Ar Vecā Stendera vārdu ir saistīti daudz nozīmīgi notikumi Latvijas vēsturē, piemēram, viņš, kurš etniski būtu pieskaitāms pie baltvāciešiem, uz savas kapa plāksnes vēlējās, lai iegravē "Latvis". Ar savu rīcību Sunākstes un Sēlpils draudžu mācītājs pieskaitīja sevi draudzei, tiem, kas vēl bija dzimtbūšanas jūgā un neizglītotībā. Vai tas ir mazs darbs?
Pateicoties Vecā Stendera spalvai, latviešiem nākušas vairākas svētīgas grāmatas. Viņš rakstījis ne vien garīga satura darbus, bet arī vispārizglītojošu materiālu. Šodien ir to grūti iedomāties un atcerēties, bet viņa darbība ļoti nozīmīgi ietekmēja draudzes locekļus, tādējādi rosinādama latviešu ne vien uz kristīgu, bet arī laicīgu izglītošanos.
Viņa šūpuļa svētkiem par godu ievietosim trīs fragmentus no viņa 1774. gadā izdotās "Augstās gudrības grāmatas" – uzrunu lasītājam, grāmatas lasīšanas ievadlūgšanu un vienu no grāmatā apskatāmajiem tematiem, šoreiz par grēku piedošanu.
Mīļais latvieti,
Še ir tev Svētas gudrības Grāmatiņa, kas tev par ceļa-rādītāju uz svētu mūžību būs, kad tu to tikai pareizi valkāsi [izmantosi]. Piemini, ko tavs Pestītājs Jēzus Lk 16:8 saka: "Tie bērniņi šīs pasaules ir gudrāki savā tautā, ne kā tie bērni tās gaismas." [2012. gada tulkojumā: šī laika dēli pret savu cilti ir saprātīgāki nekā gaismas dēli."]. Tas ir: Tie pasaules bērni pēc iznīkamās pasuales-mantas ar lielākām rūpēm un apdomu dzenās, un uz to dienas un naktis gādā, ne kā paši ticīgi pēc mūžīgas debes-mantas. Tas mums ir par apkaunošanu mūsu kūtrības pie dvēseles lietām sacīts.
Šī grāmatiņa tev no šīs kūtrības mudinās, un tev to debesīgu gudrību pašā sirdī spiedīs.
Lasi to tamēr, kamēr galvā un sirdī paliek. Māci arīdzan tavus bērniņus no mazām dienām šo grāmatiņu. Tad caur Dieva svētu palīgu tava dzīvība un Dieva-kalpošana būs cita lieta, ne kā līdz šim bijusi. Tad tu tos svētus augļus no tā dzīvot un mirstot, viņā dienā iekš mūžības, baudīsi.
Svētā lūgšana priekš Lasītāja,
Lai mīļais Dievs, ko es še lasu
Pie manas dvēsel's svētījās.
Lai es pēc tava vārda prasu,
Ka sirds no ļauna atstājās,
Un es to allaž labprāt daru,
Ar ko tev Dieviņ patikt varu.
Tad būšu šeitan izredzēts
Un tur pie tevim mūžam svēts.
Grēku piedošana [20. – 21. lpp]
Mt. 11:28, 29. Jēzus saka: Nāciet šurp pie manim visi, kas jūs bēdīgi un grūtsirdīgi esat, es gribu jūs atvieglināt. Bet mācajties no manim, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs. Tad atrasiet jūs atvieglošanu jūsu dvēselēm. [2012.gada tulkojums: Nāciet pie manis visi, ks esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un es jūs atvieglināšu. [Uzņemiet manu jūgu un] mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm].
Ka grēcinieks top pazudināts, Tas nav mīļā Dieva prāts,
Jo viņam grēkus piedot, prieks, Kad atgriežās viens grēcinieks,
Un savus grēkus nožēlo Un ļaunu vairs ne iemīļo,
Bet jaunu prātu uzņemās Un labu darīt priecājās.
Tāds grēcinieks ne top pasaudēts, Bet Dieva priekšā taisns un svēts.
Bet tādam piedot Dievs ne var, Kas allaž Dievam pretī dar,
Kas cienī lopu kārības, Kam pilna sirds no blēdības,
Un paliek savā ļaunumā, Tāds kritīs mūžgā sodībā,
Un tādam napalīdzēs viss, Ka Baznīckungs to svētījis.