23.02.2012 15:52

Bāka tiem, kam grūti «ielikt sevi rāmjos»

Autors  Ilze Ratniece, «Rīgas Apriņķa Avīze»
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Krišjānis Zaremba un Elīna Rotbaha-Zaremba: «Viens jaunietis stresu noņem, braucot līdz vēlam vakaram ar sniega dēli pa kalnu, otrs izvēlas lietot. Kāpēc tā? Gribam to saprast.» Krišjānis Zaremba un Elīna Rotbaha-Zaremba: «Viens jaunietis stresu noņem, braucot līdz vēlam vakaram ar sniega dēli pa kalnu, otrs izvēlas lietot. Kāpēc tā? Gribam to saprast.» «Rīgas Apriņķa Avīzes» arhīvs

Starptautiskās kristiešu organizācijas «Zilais Krusts» biedrības «Bāka» pērn izveidotā Siguldas nodaļa palīdz cilvēkiem ar atkarībām celt pašvērtējumu.

Siguldas pusē līdz šim atkarību profilaksē un cīņā ar to izraisītajām sekām strādāja sociālais dienests, policija, reizumis Bērnu un jauniešu interešu centrs, kā arī vietējā Anonīmo alkoholiķu atbalsta grupa. Kad 2008. gadā skolās likvidēja sociālo darbinieku štata vietas, situācija ir pasliktinājusies. Būtībā darbs ar jauniešu atkarību profilaksi kļuva epizodisks un neefektīvs.

Tajā pašā laikā sabiedrība skaidri redzēja situācijas nopietnību, jo alkohola lietošana un smēķēšana jauniešu vidū kļuva arvien plašāka. To pierādīja gan Siguldas novada sociālā dienesta veiktais pētījums, gan varēja vilkt paralēles ar situāciju Rīgā, kur 2010. gadā veiktā pētījumā parādījās, ka katrs trešais 15–16 gadus sasniegušais jaunietis smēķē. Par vienu no būtiskākajiem riska faktoriem, kas pamudina jaunieti piedzerties atkārtoti, atzīts zemais pašvērtējums.

«Bākas» Siguldas nodaļu dibināja sociālā dienesta darbinieki Krišjānis Zaremba un Ruta Leišavniece, kā arī psiholoģe Elīna Rotbaha-Zaremba. Krišjānis skaidro, ka ideja par biedrības nepieciešamību radusies tādēļ, ka sociālā dienesta resursu nepietiek, lai veiktu regulāru, kvalitatīvu darbu atkarību profilaksē. Iemesls ir arī tas, ka biedrības ir daudz elastīgākas finansējuma piesaistē pretstatā pašvaldības dienestam, kuru ierobežo dažādi likumi un noteikumi.

Biedrības «Bāka» Siguldas nodaļa plāno paplašināt savas rindas ar jauniem, idejām bagātiem cilvēkiem. Pašlaik notiek sarunas ar cilvēku, kurš varētu vadītu tā saucamās izdzīvošanas nometnes jauniešiem. Šādās nometnēs jaunieši iemācās pārvaldīt ķermeni un prātu saviem spēkiem, stāsta Elīna. «Riska grupas jauniešiem, kuriem ir grūtības «ielikt sevi rāmjos», bieži vien pēc vielu pamēģināšanas seko turpināšana. Nometnes ir reāls, praktisks veids, kā viņi var labi un brīvi justies bez vielu lietošanas. Viņi iemācās kontrolēt sevi, un līdz ar to ir lielāka iespēja pārtraukt.»

«Bākas» jaunieši informē, ka martā un aprīlī dosies uz skolām un diskutēs par tādām tēmām kā datoratkarība, alkohols, smēķēšana, narkotikas. «Praktiski parādīsim, ka atkarības skolās ir, un ceram ieinteresēt pašvaldību nākotnē sadarboties, pērkot mūsu sniegtos pakalpojumus.»

Stāsta Elīna: «Mērķis ir no vienas puses mazināt riska faktorus, kas mudina jaunieti pamēģināt un turpināt lietot, no otras – veicināt aizsargfaktorus, kas aizkavē lietošanu. Siguldā ir notikuši policijas reidi, smēķētāju sodīšana, skolas durvju slēgšana. Mēs varam atņemt cigaretes, sodīt, kas ir pats elementārākais, un to var saukt par pātagas efektu, bet jautājums – ko varam dot?» Kad jaunietis sāk palikt atkarīgs, tas ir simptoms citām problēmām jaunieša dzīvē. Elīna uzsver, ka pats galvenais atkarību profilaksē ir regulārs darbs, nevis īslaicīgas, neregulāras kampaņas.

Nākotnē biedrība plāno strādāt ne tikai ar jauniešiem, bet arī ar pedagogiem un vecākiem, līdzatkarīgajiem, kā arī ar pieaugušajiem, kam ir atkarības problēmas. Daudz būs pakārtots no iespējas piesaistīt finanšu līdzekļus. Biedrības «Bāka» Siguldas nodaļa cer uz pašvaldības atbalstu. Tāpat nodaļas darbinieki teic, ka priecātos, ja Siguldas novada Dome atvēlētu telpu individuālajām konsultācijām un organizatoriskajam darbam.

Sarunas nobeigumā Krišjānis uzsver: «Katrs ieguldītais lats jauniešos atsvērs nākotnē daudz lielāku naudas summu. Mūsu veikumu nevar izmērīt ne rīt, ne parīt – rezultāti būs pēc gadiem, kad tagadējie jaunieši nevis ņems no pašvaldības, bet gan dos savu ieguldījumu gan nodokļu, gan dzīves kvalitātes ziņā.»