«Šobrīd, kad Latvijā liela uzmanība pievērsta reformām izglītībā, arī mums, Salacgrīvas novada latviešu valodas un literatūras skolotājām, radās iecere doties pieredzes apmaiņā uz Ādažu Brīvo Valdorfa skolu. Mūsu mērķis bija iegūt kādu atziņu, ko arī mēs, vispārizglītojošas skolas skolotāji, varētu izmantot ikdienas darbā ar skolēniem,» stāsta Salacgrīvas novada latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Ingūna Ādmīdiņa.
Viņa turpina: «Ādažos mūs sagaidīja smaidīgas un viesmīlīgas skolotājas. Devāmies uz 7. klasi vērot pirmo mācību stundu, kuras garums ir 120 minūtes. Noskaidrojām, ka tā ir galvenā stunda, ar kuru sākas katra diena. Pirmās 20 minūtes ar klasi tikās audzinātāja. Šai laikā skolēni nepiespiestā atmosfērā ar skolotāju pārrunāja aktualitātes Latvijā un pasaulē, ko iepriekšējā dienā lasījuši, klausījušies, kur piedalījušies. Tad pie klases ieradās latviešu valodas un literatūras skolotāja, lai sāktu 100 minūšu garu cikla stundu.»
I. Ādmīdiņa skaidro, ka 100 minūšu garajā stundā izmanto trīsdaļīguma principu: «Pirmajā, ritmiskajā daļā, skolēni, stāvot kājās, balsī lasīja fragmentu no senas ķeltu leģendas «Tristans un Izolde». Mums sākumā nebija īsti skaidrs, kāpēc tas tiek darīts. Izrādās, tā ir skolēna atmodināšana aktīvam mācību procesam, un tās ilgums ir atkarīgs no bērna vecumposma. Tad sākās stundas otrā mācību daļa, kurā skolēni atkārtoja par divdabi un divdabja teicienu. Stundas noslēdzošajā daļā klasē ieradās 6. klases audzēkņi, lai piedalītos septītklasnieku pēc paša izvēles izlasīto grāmatu prezentācijā. Šādi skolēni cenšas ieintriģēt vienaudžus, arī skolotājus izlasīt tieši viņu prezentētās grāmatas.»
«Tā paskrēja 120 minūtes, kamēr mūsu skolās tās būtu trīs mācību stundas kopā bez starpbrīža. Skolēni bija motivēti darbam, neviens neskatījās pulkstenī, iztika bez mobilajiem telefoniem, IPhone vai kāda cita tehniskā izklaides līdzekļa, kas mūsu skolēniem bieži vien šķiet neatņemama stundas sastāvdaļa,» uzsver I. Ādmīdiņa.
Pēc brokastu starpbrīža Salacgrīvas skolotāji vērojuši literatūras stundu 10. klasē, kur skolēni apguva V. Šekspīra «Hamletu». «Viņi galvenokārt strādāja ar literāro tekstu, ko iepriekš visi bija izlasījuši. Galvenais akcents tika vērsts uz kritisko domāšanu. Šī ir skola, kas māca mācīties un domāt, tā saka paši skolēni,» precizē Ādmīdiņa.
Vēl ciemošanās laikā Salacgrīvas skolotāji apmeklēja bērnudārza grupiņas, kā arī kopā ar Valdorfa skolas skolotājām pārrunāja jautājumus par Valdorfpedagoģiju. «Interesanti, ka pamatskolā tādus priekšmetus kā ģeometriju, fiziku, astronomiju un ķīmiju skolēni sāk apgūt ātrāk nekā valsts vai pašvaldību skolās. Tam ir savs pamatojums, jo vācu filozofs R. Šteiners (Valdorfa pedagoģijas pamatlicējs) uzskatīja, ka pedagoģijas pamatā ir bērns un viņa konkrētais vecums, kas nosaka mācību saturu un metodes, ar kādām jāstrādā. Jautājumu bija daudz, jo mācību programma, pēc kuras mācās valdorfieši, krietni atšķiras no mūsu skolu programmām,» piebilst Salacgrīvas skolotāju grupiņas pārstāve.
28.02.2012 17:00
Salacgrīvas pedagogi gūst pieredzi Ādažos
Autors Apriņķis.lvĀdažu Valdorfa skolas audzēkņi stundu laikā iztiek bez mobilajiem telefoniem, kas Salacgrīvas skolas skolēniem bieži vien šķiet neatņemama stundas sastāvdaļa jeb Salacgrīvas novada latviešu valodas un literatūras skolotāju secinājumi pēc pieredzes apmaiņas brauciena uz Ādažu Brīvo Valdorfa skolu.