Klaiņojoši dzīvnieki ir problēma, kuru Latvijā risina, bet neatrisina. Vieniem veicas labāk, citiem – ne tik labi, tomēr ir novadi, kas nežēlo ne līdzekļus, ne citus resursus, lai ierobežotu klaiņojošus dzīvniekus.
Trīs pašvaldības – Saulkrasti, Carnikava un Ādaži – pieteikušas humānu karu klaiņojošiem dzīvniekiem, iesaistot brīvprātīgos iedzīvotājus, vietējās veterinārās klīnikas un pašvaldības policiju.
Suņus nodod patversmēm
Saulkrastu pilsētas pašvaldība sadarbojas ar dzīvnieku patversmi "Mežvairogi" Ķekavas novadā. Taču klaiņojošu suni nav tik viegli noķert. "Tāpēc jau to sauc par klaiņojošu dzīvnieku – kamēr atbrauc no patversmes, suns jau divas reizes apskrējis ap pilsētu," stāsta Saulkrastu policijas priekšnieka pienākumu vietas izpildītājs Guntis Vinteris. "Rudenī palielinās klaiņojošo dzīvnieku skaits. Bērni pa vasaru paspēlējas un tad atstāj. Diemžēl tā notiek," viņš piebilst.
Biedrības "Dzīvnieku patversme "Mežavairogi"" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Priede atzīst, ka rudenī pašvaldībās, kurās ir dārzkopības kooperatīvi, klaiņojošu suņu un kaķu skaits krasi palielinās. "Mežavairogiem" ir sadarbības līgumi ar vairākām Pierīgas pašvaldībām.
Carnikavas novada pašvaldības policija sadarbojas ar Juglas dzīvnieku aizsardzības grupu "Labās mājas". Ja pašvaldības policijai ir informācija par klaiņojošiem dzīvniekiem, tā tiek nodota Juglas dzīvnieku patversmei, kas atbrauc un nogādā dzīvnieku patversmē. Nereti klaiņojoša dzīvnieka notveršana prasa operatīvu rīcību, tādēļ Carnikavas pašvaldības policijas darbinieki ir izgājuši apmācību un ieguvuši dzīvnieku ķērāja apliecību, lai notverto dzīvnieku patversmē nogādātu saviem spēkiem.
Galvassāpes ar kaķiem
Saulkrastos mitinās bezsaimnieku kaķi, par kuriem rūpes uzņēmušās iedzīvotājas. "Kaķu tantēm", kā tautā viņas iesauktas, ir izskaidrots, ka jāvēršas domē ar iesniegumu par kaķu sterilizāciju. Iesniegums tiek nodots vietējam vetārstam, kurš pats kaķus noķerot, sterilizējot un atgriežot atpakaļ uz ielas. "Nē, tantes nav satraukušās, ka varētu zaudēt savus mīluļus, jo esam visu izskaidrojuši un iesniegumā jāpieraksta piebilde "ar atgriešanu"," saka G. Vinteris.
Ādažos klaiņojošus kaķus ķer pašvaldības policija, kas tos nogādā sterilizācijai uz Ādažu klīniku. "Mēs neierobežojam tantiņas, kas baro kaķus. Sākumā viņas uztraucās, ka vēlamies aizvest kaķus, bet mēs nomierinājām un izskaidrojām, ka kaķi dodas tikai uz operāciju un atgriezīsies ar nogrieztu austiņu – tā vetārsti iezīmē klaiņojošus sterilizētus kaķus," saka Ādažu novada pašvaldības policijas priekšnieks Oskars Feldmanis.
SIA "Purni" vadītāja veterinārārste Adrija Keiša pastāstīja, ka Ādažu novadā dzīvnieki bieži tiek izmesti no braucošām automašīnām. "Vairāki iedzīvotāji savām acīm redzējuši, kā no automašīnām ceļa malā tiek izmesti dzīvnieki. Kopā ar kolēģi palīdzam ķert klaiņojošus kaķus un nododam tos pašvaldības policijai, kas ved stingru uzskaiti un nodod kaķus klīnikā sterilizācijai. Pēc divām dienām, kad kaķis atžirdzis no narkozes, to atbrīvo. Ādažos vadu arī veterināro aptieku, kurā regulāri informēju iedzīvotājus par sterilizācijas nepieciešamību. Nevaram uzturēt savu novadu tīru un kārtīgu, ja mums ir tik daudz kaķu, kas turklāt vairojas," norāda A. Keiša.
