli ar lūgumu ņemt vērā tilta kultūrvēsturisko nozīmi, līdzīga satura vēstule šajās dienās tiks nosūtīta arī no LU Vēstures un filozofijas fakultātes Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedras.
Ceturtdienas, 1. marta, pēcpusdienā ar mums sazinājās «Latvijas Dzelzceļa» preses pārstāvis Māris Ozols, kurš sacīja, ka plāns nojaukt tiltu vēl nav apstiprināts, solot precīzāku informāciju sniegt tuvākajās dienās.