Piemēram, Siguldas novadā dzīvo vienīgais komturs Latvijā – Olavs Igals-Rogge, kurš ir gatavs atdzīvināt bruņniecības tradīcijas arī mūsdienu Latvijā un pasaulē.
Par komturu ieceļ uz mūžu, taču, lai par to kļūtu, jāatbilst vairākiem kritērijiem – jābūt kādas armijas virsniekam, saistītam ar vācu ordeni un jānodarbojas ar labdarību. Olavs bija pirmais Baltijā, kurš pieteica sevi kā prasībām atbilstošu un ieguva komtura statusu, bet vācu ordeņa pirmsākumi meklējami jau 1190. gadā.
Tērpi pēc pašu iniciatīvas
"Vācu ordenis, kurš pastāvējis jau vairāk nekā 700 gadu, šobrīd ir praktiski slēgts, jo ar tādām saknēm cilvēku palicis ļoti maz," paskaidro Olavs. Tāpēc ticis izveidots "Global Knights" – starptautisku dižciltīgu dāmu un bruņinieku ordenis. Tajā var iestāties jebkuras ticības cilvēks, kurš labprātīgi nodarbojas ar labdarību un dzīvo, ievērojot Dieva gribu.
Jaunizveidotais bruņinieku ordenis nule kā ticis pie jauniem tērpiem – tie ir pašu izloloti un vācu ordeņa mestra apstiprināti. "Tā kā šī ir atjaunotā bruņniecība, tad pašiem viss no jauna bija jāizdomā. Meklējot iedvesmu tērpiem, esmu pircis kaudzēm vēstures grāmatu, visu internetu caurcaurēm izmeklējies. Tā nu mēs ar vāciešu akceptu radījām zeltītu mundieri komturam, pieaugušajiem bruņiniekiem sudraba mundieri, bet jauniešiem – zilu. Tas ir oficiāli atzīts ietērps, un vācieši par to ir stāvā sajūsmā," pastāsta Olavs.
Uz ziedojumiem – kūtri
Olavs nodibinājis "Fon Rogges Labdarības fondu". Tā mērķis ir realizēt dažāda veida labdarības pasākumus – palīdzēt nelaimē nonākušām ģimenēm, vientuļiem cilvēkiem, apgādniekus zaudējušiem bērniem, kā arī sakopt kultūras pieminekļus, piemiņas vietas, atbalstīt kultūras pasākumus un radošas personības.
Pagaidām izdarīto darbu sarakstā ir vairāku simtu vācu karavīru kapavietu atjaunošana un sakopšana. "520 kapus sakopām paši – par personīgajiem līdzekļiem. Es no sākuma daru un pēc tam saku citiem – palīdzi!"
Tomēr ar ziedojumu vākšanu fondam labi neveicas – kopš 2011. gada decembra, kad tas dibināts, neviens labdaris savu naudu nav atvēlējis. Tāpēc Olavs nolēmis iet citu ceļu – rīkot jauno bruņinieku nometni zēniem vecumā no 13 līdz 15 gadiem.
Dižciltīgs un mācījies Eiropā
"Pamatā dalībnieki būs puiši no Krievijas biezo ģimenēm. No Vācijas diez vai kāds brauks, bet latviešiem tas būs par dārgu," pieļauj komturs. Apmācību programmā būs mūzika, kultūra, nedaudz sporta, vēsture, galda kultūra, dejas, ekskursijas pa Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas pilīm un muzejiem.
Jauno bruņinieku nometni plānots rīkot turpat Allažos Olavam piederošā īpašumu teritorijā. Dalības maksa – 3500-4000 eiro mēnesī. Nometnes kopējais ilgums plānots uz visiem trim vasaras mēnešiem, taču dalībnieki to varēs apmeklēt arī īsāku laiku, piemēram, desmit dienas. Puišiem piecas reizes dienā tikšot nodrošināta ēdināšana labos restorānos un kafejnīcās, apsardze, medicīniskā aprūpe, transports. Nometnei noslēdzoties, īpaša komisija izvērtēs un lems, vai un kuriem jauniešiem piešķirt pirmās pakāpes muižnieka titulu.
"Praktiska pielietojuma tam nav, bet ir liela nozīme pašapziņas celšanā, kādēļ nometne vispār tiek organizēta. Krieviem tituli ir ļoti svarīgi, viņiem to dižciltību ļoti gribas. Turklāt bagātniekiem ir svarīgi, lai viņu bērns būtu mācījies Eiropā," zina teikt Olavs.
Piepūšamās atrakcijas uzmanības piesaistīšanai
Olavs atzīst, ka gan ordeņa mestrs, gan pats atbalsta dažādu vēsturisku ainu un cīņu izspēli mūsdienās. "Tas, ka cilvēki neaizmirst vēsturi un ir gatavi to iedzīvināt, ir tikai apsveicami," uzsver komturs.
Lai popularizētu bruņniecības atjaunošanu un fonda darbību, paralēli nometnes organizēšanai Olavs nolēmis braukāt apkārt pa Latviju, uzstādot piepūšamo atrakciju pili, kurā ļaus bērniem lēkāt bez maksas. "Pie reizes iepazīsimies arī ar pieminekļu un kapu stāvokli konkrētajām ciemā, pilsētā vai novadā. Jo – par kuru nezina, ar to nerunā," tā Olavs par izveidoto labdarības fondu.
"Vācijā bruņniecību pamatā uztur katoļu mūki. Viņi vairāk domā un mazāk dara, tāpēc ir priecīgi, ka es tāds aktīvs esmu viņiem patrāpījies," teic komturs Olavs.
UZZIŅAI:
Olavs Igals-Rogge – uzņēmējs, dzīvo Siguldas novadā. Vācu ordeņa bruņinieks un komturs. Ordeņa mestrs Gotfrīds fon der Rogge tiek uzskatīts par fon Rogges dzimtas aizsācēju. 1206. gadā viņš sāka celt Tukuma un Jaupils pili. Pēc baroneses Klāras Marijas Frederīkas fon Rogges nāves 1904. gadā 34 gadu vecumā fon Rogges dzimtas pastāvēšana tika apdraudēta. Olava tēvam tobrīd bija tikai četri gadi. Pēc 104 gadiem Olavs kā pēdējais šīs dzimtas mantinieks un Klāras Marijas Frederīkas fon Rogges mazdēls atjaunoja fon Rogges dzimtu ar mērķi izvērst plašu labdarības kustību Latvijā un pasaulē.