SIA "Ādažu veterinārā klīnika" vadītāja Inga Jaunzare teic, ka parasti mēnesī sterilizējot piecus līdz desmit klaiņojošus Ādažu kaķus, taču augusts esot bijis īpaši ražīgs – kaķu bijis aptuveni 20. "Mums ir līgums arī ar Juglas dzīvnieku patversmi, kas mums atgādā Carnikavas novadā noķertos kaķus," stāsta I. Jaunzare.
Sūdzas par "kaķu tantēm"
SIA "Purni" veterinārārste Inga Kokina kaķu problēmu risināšanā Ādažos iesaistījusies kā viena no brīvprātīgajām. "Cilvēkiem pietrūkst informācijas, un attieksme ne vienmēr ir pozitīva. Iedzīvotāji izvairās saukt policiju, jo baidās, ka viņiem būs nepatikšanas vai jāmaksā. Bet klaiņojošu kaķu sterilizāciju Ādažos apmaksā dome. Policija tikai sastāda aktu par noķerto kaķi un nogādā to klīnikā. Ir iedzīvotāji, kas iesaistījušies šajā darbā pat ar saviem līdzekļiem – iegādājušies speciālus būrus dzīvnieku ķeršanai. Pievērsos brīvprātīgajam darbam, kad kārtējo reizi man atnesa uz klīniku klaiņojošu kaķēnu – slimu, ar izpuvušām acīm. Es sapratu, ka kaut kas ir jādara, citādi nekas nemainīsies un Ādaži būs pilni ar slimiem kaķiem," stāsta I. Kokina.
Carnikavas novada pašvaldības aģentūrai "Carnikavas komunālserviss" ir sadarbības līgums ar dzīvnieku patversmi, kas ietver arī kaķu sterilizāciju. Patversmei tiek sniegta informācija par adresi, kurā ir klaiņojošie kaķi, un patversmes darbinieki atbrauc uz vietu, izanalizē situāciju, sterilizējamos kaķus aizved, sterilizē un jau nākamajā dienā atved atpakaļ uz vietu, kur kaķi tika paņemti. Mazos kaķēnus un labdabīgus, no mājām izmestus kaķus ievieto savā patversmē, bet izteikti slimos kaķus eitanizē. Izdevumus sedz pašvaldība.
Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšniece Elīna Klindžāne kaķu barošanu māju pagalmos komentē no likumu puses: "Dzīvnieku aizsardzības likums atļauj kaķus barot. Pašvaldības policijā ir bijušas sūdzības par "kaķu tantēm", kas baro kaķus, jo kaķi pulcējas ap kādu daudzdzīvokļu māju, kur tie tiek baroti. Daudziem iedzīvotājiem tas rada neērtības. Arī saistošajos noteikumos ir ietverta norma, kas nepieļauj klaiņojošu suņu un kaķu uzturēšanos daudzdzīvokļu pagalmos, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma lietās netiek sākta, jo tas būtu pretrunā ar dzīvnieku aizsardzības likumu."
Jāglābj arī citi zvēri
Ādažu novads sadarbojas ar Juglas dzīvnieku patversmi "Labās mājas". "Sadarbība ir ļoti laba. Un ne tikai par suņiem un kaķiem. Nesen problēma bija ar stārķiem. Tie bija sapinušies elektrības vados. Viens bija jau miris, bet otru izdevās glābt. Izsaucām "Latvenergo" speciālistus, lai atslēdz elektrolīnijai elektrību, un patversmes darbinieki atbrīvoja stārķi. Trīs dienas patversmes vetārsts turēja stārķi pie sevis kabinetā, kamēr tas atžirga tiktāl, ka to varēja palaist atpakaļ dabā. Citu reizi bija stārķis ar salauztu kāju. Arī atbrauca patversmes darbinieki un noķēra. Viņi prot to darīt. Kad uzradās mežacūkas, tad gan saucām citus dienestus," stāsta O. Feldmanis. "Labās mājas" savāc arī mirušos dzīvniekus.
Carnikavas novadā kritušos dzīvniekus – sabrauktus uz ceļiem, izskalotus no jūras vai gājušus bojā citā veidā – savāc pašvaldības aģentūra "Carnikavas komunālserviss".
Savukārt "Mežavairogi" no Saulkrastu pludmales šovasar vairākas reizes aizvākuši izskalotus mirušus roņus. Tie nodoti uzņēmumam, kas nodarbojas ar dzīvnieku utilizāciju – kremēšanu Igaunijā.