Piemēram, pašlaik ir nēģu lieguma laiks. Tikai viens noķerts nēģis nelegālam zvejniekam var izmaksāt 25 latus. Un izrādās, arī ziemā, zem bieza ledus var iemanīties ielikt tīklus. «Rīgas Apriņķa Avīze» devās līdzi Valsts vides dienesta inspektoru komandai reidā uz Gauju pie Carnikavas, lai piedalītos nelegālu zvejas tīklu un murdu meklēšanā.
Vides inspektori savu dienu plāno, vadoties pēc saņemtās informācijas par iespējamās maluzvejniecības vietām. «Ir ļoti daudzi makšķernieku, kas mums ziņo, ja pamana kaut ko aizdomīgu. Arī vietējie iedzīvotāji ļoti palīdz. Mūsu vidū arī ir makšķernieki, kas savā brīvajā laikā redz, kas kur ko dara. Arī sabiedriskie inspektori mums daudz ziņo,» stāsta Valsts vides dienesta Rīgas sektora inspektors Andris Strautiņš.
«Ja paši maluzvejnieki nav bijuši pie murdiem, tagad, kad viss tā smuki aizsnidzis un uz ledus nav redzamas pazīmes, pat grūti iedomāties, ka tur apakšā kaut kas var būt. Ja redzams kāds kociņš, kāds caurums, tad var mēģināt,» skaidro inspektors.
Benzīna nav – kaut vai peldi
Dienas pirmajā pusē tiek izvēlēts maršruts uz Gauju, pēc tam uz Dzirnezeru. Iekāpjam mašīnā un inspektors A. Strautiņš nosaka – benzīns iet uz beigām. Tā arī viena no lielākajām inspektoru rūpēm. «Manai automašīnai atvēlēti 95 litri mēnesī, kolēģa – 80. Iznāk, ka nedēļa varam izbraukt vienu, divas reizes. Citreiz, kad makšķernieki zvana un sūdzas par aizdomīgiem gadījumiem, gandrīz vai jāsaka – zvaniet mēneša sākumā. Tad mums ir degviela un varam aizbraukt. Mēneša beigās ir ļoti švaki,» stāsta inspektors.
Par ierobežoto benzīnu sašutis arī kolēģis, inspektors Gints Zemitāns. Viņš atceras situāciju, kāda bijusi pirms pāris mēnešiem: «Šosezon decembrī un janvārī visi ūdeņi vēl bija vaļā, bet pēc kalendāra tie ir ziemas mēneši, tāpēc arī motorlaivām benzīns nepienākas. Mums ārā ir ziema, bet maluzvejniekiem nav – ūdeņi ir vaļā un tīkli iekšā. Cilvēki zvana, saka – tīkli tur un tur. Bet ko man darīt? Peldēt viņiem pakaļ?»
Reida dienā ledus biezums ir vairāk nekā 40 centimetru. Lai redzētu, kas notiek ūdenī, jāveido āliņģi. Vides inspektori stāsta, ka darba rīki, ar kuriem nākas strādāt, ir neapskaužami – darbs ar tiem veicas lēni, pārmērīgi daudz tiek tērēts gan laiks, gan enerģija. Tāpēc īpaši priecīgus vides sargus dara pirms pāris dienām iegūtie, maluzvejniekiem konfiscētie instrumenti – moderns urbis un zāģis. «Kamēr ar jauno urbi izurbtu 60 caurumus, tikmēr ar veco – vienam līdz pusei būtu tikts,» salīdzina G. Zemitāns.
Pirmā uzietā, aizdomīgā vieta arī izrādās pilna loze – zem ledus atrodas murds. «Redzams, ka iepriekš bijis cirsts āliņģis. No tā var secināt, ka murds tur jau bijis vēl atļautajā laikā – pirms 1. februāra. Bet tas nebija izņemts un vieta joprojām redzama,» paskaidro A. Strautiņš.
