Kolekciju lielākoties veido dažādu šķirņu krāšņas vistas un gaiļi, bet ir arī vāveres, poniji, ēzelis un citi zvēri.
Kāpēc olu dēļ, ja var mielot arī acis
Pirmais pie ieejas sagaida melns peruāņu pundursivēns. Saimniece stāsta, ka pa ziemu tas dzīvojis mājās, istabā un uzvedies ļoti kārtīgi – nokārtojies tikai uz sava tepiķīša tam paredzētā vietā. Lai gan piemājas zoodārzs savas durvis apmeklētājiem vēra 1. jūnijā, visa kolekcija savākta gada laikā.
Pērn maijā Signe iegādājusies pirmo vistu un gaili. "Gaili tāpēc, lai no rīta būtu, kas nodzied dziesmu, bet kāda oliņa no vistas arī nenāk par ļaunu. Tas viss tā iepatikās un iegaršojās, ka pamazām nāca klāt arvien jaunas vistu šķirnes un saimes. Pirmo vistiņu paņēmām, lai mielotos ar olām, bet vēlāk domājām – kāpēc tikai olu dēļ, ja var mielot arī acis? Un, kad bariņš auga lielāks, sapratām, ka viņiem jāsāk pašiem sevi uzturēt. Tā nu tagad viņiem ir darba laiks, viņi strādā un pelna savus graudiņus," smejas saimniece.
"Briežu" māju kolekcijā ir pērļu, Holandes, baltcekulīšu, antverpenes, zīda, pērļu vistas, sebraiti, australorpi, dimanta, karaliskais un sudraba fazāns, irbes un daudzi citi putni. Līdzās tiem saimei piebiedrojušās arī pundurtrušu meitenes, Holandes pundurkazas, divi Šetlandes poniji, vāveres, vācu purva aitu jēriņi un ēzelis Žaks Paganels. Turklāt uz ponija iespējams arī jāt – viņš ar lielu prieku vizina bērnus, kuru svars nepārsniedz 40 kilogramus.
Kādas tam ēzelītim žēlīgas actiņas
Kolekcija sākotnēji nav vākta ar domu veidot ģimenes biznesu un pelnīt ar to naudu, norāda Signe. "Dzīvnieki paši pie mums kaut kā nokļuva," viņa piebilst. Kad vistu kolekcija jau bijusi kupla, Signe kopā ar bērniem devusies uz vienu no Latvijas mini zoodārziem – "Zemgales poniji" – lūkoties pundurkazas.
Tad tik viss sācies. "Man ir trīs bērni, un visiem dzīvnieki ļoti patīk. Viens saka: "Paskaties, mammu, kādas tam ēzelītim žēlīgas actiņas!" Otrs: "Mammu, mammu, es visu mūžu esmu gribējusi poniju." Rezultāts bija tāds, ka mēs atbraucām mājās, bērni skrien pretī tētim un saka: "Tēti, tēti, mēs nopirkām kaziņas, ēzelīti un poniju." Pagāja kādas divas trīs stundas, kamēr tētim tā informācija nosēdās, un tad mēs gājām pirmajam aploka stabam vietiņu iezīmēt. Tālāk viss notika ļoti strauji. Pērn maijā bija tikai viena vista un viens gailis," stāsta Signe.
Putni vesti no dažādām dekoratīvo putnu izstādēm Čehijā, Vācijā, Polijā, Lietuvā. "Ir kolekcionāri, kas speciāli brauc pakaļ pēc noskatītās šķirnes putniem, un mēs ar viņiem sadarbojamies – palūdzam, ja atrod, lai atved arī mums. Kad es sāku vākt savu kolekciju un meklēt internetā šķirnes, mani pārsteidza tas, ka Latvijā tos nemaz nevar iegadāties. Kāpēc man jāgaida, kad kāds brauks uz ārzemēm un atvedīs? Tāpēc nolēmu savu kolekciju veidot plašāku, lai arī pie mums Latvijā būtu iespējams iegādāties šķirnes putnus."
Paši mājinieki uzturā lieto tikai galīsiju jeb tautā saukto zaļkāju olas to īpašā sastāva dēļ – tās tikpat kā nesatur holesterīnu, bet bagātas ar dabas antibiotiku – lizozīnu, savukārt nistatīns kavē vēža šūnu attīstību.
Gaili zupā nevāra
Katras šķirnes vistām ir sava neliela, iežogota teritorija ar mājiņu un vienu nelielu ceriņu krūmu. Signe stāsta, ka cilvēki priecājas par krāšņo skatu, ka katrā voljērā ir pa krūmam, bet patiesībā tas nav bijis mērķtiecīgi – kad ceriņi stādīti, par kolekciju paši vēl pat nenojautuši.
Apkārt pa teritoriju viens pats brīvā vaļā pastaigājas balts, cēls gailis. Signe stāsta, ka tas ir nejauši iegādāts jauktenis, tāpēc nevienā būrī to netur. Sākumā, kad par šķirnēm daudz ko nav zinājusi, iegādājusies to kā Sultānu. Beigās izrādījies, ka ir jauktenis. "Citreiz tantes man saka: "Kāpēc tu to lieko gaili nevāri zupā?" Un tad es viņām atbildu, ka mēs savus ģimenes locekļus neēdam. Viņi visi ir mūsu ģimene."
Pirmās divas atklāšanas dienas "Briežus" gāza riņķī, saka saimniece, bet pēc tam no apmeklētāju puses iestājies liels klusums. "Tad es jau sevi mierināju ar domu, ka mazliet jāpaciešas, kamēr cilvēki pieradīs, ka mēs šeit esam. Pirms pāris dienām ielikām piedāvājumu portālā "Pērkamkopā.lv", un tagad apmeklētāji ir visu laiku."
Interesanti, ka uzturēt poniju ir lētāk nekā putnus. Ponijs ēd tikai zāli un sienu, bet putnu barošanā ik mēnesi iziet vairāk nekā 200 kilogrami graudu plus vēl kombikorms, pastāsta Signe. Pārāk sātīga baroša ponijam pat var nākt par ļaunu – var iedzīvoties nagu karsonī. Savukārt ēzelis var sākt slikti uzvesties, jo viņam vienkārši nav, kur likt enerģiju, kas uzņemta no barības.
Signe atzīst, ka tagad grūti iedomāties savu dzīvi bez apkārt esošās jezgas, "bet vēl tikai pirms gada, kad paglaudīju suni, pēc tam mazgāju rokas ar "Safeguard" ziepēm. Nav tā, ka es būtu piedzimusi ar lielu mīlestību pret dzīvniekiem, bet tā atnāca pati no sevis".
Viens no izskata ziņā amizantākajiem gaiļiem – sprogainais paduāns Kačers.