Ne vienmēr gaida īpašnieku
Ne vienmēr Vides inspektori slapstās pa krūmiem un vaktē visu nakti, lai notvertu tīkla vai murda īpašnieku. Citreiz, izvērtējot situāciju, murdu izvelk paši un zivis atbrīvo. «Te tas murds var nostāvēt arī mēnesi, un neviens pie viņa var neatnākt. Viena šāda murda dēļ mēnesi dežūrēt – tas būtu nelietderīgi. Zivis murdā ļoti ilgi var izdzīvot, tāpēc pie tiem var reti iet. It sevišķi šādā laikā – kad zina, ka ir liegums. Mēs labāk braucam uz vietām, par kurām mums ir konkrēta informācija. Kur zināms, ka zvejnieki regulāri piestaigā,» atklāj A. Strautiņš.
No savas inspektora pieredzes viņš atceras amizantu gadījumu – tikšanos ar kādu maluzvejnieku: «Vienreiz gadījās, kad pats tīkla saimnieks pienāca pie mums un prasīja vergu (instrumentu āliņģa veidošanai). Viņš savu esot noslīcinājis. Stāsta, ka ziemā peldot un vajagot, ar ko āliņģi izcirst. Bet vietējie makšķernieki jau pastāstīja, ka viņš ir no tiem, kas liek tīklus.»
Inspektori stāsta, ka maluzvejnieku un vides pārstāvju attiecības dažkārt mēdz iet augstos toņos. Kamēr inspektori dodas pārbaudē, tikmēr ļaundari darbojas ap spēkratu. «Jūras inspektoram, kurš devās pārbaudīt kuģus un atklāja nelikumīgu lomu, sadauzīja mašīnu, stiklus izsita. Mums pašiem jau arī bijuši daudzi gadījumi, kad riepas sadur. Šim pašam divas riepas sadūra. Kad sabojā visas četras, jāsauc evakuators, lai mašīnu prom dabūtu. Tāpēc mēs vienmēr cenšamies, lai kāds paliek pie transportlīdzekļa,» atklāj A. Strautiņš. Kolēģis G. Zemitāns savukārt pastāsta, ka vides inspektoru mašīnas vērīgākie jau pazīst. «Rīgas reģionā jau tikai divas trīs mašīnas. Viens otrs jau numurus no galvas pateiks,» viņš smej.
Dienas loms – aptuveni 70 nēģu
Aizdomīgajā vietā inspektori no sākuma ar jauniegūto, moderno urbi dažu sekunžu laikā izurbj ledū vairākus caurumus. Pēc tam izzāģē āliņģa formu, izsmeļ sniega un ledus gabalus un pa ūdens apakšu tausta pēc murda. Tur tas ir! Bet, lai izvilktu no ūdens, murda otrā galā nepieciešams vēl viens āliņģis. Tas tiek izurbts, izzāģēts, un nu murdu var vilkt ārā. Inspektoru reida dienas loms izrādās pieklājīgs – četri līdz pieci kilogrami nēģu, kas tiek atbrīvoti un laisti atpakaļ upē.
Pēc dienas pirmā veiksmīgā atraduma vairs tik labi neveicas. Apstaigājot zināmas Gaujas vietas, atrasts tomēr nekas netiek. Arī brauciens uz Dzirnezeru – veltīgs, lai gan pirms divām nedēļām tur zem ledus izņemti trīs tīkli. Vienīgais – Gaujā sastapti divi makšķernieki bez atļaujas kartiņām. Vides inspektori tiem piemēro 20 latu sodu un savu darba dienu beidz. «Šī izrādījās vidēji rezultatīva diena. Ir gājis labāk, ir gadījies arī, ka neatrod neko,» nosaka A. Strautiņš.
Īpaši priecīgus vides sargus dara pirms pāris dienām iegūtie, maluzvejniekiem konfiscētie instrumenti – moderns urbis un zāģis. «Kamēr ar jauno urbi izurbtu 60 caurumus, tikmēr ar veco – vienam līdz pusei būtu tikts,» salīdzina G. Zemitāns.
Inspektoru reida dienas loms izrādās pieklājīgs – četri līdz pieci kilogrami nēģu, kas tiek atbrīvoti un laisti atpakaļ upē.